Krāpšana un mīlestība

Arī uzskatu, ka šīs divas lietas pilnīgi noteikti nav savienojamas.

It īpaši kā šajā gadījumā, kad tas notiek vairākkārt un bez sirdsapziņas pārmetumiem. Nu par kādu mīlestību var būt runa, tur taču nav pat elementāra cieņa pret savu meiteni.

Uzjautā, vai, ja viņa potenciālā sieva darītu tāpat, viņš būtu happy un tas viss būtu ok?
Ja jā, tad var jau būt, ka tas strādā atsevišķiem pāriem.
Bet nu, manuprāt, tās lietas nav savienojamas īsti (protams, dzīvē gadās visādi, bet, ja tas ir jau pirms laulībām, tad kas būs vēlāk..?)

Tādi tipi parasti sevi cenśas attaisnot ar to, ka vīrietim taču ir 'mednieka' daba :) Man tas viss arī neliekas nekādā gadījumā kopā, tas ir pretīgi!!

Nē. Krāpšana ir tīrs egoisms, bet mīlestībai ar to ir maz sakara.

Vīrietis ir pēdējais nelietis, uzskatot, ka var dzīvot dubultu dzīvi un nedot savai sievietei izvēles iespēju - vai viņu tas apmierina. Es pieļauju, ka ir dažādas brīvas attiecības, kur gulēšana ar citiem ir pieļaujama no abām pusēm - bet tādām lietām jābūt abpusēji izrunātām.
Ļoti ceru, ka sievietei atvērsies acis (vai kāds viņai tās atvērs) pirms kāzām! Pretīgi...

TimeToDream, Tu esi tā, kam viņš vienkārši izstāstīja vai tā, ar ko nolaiž tvaiku? Jo kāpēc lai vīrietis tāpat ietu apkārt to stāstīdams?
Un ko nozīmē "tiekas reti"? Reizi gadā? Reizi mēnesī? Nedēļā?
Neticu nekādiem "nevaru bez seksa". Ja ir seksa atkarība, tā jāārstē tāpat kā citas atkarības. Ja nav, tad vari. Un kā vēl vari! Tam ir rociņas un filmiņas, sarunas ar draudzeni un telefoni.
Piekrītu, ka mīlestība un krāpšana nav savienojamas. It kā tik loģiskas lietas vēl būtu jāapspriež (t)

Katram individuāli.
Vai nu viņam kaut kā pietrūkst attiecībās vai uztver attiecības kā ķeksīti, jo negrib būt viens un vajag blakus cilvēku, kas ir mīļš, bet tajā pat laikā vēlas sajusties brīvs un neatkarīgs ejot pa kreisi.

Manuprāt nevar būt mīlestība un krāpšana,tās nav savienojamas lietas, un es personīgi krāpšanu nepiedotu, tā manuprāt ir viss lielāka necieņa,nodevība pret otru cilvēku.

Esam precējušies aptuveni divus gadus. Ir dēliņš, kura dēļ pa lielam arī apprecējāmies.
Es vīru ļoti mīlu un mīlēšu vēl ilgi, bet....
jau kad gaidiju mazo, pamanīju, ka viss nav tā kā agrāk. vīrs sāka melot, kamēr dzemdēju, viņš izklaiudējās pa bāriem ar citām, attaisnojoties , ka meitenes bija viņa draugam.
Ir bijusi gadījumi, kad pēc strīdiem, skrienu pie vecākiem, un atbraucot mājas mūsu gultā atrodu citu meiteņu matus, vairākas reizes, par ko vins pectam taisnojas, ka pie vina bija draugi ar meitenem.
Zinu ari vienu gadījumu, ka viņš mani piekrāpa....noteikti ir vairāki, bet pierādīt varu tikai vienu . Pēc tā viņš solija, ka labosies, ka vajag tikai mani, saka ka nezinot , kas vinam uznākot, kad esoot iedzēris... dēla dēļ piekritu, un palikām kopā...
Pa lielam pie visa ir vainīgs alkahols. Bet dzer viņš vienmēr, kad ir brīvidenas. Kad nav dzēris, viņs ir cits cilvēks, saka ka mīl, rūpējas par mani, par dēlu, bet kad iedzer..... atliek viewn aizvert ausis un neklausities, jo tad skas parmetumi , cik esmu slikta, ka vins grib skirties, ka ir kopa tikai dela del, un ka vins mani negrib... utt...
Ir bijusi ari rokas pacelšana
un vins var vienkarsi panemt aizbraukt prom, atsajot mus vienus pasus laukos ( tad dabujam braukt ar vilcienu uz Rīgu aptuveni 3 h)
Pēc pēdējā šāda gadijuma es izlēmu ka to vairs necietišu, un parvacos...
bet tā neciesamaa velme stalkot visos soc.prtalos.. un tik skatos ka jaunas meitenes uzaicinajis, laiko vecajam meitenem bildes,,,, par delu neinteresejas un cik sapratu alimentus ari vairak nemaksas ka minimali noteiktos.
Es šo rakstot pati saprotu cik tas ir stulbi, un ka nav pieļaujams, bet sirdij jau nepavēlēsi, un dēlina tik loti žēl... jo vel nesen sapņojām par otru bērniņu.
Kā lai pārdzīvo, jo es ar prātu toč vairs negribu atgriezties
Pašlaik dzīvoju draudzenes dzīvoklī, finansiāli nav jauztraucas, bet visu laiku jau es te nedzīvošu...
pašlaik esmu darba meklejumos, jo tikai tagad beidzas bka... iret riga dzivokli, vienai audzinat bernu plus vel par darzinu maksaat, baidos , ka viena nepavilksu.
Vai tikai tapēc atgriezties ? vai kādai ir bijis līdzīgi? kā to visu pārdzīvot
Esmu domājusi par kodēšanu un laulību konsultantu, bet vai vispār ir jēga...