dzīvnieku eitanāzija

Forššā,nekas, saprotu,ka gribēji palīdzēt, viss kārtībā,bet nu viss jau beidzies, nodzīvoja viņš cienījamu vecumu 14gadi bija. ,nu vismaz vairāk necieš (s)

Pirms pāris gadiem tika iemidzināts mūsu mīļais kaķis,kurs bija nodzīvojis 15 gadus, pēdejos mēnešos strauji pasliktinājās veselība, izrādījās, kkur galviņā audzējs. Ieveroju, ka vairs nedzird, strauji zaudēja svaru, jo pārstāja ēst/dzert un viena acis palika lielāka. Eitanāziju veicām mājās, ārsts brauca pie mums. Ar mammu kopa viņu paglabājām, bija šausmīgi smagi.
—
BET es viņu dažreiz sapņos redzu veselu un ikdienišķās situācijās. Un lai cik grūtas bija šīs atvadas, man palīdz doma, ka viņš nodzīvoja vienu labu kaķa dzīvi, kur nebija ne bads, ne aukstums.. vienmēr aprūpēts un mīlēts :-). Un varbut tas ir svarīgākais tajā visā..

es saku,ka tā ir labāk, viņam vairāk nesāp, viņš var beidzot duset mierīgi ,bet viņš tik pasaka,ka Viņam vieglāk no tā nepaliek,ka viņam vienalga ko es saku ,tas gan godīgi sāp

Tici man, ja cilvēks patiesi mīlējis savu mīluli, tad nekādi vārdi nelīdzēs, kamēr vien tam nebūs tikts pāri. Es ļoti labi atceros to sajūtu, kad nomira mans mīlulis. Un vēl tagad, kaut pagājuši jau 10 gadi, kopš viņas vairs nav, man tāpat sariešas acīs asaras, kad iedomājos:'-(
Harmony, es arī izsaku līdzjūtību.
Lai jūsu mīluļiem vieglas smiltis:-(