dzīvnieku eitanāzija

Varbūt pie dažādiem vetiem atšķiras, turklāt, ja dzīvnieks ir pret citiem agresīvs. Bet pārsvarā redzēts, ka mēdz saimnieks pagaidīt arī blakus telpā...
.
Savam kaķim biju klāt - tomēr dzīvnieciņam ir mierīgāks tas šprices brīdis sava cilvēka rokās. Ja nākotnē būs līdzīga situācija, laikam gribēšu, lai veti brauc pie mums uz mājām, jo pats brauciens un klīnikas smakas vien tam dzīvnieciņam ir stress.. tādu brīdi gribas viņam pēc iespējas mierīgāku un netraumējošāku.. :/

reina kas notiek tālāk ar dzīvnieciņu? Saimniekam jaapglaba? Vai to vetarsts dara???:'-(

tādu brīdi gribas viņam pēc iespējas mierīgāku un netraumējošāku..

Ir tāds teiciens: slikts tas vergturis, kurš pret saviem vergiem izturas labi.

Vai to vetarsts dara???

Viņš to palūdz izdarīt kaimiņam. :D Doma jau skaidra, taču "labi" noformulēta.

Sognare.., noteikti ir veti, kas to sniedz kā pakalpojumu, jo tas ir maksas pasākums, turklāt Latvijā ļoti ierobežoti pieejams (lai gan likums obligāti to prasa, t.i., savā pagalmā vai kaut vai sev piederošā mežā cip nedrīksti apglabāt). Mēs apglabājām savas mājas pagalmā, jo nav tuvumā tādas dzīvnieku kapsētas un arī pašvaldība to nav sakārtojusi (lai gan likums prasa arī to :D )

skudrulacis, nedomāju, ka īstā tēma, kur ar savu cinisko asprātību "paspīdēt", bet ir jau teiciens, ka ir cilvēki, kam nekas nav svēts... (t)

reina tātad, jānoskaidro vai vet klīnikā pēc tam to dzīvnieku paši apglabā? Reiz biju dzirdējusi,ka ir klīnikas kur pēc tam tos dzīvniekus kreme:-(

Sognare.., jā, nu tāds tad būtu tas rīcības plāns. Vai arī jānoskaidro - vai tuvumā ir kāda dzīvnieku kapsēta (slavenākā ir "Citi medību lauki"), kur apbedīšanu varat kārtot paši.

Skaidrs:-(
Paldies.

pašvaldība to nav sakārtojusi (lai gan likums prasa arī to )

Vismaz no Dzīvnieku aizsardzības likuma šāda prasība ir izņemta laukā.

Tas gan bija attiecināts uz klaiņojošiem dzīvniekiem.

skudrulacis, jā, to nezināju.. nu, acīmredzot, tā kā neviens jau to nepildīja - laikam pašiem palika smieklīgi..

Tu vari būt klāt, bet vari iziet ārā.
Vari izvēlēties apbedīšanas pakalpojumus pie veta, tas maksā kaut cik, par kaķi laikam bija 20 eiro un izpaužas tā, ka atstāj kaķi pie veta, vets to nodod dzīvnieku kremētājiem un tie tad kremē. Bet vari arī aizgājēju ņemt sev līdzi un apbedīt pēc saviem ieskatiem.

Mana pēdējā pieredze pirms īsa laika - saimnieks bija blakus un pēc tam paņēma ķermeni un apglabāja pie dzimtām mājām (nosacīti laukos). Nu kā apglabāja - sagāja pāris cilvēki (ģimene) un kasti ieraka. Manuprāt, tas ir tikai normāli, gan būt blakus, gan apglabāt. Padomā, kā izturētos šajā gadījumā, ja dzīvnieka vietā būtu cilvēks.
Un cerams, ka eitanāzija notiek saprātīga iemesla dēļ (piemēram, slimība), nevis, jo "mājā ienācis mazulis", "vīram nepatīk dzīvnieks" utml.

Jā, par dzīvnieku kapsētām arī ir dzirdēts, bet ceru, ka tur arī saimnieki iesaistās kā manis pieminētajā lauku māju gadījumā. Cilvēku kremēšanu atbalstu, bet, ja ar dzīvniekiem notiek tā, kā aprakstīts - ka atdod, iestāde krēmē un kaut kur atstāj, tad nē, negribētu vienkārši atstāt dzīvnieku pie vetārsta un viss. Attieksmes/pieķeršanās jautājums.

Dartall dzīvnieks ir drauga,bet viņam ir epilepsija, visu laiku bija labi,bet pagājušo nedēļu vidū bija vairākas lēkmes un kā rezultātā palika akls, un pēc divām dienām atteica kājas, iepriekšējā vakarā vēl staigāja, ,tik visur ar galvu iekšā gāja, bet nākamajā rītā skatos suns guļ un nevar pakustēties,pie tam viena acs arī sākusi strutot. Vecums ar sunim jau, protams,ja kas glabājams, tad labi,bet manuprāt tur labāk būtu iemidzināt , var teikt pa vienu nedēļu viņa stāvoklis kļuva šāds,,est ar neēd, dzer ūdeni tik,bet to pašu ar palīdzību un pirms tam tabletes palīdzēja, bet šoreiz nekā:-(. Tas takā nav dēļ maZuļa,bet manuprāt ir labāk aizvest pie veta, draugs negrib,jo baidās ka tad būs jaimidzina , viņš uzskata ka labāk būtu lai viņš mājās pavada savas pedējās dienas.:-(:-(

Vajag vest pie veta nekavējoties!

Šajā gadījumā obligāti eitanāzija.

Sognare, žēl, ka tā :(
Bet.. lasot Tavu ierakstu, man bija nedaudz pretīga sajūta .. ok, saprotu, dzīvnieks nav Tavs.. tas, iespējams, daudz ko paskaidro.. bet uzskatu, ka jābūt līdz galam..
***
Mans kaķis ir manas ģimenes loceklis. Negribu domāt, ka kādreiz nāktos pieņemt lēmumu par iemidzināšanu, bet ja nu tomēr.. sauktu vetu pie sevis un būtu klāt.. sirds lūztu, bet uzskatu par nodevību pamest dzīvnieku viņa pēdējā dzīves stundā vienu ar svešu cilvēku, nerunājot par to, ka pēc tam mirušu atdot kādam apglabāt.. tas ir nepatīkami, sāpīgi, bet.. vai tad sirdsapziņa ļautu būt ar viņu tikai priekos, bet bēdām pamest? Man nē! (skan, protams, patētiski, bet citādi nevaru izskaidrot)

Serēna zinu,bet draugs teica,ka nespēj:-(