Tā kā brokastis neēdu, pusdienas man vajag paēst, pretējā gadījumā esmu ļoti ērcīga un kļūstu nekontrolējami dusmīga. Dzīvoju netālu no darba, ēst bieži vien gāju uz mājām. Pie reizes arī kaķi pabaroju. Ja kāda saspringtāka diena, tad arī līdzi šad tad ņemu kaut ko. Darbā ir ledusskapis (bet man bail to vērt vaļā, kas tikai tur jau nedzīvo) un mikrene. Kafija, tēja, ūdens darbā ir, tikai pašiem jāpērk. Vēl šad tad, aizeju uz vietējo kafejnīcu un paņemu kompleksās pusdienas līdznešanai, ko tad pa daļām dienas garumā darbā arī apēdu (uz vietas tik daudz nevaru, pārplīstu). Vienīgi mums ļoti nenoteikts pusdienlaiks, tas var būt gan 13.00, gan 14.00, gan tikai 16.00.
.
Un tas viss tūlīt kļūs par pagātni, jo man šodien pēdējā diena šajā darbā. :-D Kā būs jaunajā, nezinu. It kā ir paredzēts stundas pusdienu pārtraukums. Varbūt, ka uzsākot jaunu dzīvi, sākšu arī ēst brokastis, un tad darba dienu varēs novilkt ar dažiem augļiem un kādu vieglu uzkodu.