Pēcdzemdību depresija?

147

Reģ: 28.08.2012

Sveikas!
Zinu, ka šis nav māmiņu forums, bet sadaļa jaunajām māmiņām te gan ir :D
Tik ļoti gribas izrunāties!
Nesaprotu kas ar mani notiek. Esmu cilvēks, kas ik pa laikam iekrīt kaut kādā bezdibenī, bet, pēdējos gadus viss bija lieliski. Kāzas, sapņu darbs, bērniņa piedzimšana. Un tad....atkal bezdibenis.
Nejūtu prieku vairs par neko, esmu agresīva, vīrs bēg no mājām, jo nespēj izturēt manu mūžīgo garstāvokļa maiņu (turklāt tas nav - labs/slikts garstāvoklis, tas ir - agresīvs/raudamais garstāvoklis (uz maiņām)). Es riebjos pati sev, reizēm šķiet, ka gribētu nomirt. Bet man ir mazs burvīgs pusgadu vecs bērniņš, kuram arī daru pāri ar savu uzvedību...nepadomājiet, es viņu nesitu, bet manā izprantē emocionālā vardarbība ir 10000000x sliktāka par fizisko. Bērns visu laiku čīkst, es nezinu kas tas ir, zobi nāk vai jūt manu noskaņojumu, es aizsvilstos katru reizi, ka nevaru viņai palīdzēt, nezinu kā!!! Un tik ļoti riebjos sev tādā situācijā. Varu bērnam uzkliegt, atstāt viņu raudot, ar varu uzvilkt kombinezonu, kad bērns ļodzās kā dēle un neļaujas. :'-(:'-(:'-( esmu briesmīga māte......iekšā ir divejādas sajūtas - no vienas puses esmu gatava uzspridzināt visu pasauli ar savu naidu, no otras ienīstu sevi, ka esmu tāda!!! Gribu pasargāt bērnu un atdot viņu baby box, lai viņai ir labāka mamma. Jo es neesmu normāla. Protams, apzinos, ka to nekad neizdarīšu, bet domas šaudās visādas pa galvu.
Liekas, ka kliedzu pēc atbalsta, palīdzības, bet mani neviens nedzird! Kaimiņiene rakstīja vēstuli, kā man iet, es atzinos, ka reizēm gribu izlēkt pa logu, viņa man neatbildēja. Ak Dievs, es tiešām neesmu normāla... Mammai visu laiku dodu mājienus, ka man ir grūti, jūku prātā, reakcijas nekādas......māsas lūdzu atbraukt ciemos kādreiz, saku, ka man vientuļi, atbilde tikai - ok,ok,ok...bet neviens tā arī neatbrauc. Nu, nespēju es pateikt tieši! Vienīgais vīrs visu zina, bet katru centienu palīdzēt es norauju saknē, jo viņaprāt man ir jāizvēdina galva, reāli pusgadu 4 sienās ar bērnu, bet tas nav iespējams, jo bērns ēd tikai un vienīgi mani!!!!! No cita ēdiena atsakās.
Nezinu ko gribu ar šo tēmu. Varbūt šāvienu pa pakaļu. Varbūt, lai mani pažēlo. Ārprāts, kā es riebjos sev.

0
0

08.03.2018 14:36 |

Duujaa

8847

Reģ: 12.04.2017

http://lilit.lv/forums/topic/128097-agresija/
http://lilit.lv/forums/topic/134536-krediti/
http://lilit.lv/forums/topic/178483-man-nav-dzives/

0
0

08.03.2018 18:00 |

pankūkas_gabals

245

Reģ: 28.02.2016

Man ir līdzīgas sajūtas. Žēl, ka bērniem tas ir jājūt, bet nu esmu tāda kāda esmu. Vismaz tēvs viņiem sakarīgs un sniedz mīlestību, kad satiek.

0
0

08.03.2018 20:55 |

Peekaboo1

1912

Reģ: 13.05.2016

man nav bērnu, bet ļoti interesē - tās veikala putras un biezeņi ir tiešām tik slikti?

Man daktere teica ka nekas kaitīgs, slikts visā tajā zīdaiņu pārtikā nav, 100x jau viņi visi ir pārbaudīti un par kaitīgumu nav jābaidas. Bet vienalga svaigi dārzeņi, augļi, vēl vietējie, būs daudz vērtīgāki par tām burciņām. Pati gan daudz esmu devusi tās burciņas un problēmu tur neredzu.

0
0

08.03.2018 21:02 |

Zolija

62

Reģ: 21.05.2016

Es ieteiktu sākt ar palīdzības meklēšanu pie kàdas no PEP mammām, tas gan ir maksas, bet sākumā, lai izrunātos un uzdotu sev interesējošos jautājumus, būs lietderīgi. Googlē ir info par šīm PEP mammām, palasi, psiholoģisko palīdzību un arī atbalstu tev vajaga. Par zīdīšanu- katrs bērniņš ir atšķirīgs, cits 6 mēnešos ir aizstājus 2 ēdienreizes, cits 10 mēnešos vēl nevienu. Laba bērnu pediatre ir Dina Krūze (Jūrmalā pieņem, arī maksas) viņa katru bērniņu izvērtē individuāli un, varbūt, ar viņu ir vērts izrunāt barošanas jautājumus. Man par zīdīšanu ļoti palīdzēja kkm un zīdīt mājas lapas, lasīju pat tos rakstus, kuri it kā nebija saistoši, bet izlasītais info bija noderīgs- kaut vai par to kāpēc zīdainis atsakās ņemt krūti un raud. Nešausti tik ļoti sevi, ja kaut kas nesanāk, par mammām mēs mācāmies kļūt, citai instinkti ir ļoti spēcīgi, citai vairāk jālasa un jāmeklē info pie speciālistiem. Pats galvenais, ka tu šobrīd esi apzinājusies, ka ir problēma un tagad atliek to risināt! Kad uznāk dusma uz mazo, noliec viņu uz grīdas un pati aizej padzer ūdeni pārus malkus, palīdzēs nomierināties un neizgāzt dusmas uz mazu zīdainīti!

0
0

08.03.2018 21:03 |

Duujaa

8847

Reģ: 12.04.2017

Man ir līdzīgas sajūtas. Žēl, ka bērniem tas ir jājūt, bet nu esmu tāda kāda esmu. Vismaz tēvs viņiem sakarīgs un sniedz mīlestību, kad satiek.

Sniegputeni, kāpēc neko nevēlies darīt lietas labā?

0
0

08.03.2018 21:06 |

Alexxa

7408

Reģ: 06.05.2013

Nezinu gan vai psihiatrs, ieraudzīs histēriju, vēl bērns, uzsēdinās uz zālēm. Bērnam apātisku mammu nevajag arī.

Antidepresanti nepadara apātisku. Vienīgā problēma ar tiem var būt, ka tos nevar dzert, kamēr baro ar krūti. Par šo tiešām neesmu kursā. Ja nevar, tur noteikti pediatram un psihiatram pa abiem būs kādi risinājumi, kā to visu savienot, bet, ja ārsti saka, ka vajag, tad atteikties no antidepresantiem ir liela muļķība, ņemot vērā apstākli, ka mājās ir bērniņš, kam mierīgu mammu vajag pēc iespējas ātrāk.

0
0

08.03.2018 22:31 |

Daenerys1

5884

Reģ: 25.08.2013

Bez antidepresantiem un trankvilizatoriem labs psihiatrs vēl var ieteikt miljons veidu, kā atvieglot situāciju (sorry, jau runāju kā Duujaa :-D ), bet tas autores gadījumā ir galvenais, jo bērni taču izaug.

0
0

08.03.2018 22:34 |

Alexxa

7408

Reģ: 06.05.2013

Bez antidepresantiem un trankvilizatoriem labs psihiatrs vēl var ieteikt miljons veidu, kā atvieglot situāciju

Normāls ārsts zāles vienas pašas nedod. Vienmēr tas iet komplektā ar kādu terapiju, kur palīdz tikt galā ar pamatproblēmu, jo antidepresanti un trankvilizatori jau pamatproblēmu - iemeslu, kāpēc nonāca šādā stāvoklī, nerisina.

0
0

08.03.2018 22:44 |

IceCream

4620

Reģ: 29.01.2009

Ja autore nav gājusi pirms sešiem gadiem uz terapiju, tad diez vai ies kaut kur tagad. Tad riebās pati sev, tagad riebjas, bet pēcpusi pacelt? Nabaga bērns.

0
0

08.03.2018 23:02 |

DieKleineHexe

1469

Reģ: 01.02.2014

Salasaas visaadu ideaalo maamulju rakstus, ka ziidainis bez maz vai dieva vietaa un pasaule ap ziidaini griezhas, un tad nu tik saak izpildiities.
Karina pie pupa 24/7, skrien palekdamaas pie katras iepiiksteeshanaas, guldina “lauliibas gultaa”, peec tam briinaas par savaam depresijaam un par to, ka taalaak par pamperu kaudzi vairs neredz. Cik tad ilgi shis atteiktos eest to maisiijumu? Paaurotu pus dienu, maksimums dienu un saaktu eest, bada naavee bez Tava pupa nenomirtu.
Pashaa plaukumaa paarapruupeetos tizlenju paaudze, kuriem nav pienaakumi, ir tikai tiesiibas, un kljuust arvien trakaak. Beerns ir gjimenes sastaavdalja nevis centrs.
Kas attiecas konkreeti uz autori, leekaashana peec ideaalos maamulju priekshrakstiem ir tikai dalja no brobleemas. Fiksi pie psihiatra peec shaibaam un peec maisiijuma ziidainim. Peec tam saac mekleet sabiedriibu, citas jaunaas maates u.tml.

0
0

09.03.2018 00:14 |

odetta

3871

Reģ: 14.09.2015

Man liekaas,ka liela probleema visaa tagad ir taa barosana tikko beerns ieraudaas!Mums te tiesi tas pats!!!Esmu dzirdeejusi,ka taa ir "japaanu mode"-dot beernam kruuti tikko iepiikstaas!Es pasaku godiigi-noteikti to nespeetu iztureet.Atceros,ka man patika dienas reziims,ko biju izstraadaajusi taa,ka visam pietika laiks.Dziive jau neaptaajaas ar beerna ienaaksanu gimenee,jaadara arii citi maajas darbi utt.Piekriitu ,ka dziivot rutiinaa ilgstosi nav viegli,kur veel neguleetaas naktis!Varbuut tev paliidzeetu dienas reziima plaans,ja veel ko var mainiit.

0
0

09.03.2018 00:45 |

Viedā Minka

3934

Reģ: 01.04.2011

Padomi par barošanas režīmu ir aplami, jo netiek ņemta vērā fizioloģija. Ir starpība vai cilvēks ēd kotleti, maisījumu vai mātes pienu. Mātes piens pārstrādājas 2h laikā, maisījums-3-4h laikā. Loģiski, ka ekskluzīvi zīdītiem mazuļiem 3-4h pauze starp ēdienreizēm ir bērna badināšana. Un attiecīgi ar maisījumu barotiem bērniem barošana ik pēc 2h būtu pārbarošana. Arī attiecībā uz piebarojumu jāņem vērā, ka piebarot nenozīmē 6mēnešu vecumā pēkšņi aizstāt kādu ēdienreizi ar putras bļodu. Pirmie mēneši ar krūti barotiem bērniem ir garšu iepazīšana- pa tējkarotei, vēlāk pa ēdamkarotei dienā. Protams, ja bērns jūtas gatavs piebarojumam, var gadīties, ka tā lieta ātri aiziet, bet tā nav norma, standarts.
Diekleinehexe
Adekvātiem cilvēkiem zīdainis pirmajos dzīves mēnešos kļūst gan par dzīves centru nevis daļu no dzīves, jo no aprūpes ir atkarīga bērna dzīvība. Tu droši vien strādā slavenajā Kapseļu ielas zīdaiņu namā.

0
0

09.03.2018 09:25 |

Sognare..

4227

Reģ: 31.03.2017

Atceros,ka pirmās dienas mājās ari visu laiku kā mazais ieraudajas tā uzreiz pie krūts liku,jo tā dzemdību namā teica,kā raud tā pie krūts liec, nu atklāti sakot mana pacietība jau pēc nedēļas bija galā, ne uz tualeti,ne paēst varēju normāli aiziet un kā gan paēst kārtīgi varēja,lai mazajam piens būtu ja ik pēc 10min sāka raudāt?? Protams gribēju būt laba mamma un dot savu pienu,bet padomāju,ka man labāk ir svarīgāk savs miers,lai arī mazajam ir miers un iedot to maisījumu,nekā skriet pakaļ stereotipiem,ka jābaro pēc pieprasījuma, tad manuprāt nav laimīga ne mamma ne bērns un pirmām kārtām jau mazais jūt mammu un diezvai mazais būs laimīgs ,ja mamma visu laiku nervoza. Mēnesi +/- baroju ar krūti,bet nu pēc tam jau sāku jaukti barot un nu esmu pārgājusi uz maisījumu pavisam un nekas briesmīgs, i bērns paēdis i es varu ko padarīt un mazais omulīgs,smaidīgs un ari izgulējies. Atceros kad mājās naktī viņš labi ja 1h nogulēja un tāpat visu laiku ko knosijas, un arī es puscaura miegā, un tad dzirdu sāk raudāt, un kad pirmo reizi uz nakti iedevu maisījumu, jau ēdot vien ņēma un miga ciet,un kad pudele bija tukša tā viss tik saldi rokās man aizmiga, pārliku gultā un gulēja 4h . Un es nepardzivoju,ka nebaroju ar savu pienu.:-) Galvenais lai mazais ir mierīgs lai saņem no abiem vecākiem mīlestību ,rūpes.
Pie tam atklāti sakot, man nebija ērti katru reizi kā sāka raudāt ,tā dot krūti cilvēkos,tā dēļ vien es labāk izvēlos maisījumu, nu nevareju es pārkāpt tai robežai pāri. Tāpat pie draudzenes ,ja biju ciemoties, lai arī viņai bija bērns un viņa ar sieviete, bet ņemt sākt barot ar krūti pie viņas nevarēju, bet nu tajā laikā es jau biju pārgājusi uz maisījumu.
Un autorei ieteiktu ,neskrien pakaļ visiem stereotipiem,dari kā tev šķiet pareizi.
Nu ja es būšu nogurusi vai man būs slinkums paspēlēties ar mazo vai negribētu iet ārā ,nu es ari neietu, ja mazais gribētu gulēt, arī es viņam dotu mieru, kā teikt lieki neuzbaztos,bet arī novārtā neatstātu. Pie katra pīkstiena es pirmās divas nedēļas skrēju,pēc tam jau nē, pavēroju mazo, ja sāka raudāt vairāk tad gāju,ja ko mazliet paraudaja,tad turpināju darīt ko biju iesākusi. :-)

0
0

09.03.2018 09:28 |

Pasadena

3665

Reģ: 23.06.2016

Viedās Minkas komentāri izklausās tieši kā manas bērna kopšanas un zīdīšanas speciālistes teiktais, kas man personīgi palīdzēja izprast procesu un viņas padomi darbojās arī realitātē. Man pašai ir pieredze tikai ar vienu bērnu, bet, ja viņa nebija izsalkusi, tad viņa vienkārši neēda. Tas laiks, kad viņa bija prasīgāka, paskrēja ātri. Savā ziņā piekrītu arī tam, ja krūts barošana tiešām ir problemātiska, tad nevajag pārdzīvot un mākslīgais piebarojums nav nekāda traģēdija.
Par tēmu - jūtu līdzi, bet uzskatu, ka pie speciālista jāvēršas arī steidzīgi. Bērns pašreiz ir pilnīgi atkarīgs no vecākiem un pats par sevi parūpēties pat fiziski nespēj, un šis ir viņa dzīves sākums. Man tuvam cilvēkam bija pēcdzemdību depresija, kā viņa teica - viņai prāta apziņa, ka viņa grib nodrošināt bērnam pēc iespējas laimīgāku un mīļuma pilnu bērnību, lika meklēt palīdzību. Tas prasīja gadu, bet viņai izdevās atveseļoties.

0
0

09.03.2018 09:47 |

sola1

385

Reģ: 27.03.2014

Ir starpiba starp menesi vecu bernu un 6 menesus vecu bernu. Menesa veco mazuli, piekritu, barot pec pieprasijuma. Bet 6 menesus veco mazuli nevajag ik pa 2 stundam, ne jau est vins grib, sanak knakstisanas tada, varbut vajag klatbutni, bet ne kruti. Tur ir javero mazulis. Jajut vins. Un bus labi.

0
0

09.03.2018 10:01 |

stellaglmr

3922

Reģ: 06.03.2011

Diskusijas autores problēma nav bērna barošana. Novirzes no normas ir jau labu laiku pirms bērna parādīšanās. Bērns tikai neattaisno uz viņu liktās cerības, ka viss no zila gaisa pats no sevis pazudīs. Un, tagad, autore meklē ārējos vainīgos, iemeslus neatzīt, ka viņa ir sasirgusi un vajag palīdzību. Tā nav joka lieta pašam ar sevi apsēsties un saprast - man vajag ārstu dvēselei un prātam. Šī diskusija tikai stimulē viņas "vajadzību" attaisno sevi un savu uzvedību.
Manis pēc, lai neiet pie ārsta. Lai kliedz uz savu bērnu, ar varu lauž kājas ģērbjot, plosās savās histērijās, dauza durvis, izmētā traukus pa virtuvi utt. Pēc tam nāk cosmo (lilit) un meklē mierinājumu attaisnojoties ar pēcdzemdību depresiju. Un, saprotošās mammas, arī mierinās un iedrošinās. Uz piecām minūtēm bipolārie traucējumi, iespējams, atstāsies. Bet kas būs, ja neatstāsies? Pilnīgi noteikti var pienākt diena, kurā no varmācīgas bodija uzvilkšanas bērns var tikt lidināts pret sienu. Jo šīs problēmas nerada bērns, bet viņas mentālais stāvoklis.

0
0

09.03.2018 10:15 |

Pasadena

3665

Reģ: 23.06.2016

Diskusijas autores problēma nav bērna barošana.

Njā, tas gan.

0
0

09.03.2018 10:22 |

7heaven

1531

Reģ: 28.07.2017

Sauciet to kā gribiet - pēcdzemdību depresija, depresija, bipolāri traucējumi vai vēl kaut kā. Problēma pastāv un nekur nepazudīs, ja netiks ārstēta. Cieš un cietīs tikai apkārtējie, gan bērns, gan vīrs. Un cik ilgi vīrs to cietīs? Labākajā gadījumā paņems bērnu un aizies, sliktākajā atstās bērnu un aizies viens pats. Vai arī stellaglmr aprakstītais variants, kad emocionālā vardarbība pāraugs jau fiziskā vardarbībā.

0
0

09.03.2018 10:27 |

Daenerys1

5884

Reģ: 25.08.2013

Manis pēc, lai neiet pie ārsta. Lai kliedz uz savu bērnu, ar varu lauž kājas ģērbjot, plosās savās histērijās, dauza durvis, izmētā traukus pa virtuvi utt.

Man gan nav vienalga, man pēc tam ar tādu traumētu viņas bērnu būs sabiedrībā jādzīvo, kaimiņos, vienā darba vietā, uz ielas, .... (t)

0
0

09.03.2018 10:37 |

Rozmary

96

Reģ: 14.11.2017

Es gribu ceļot, gribu braukt kaut kur ar stopiem, gulēt teltī, gribu izlēkt ar izpletni, gribu iet uz operām, gribu tik daudz ko, bet problēma ir tāda, ka tam visam vajag naudu, bet man nav naudas, tik cik dzīvošanai un ikmēneša skaistuma procedūrām (vispār, priekš kam man tās skaistuma procedūras, ja es tāpat katru dienu pavadu mājās sūda treniņtrēpā?) nu, labi, stopiem nevajag, bet man bail, kas zina kāds vadītājs var gadīties. Un nav neviena, kas gribētu ar mani to darīt.
Es nezinu, ko man darīt.
Palasot ieprieksejas diskusijas pa visam vilem spiezas naudas trukums. No ta tiesam var but loti slikti. Protams, ja tagad materialais stavoklis ir labs, un tu vari atlauties ari izklaideties, ka ari attiecibas ar viru ir labas, tad, gan labak meklet specialistu palidzibu. Kaut gan neskiet, ka diagnoze tev ir kliniska depresija, tai slimibai ir pilnigi savadakas izpausmes. Te vairak izklausas pec neapmierinatibas ar dzivi. Un zidaini loti jut, ja mate ir stressa, tad vini pasi klust rauduligi un paradas kadas citas problemas. Labak, tomer kaut ka risinat savas problemas, lai tas neatstatu iespaidu uz berna nervu sistemu ari nakotne.

0
0

09.03.2018 11:00 |

Pievieno savu komentāru

Dieviete sarunas

Aptauja

Lietotāji online (16)