Pirmā medkoledžas prakse

http://calis.delfi.lv/forums/tema/13562600-studet-medicinu-vai-nav-jau-par-velu/ te paalsli , paruna. Ir gan masu paligi, gan masas, ag arsti un daudz daidz vecaki par tevi kas macas, un izmacijas nupat. ;-)

P.S. Tema ir no 2009 gada lidz pat š.g. februarim;-)

Es pirmo praksi gāju Jūrmalas slimnīcā, diez gan liela haļava sanāca, it kā bija sutkas jāpaliek, bet ap 17:00 jau laida mājās.Es biju intensīvajā, vairāk skatījos kā caur zondi baro, biju klāt pie pacientu pamošanās pēc operācijām..Diez gan maz darba bija.Ķirurģijā nēsājām ēdienus pacientiem, palīdzējām ēst, mainījām pieķēzīto gultas veļu, nesām pīles prom..Skatījāmies, kā veic nekrektomiju, liek urīna katetrus un sagatavojām sistēmas(tas vairāk māsu darbā iesaistoties).Kopumā sapratu, ka slimnīcās ir biedējoša aura, smakas un es nestrādāšu stacionārā..Nākamajos 2 kursos jau sarunāju sava rajonā poliklīnikā iet praksēs, un, kad gāju prom dekrētā (iekrita 3.kursa beigās), mani jau aicināja pēc tam atgriezties tur.Tagad arī jau 3.gadu strādāju poliklīnikā, tiesa, mētā mani uz visām pusēm..

Un iemācās tikai darot..Uzreiz meistars no debesīm nekrīt!Vēljolabāk, ja tas ir aicinājums, ne piespiedu kārtā sakožot zobus..

Jā, par to auru piekrītu, ir kaut kas tāds... Vai bērnu slimnīcā nebūtu foršāk?
Par to iemācīšanos - arī ir visādi. Man kursabiedri daži jau strādā par sanitāriem un māsu palīgiem, un slimnīcās dažas māsas esot diezgan nešpetnas, bezmaz negrib neko mācīt un rādīt! Un dīvaini, ka prakses uzdevumos minētas injekcijas un katetri, bet dabā tā esot sanitārā prakse. Par to uztraucos - viena lieta to urīna katetru ielikt mulāžai, bet pavisam kas cits - slimam cilvēkam. Un ja blakus stāv nepacietīga un dusmīga māsa, no kreņķiem vien jau viss aizmirsīsies.

Uj nē, ar bērniem vēl trakāk, redzot viņus tik bezpalīdzīgus slimnīcas gultiņā, sirdi rautu ārā...Ne visi to var!
Principā sanitārajā praksē neticu, ka liks veikt tik ārkārtīgi sterilu procedūru-urīna kaktetru..Negribas arī ticēt, ka gadīsies vien nīgras un dusmīgas māsiņas, nevajag tā domāt.Neviens ar varu neko nespiedīs, pietiks, ja izrādīsi savu labo gribu iegūt kaut ko prakses laikā.