Sākšu ar to, ka es ēdu gaļu. Neesmu vegāne. Runājot par drēbēm, es nēsāju to dzīvnieku ādas un kažokādas izstrādājumus, kurus es ēdu, piemēram, man ir aitādas mētelis (saucamā "dubļonka"), aitas gaļu es ēdu. Ir trušādas cepures - truša gaļu es ēdu. Nekad mūžā es nenopirktu lapsas vai šinšilas kažoku, jo neatbalstu šo kažoku industriju, kur dzīvniekus tur mikroskopiskos krātiņos, lai nogalinātu kažoka dēļ, līķus pēc tam izmet, nē nē, tas nav priekš manis.
Apavus nēsāju tikai ādas (ja neskaita sporta botas utml.), mākslīgās ādas apavus vispār nevaru uzvilkt, man jau pielaikojot berž un spiež kājas. Pat ādas apavi uzberž, kur nu vēl mākslīgie.
Esmu par atbildīgu un humānu dzīvnieku turēšanu, ievērojot dzīvnieku labturības noteikumus, bet neesmu gatava atteikties no gaļas, olām, piena produktiem. Runājot par vegāno dzīvesveidu ētisku apsvērumu dēļ, es ceru, ka jūs arī nenēsājat vilnas un kašmira izstrādājumus, jums nav dūnu spilvenu, nenēsājat dūnu jakas (mirušu vistu spalvas), un jums nav mājdzīvnieku, jo kaķi un suņi tomēr ēd gaļu, bet aitu mazuļus, no kuru vilnas ir uzražots jūsu džemperi, kauj gaļai, tā tā industrija strādā. Tā kā es neesmu gatava tik radikālai dzīvesveida maiņai, es ēdu gaļu, olas, piena produktus, kā arī nēsāju to dzīvnieku ādas, kurus ēdu.