Sveikas meitenes!
Esmu attiecības ar puisi vairāk kā pusgadu un jūtu,ka mūsu attiecībām ir nepieciešams pāriet jaunā līmenī. Esmu nevainīga un daudzas reizes jau aizdomājos par to,ka vēlētos,lai mans draugs būtu man pirmais (viņam es neesmu pirmā),tomēr vienmēr,kad pienāk tas īstais brīdis, man pēkšņi rodas bailes ,ka tas nav pareizi,ko padomās vecāki, ja nu es palikšu stāvokli,ja nu ar kaut ko saslimšu utt. Draugs vienmēr ir mierinājis,ka viss būs kartibā, ja uzticēšos un klausīšos viņu. Tomēr pēdejā laikā jūtu,ka mūsu attiecības sāk saasināties,jo pat orālā seksa laikā vai petinga laikā visu sāku pārlieku kontrolēt,ka rezultātā ne es,ne viņš negūst apmierinājumu. Nezinu vai tas ir kāds psiholoģisks barjers vai stingrā vecāku audzināšana,bet ļoti vēlos pārvarēt to. Vai kādai tā ir bija un kā jūs parvarējāt šo barjeru? :)
14
