Čīkstēšana, bet tas īsti nav tā, ka neko nedaru un čīkstu, man vienkārši gribās pačīkstēt un darīt.
Pārāk liels pedantiskums, kas paldies Dievam izpaužas tikai mājās.
Pārāk liela pārdzīvošana, domāšana galvā par kaut ko, kas varbūt citiem liktos sīkums, bet tas mani stresina.
Arī egoisms, daudzi cilvēki domā, ka atsaku, jo nez, uzskatu par prioritāti savas vajadzības un tt., bet tā nav un ir. Es vienkārši nevēlos kaut ko darīt, jo ja es to darīšu vai iešu tur kur viņi vēlās, es nebūšu priecīga, tikai nogurusi.
Savā ziņā arī mantkārība vai skopums, ja iet runa par naudu, nemīlu aizdot, bet man nav žēl labāk kaut ko uzdāvināt par to pašu summu.