Jūsu izvēle

jādomā ne tik daudz par virsstundām, kā par specializēšanos kādā specifiskā jomā, kurā ir maz konkurentu, kuri varētu dempingot cenu darba tirgū.

Daenerys1 jebkurā jomā agrāk vai vēlāk parādās konkurenti un sāk to dempingošanu. ;-)

Problēma jau ir tā, ka strādājot teiksim Darba likumā atļautās virsstundas, cilvēks, kurš īrēja vienistabas dzīvokli Bolderājā, nepārcelsies uz dzīvi 3-istabu dzīvoklī centrā - ja gribas vairāk pelnīt, jādomā ne tik daudz par virsstundām, kā par specializēšanos kādā specifiskā jomā, kurā ir maz konkurentu, kuri varētu dempingot cenu darba tirgū. Es šobrīd gluži nejauši esmu nonākusi minētajā situācijā, kad cilvēki caur paziņu paziņām atrod manu numuru un zvana, grib sadarboties. Es jau labprāt, ļoti labprāt ņemu tās "haltūras", bet neesmu taču robots, man arī gribas gan cosmo paklačot, gan ar suni svaigā gaisā 2h pastaigāties, gan SPA brīvdienās pāris reizes pa ziemu aizbraukt. Neprotu atteikt. (s) Tāpēc sanāk sūrākais menedžments starp darba laiku un brīvo laiku. Labi, ka vīrs daudz palīdz ar sadzīviskiem jautājumiem, jo viņam darbā relax.

Vispār jau vislabāk būtu strādāt pilnu slodzi bez virsstundām un saņemt par to ļoti labu algu, tas būtu vienkārši ideāli. Bet ja jāizvēlas starp brīvo laiku un dārgām lietām, īpašumiem, tad es dotu priekšroku brīvajam laikam.

Negribētu sevi pieskaitīt nevienai no šīm divām kategorijām. Bet tomēr esmu cilvēks, kuram faktiski ir divi darbi un ja paskaitīt nostrādāto laiku, tad sanāk ka mēnesī es nostrādāju 180+ stundas. Jā, man patīk strādāt un pelnīt, tāpat zinu ka jebkurš darba devējs dod labākos un naudīgākus darbus/projektus tiem, kuri ir labāki par citiem, strādā vairāk par citiem un arī izdara daudz vairāk, jo tieši darbaholiķi ir labāki darbinieki par vidusmēra strādniekiem.

Ja man konkrētajā dzīves posmā vajag vairāk laika, tad izvēlos strādāt mazāk un saņemt mazāk naudas. Ja vēlos ko iegādāties vai investēt savā izglītībā, vai vienalga ko, kur vajag naudu, tad esmu gatava strādāt virsstundas. Vienmēr domāju par to, kas tajā brīdī man ir prioritāte. Tomēr ilgtermiņā daudz strādāt varētu tikai tad, ja tas būtu mans aicinājuma darbs. Bet, ja man būtu sava ģimene, es tomēr atrastu kompromisu, lai pavadītu laiku ar tuvajiem.

Pret daudz stundām man nav iebildumu, ja tas ir ilgākais trīs dienas pēc kārtas, un tad brivdienas divas piem. (tā man darbā mēdz būt) Bet ja nedēļu no vietas jarukā tā, ka knapi dabu pagulēt, tad nē paldies.

Nu, atzīmes, manuprāt, nav pilnīgs rādītājs. Lai gan domāju, ka lielākā daļa no tiem, kas slikti mācījās tomēr pelna mazāk vai arī strādā fizisku darbu.

s izveeletos darbu ,kas man loti patiik,tad a

NEVAR BUT:-O:-O:-O:-O Bet neticesi tadu izveletos visas, bet ir doti tadi lielumi un piemeri kadu nu ir doti, un par to ari runajam. Saavs fantazijas vari izpauset sevis atverta tema:-P

Es izveeletos darbu ,kas man loti patiik,tad arii visa diena paiet taadaa labaa noskanaa!Man vienmeer ir paticis straadaat,neatkariigi kaada samaksa.Taa nopelniitaa nauda ir man "zelta veertiiba"!

Es neizvēlētos ne vienu, ne otru variantu. Man patīk strādāt, patīk manis izvēlētā joma un darba specifika, patīk reizi pa reizei (!) strādāt vairāk, pelnīt vairāk, atļauties vairāk. Man nepatīk, kad mani liek kaut kādos rāmjos. Darba laika rāmjos, algas rāmjos, obligāto virsstundu rāmjos vai liek specializēties ļoti šaurā jomā. Strādāšana nonstop 14 stundas dienā nav domāta man, tāpat kā strādāšana strikti no 9 līdz 5 nav man, es nekad nevarētu izturēt faktu, ka man obligāti jānosēž konkrētā vietā no.... līdz.
Tāpēc man ir kaut kas pa vidu. Varu 1-2 mēnešus strādāt kā negudra, ar 1 brīvdienu nedēļā, un bieži vien to pašu nosacītu, nākt mājās no biroja 9-10 vakarā un vēl mājās pastrādāt, nekādu problēmu, tas tiešām ir tās naudas vērts, ko es saņemu kontā. BET man obligāti pēc tam vajadzīgi tie paši 1-2 mēneši, kad es varu atļauties darba dienā gulēt līdz cikiem gribu, kādu dienu iet projām no darba 4 vai paņemt 2h garu pusdienu pauzi un justies brīvi. Tas nekas, ka tajā mēnesī nopelnu mazāk.
Kaut kā tā man arī dzīvē sanāk, jo darbs ir "sezonāls".

Piemērs no dzīves -
1)skolā mācas uz 9 un 10 (nav laika atpūsties), tiek labā augstskolā, darbā
2)mācas uz 4 un izklaidējas klubos - pēc tam nekur netiek.
Kāda gan būs situācijā šiem abiem vēlāk?

Pirmais strādās valsts darbā ar algu 600 eur uz rokas, otrais būs melnajā biznesā un nodrošinās visiem radiem vieglāku dzīvi.

Viens mans paziņa ikdienā to tik dara kā strādā padsmit stundas diennaktī un guļ, ja arī atnāk teiskim kādam uz jubileju ciemos acīmredzami pārguris ar sarkanām acīm un mazenergisks. Bet nu ir arī tam visma sava atdeve, nopirkcis dzīvokli jaunajā projektā, nesen arī vasarnīcu nopirka, mīl bieži ēst ārpus mājas visādas izvirtības

Salīdzināsim šo divu personu dzīvi pēc 5 gadiem!
1)vienam īpašumā ir māja vasarnīca mašīnas, pēc pieciem gadiem viņš strādā atkal 8 h , bet viņam tas viss jau ir, līdzarko vairāk naudas paliek vēl tam ko vēlas.
2)atrodas tour pat kur bija - dzīvo no algas līdz algai, bez mašīnas, knapi nomaksā īri.
Pēc pieciem gadiem pirmais varēs izbaudīt dzīvi vēl labāk kā otrais, kamēr otrais domās kā savilkt galus un jautrība nebūs ne tuvu.
Izdariet secinājumus, vai patiešām kādreiz nevajag ko izdarīt vairāk.
Piemērs no dzīves -
1)skolā mācas uz 9 un 10 (nav laika atpūsties), tiek labā augstskolā, darbā
2)mācas uz 4 un izklaidējas klubos - pēc tam nekur netiek.
Kāda gan būs situācijā šiem abiem vēlāk?

Es domāju, ka strādāšana vairākos darbos ntās stundas ir labs īstermiņa variants naudas iekrāšanai. Kādu gadu. Un pieredze rāda, ka dzīvi var paspēt arī izbaudīt tajā brīvajā laiciņā kas dots.. Studiju laikā bija laiks pilnai slodzei, skolai un tusiņiem, draugiem un ģimenei. Tā kā.. protams, vajag izvērtēt tikai reālas iespējas, nevar ņemt pa dienu darbu un naktī nakts maiņas un gulēt 1x nedēļā, bet ir ļoti daudz saprātīgu variantu.
Bet ne ilgstoši tomēr.. Ir forši tā raut, lai sasniegtu konkrētu mērķi gada, varbūt divu gadu laikā, taču ilgstoši tomēr laikam nē.. Varbūt tad ir jādomā par labāk atalgotu primāro darbu.

Noteikti pirmo variantu. Neredzu jēgu strādāt, lai nopirktu māju, kurā nav laika dzīvot vai dārgu mašīnu, ja neatliek laika nekam citam kā tikai lai ar to brauktu uz darbu.
Savs īpašums man ir ļoti svarīgs, ja tāds nebūtu, tad jā, strādātu daudzās stundas līdz ko nopirktu, bet pēc lielāka, labāka, dārgāka nedzītos.

ka nopērk jau 2. īpašumu dzīvojot vienā un turpinot dragāt tālāk.

Ir cilvēki ,kuri iekrīt azartā un grib vēl un vēl un visticamāk , kad viņam nekad nebūs pietiekami un labi un vienmēr atradīs iemeslu dēļ kā vēl rauties, kam krāt.

Lai gan apzinos, ka tas nav gudri, ņemtu daudzās stundas. Man patīk strādāt, esmu darbaholiķe, ja par to vēl maksātu labi , vispār ideāli!

Rīdziniece
Te neiet runa par to ka nebūtu kur dzīvot, bet gan par to ka nopērk jau 2. īpašumu dzīvojot vienā un turpinot dragāt tālāk.
Vispār brībos, viņš tā dragā jau pāris gadus no vietas

Es to redzu tā, ka katram dzīvesveidam ir savs laiks. Manuprāt, kamēr viens un bez ģimenes, tikmēr arī var tā rauties pa padsmit stundu darbiem, lai savāktu nepieciešamo bāzi, kas ļautu turpmāk mierīgi strādāt tās 8h un ieviest sev ģimeni utt. Citādi ir, kā te dažās diskusijās var lasīt - vecums 25+, itkā gribās ģimeni, bet kāzām sakrāt nevar (Nevis jau katram ir iekrājumi, no kuriem abi tad sametās), pēc tam bērnus nevar, jo doma par to, ka vajag savu uzņēmumu utt, radusies tikai kopā ar domu par ģimeni, attiecības jūk, jo viens otram nevar veltīt gana laika... Tas ir tas, kā es to redzu.

Neiebraucot galējībās, man kā cilvēkam bez hobijiem pievilcīgāks šķiet otrais variants.

iens mans paziņa ikdienā to tik dara kā strādā padsmit stundas diennaktī un guļ, ja arī atnāk teiskim kādam uz jubileju ciemos acīmredzami pārguris ar sarkanām acīm un mazenergisks. Bet nu ir arī tam visma sava atdeve, nopirkcis dzīvokli jaunajā projektā, nesen arī vasarnīcu nopirka, m

nu malacis. Un ko vina citu darit?Ne jau visiem vecaki var dzivoklus pirkt atlauties. Un ne jau visu muzu ta jastrada. Un visoar darba laiks lidz 17.00 katru dienu manuorat ari ir katorga...ir ta stradats. Murgs. Kamer majas, sis tas jau vakars un viss...brivas tik 8 dienas menesi.