Vai es daru, pareizi, ja esmu kopā ar vīrieti, kurš mani mīl, bet tajā pat laikā:
-----
- kad ir nokaitināts par jebko, kas nav saistīts ar mani, uz manis kliedz
-
- agrāk esot kopā ārā, svētkos, dažreiz atstāj mani. Ir bijis tā, ka es zvanu un prasu, kur palika, viņš pasaka, ka jau aizgāja uz pieturu, lai brauktu mājās
-
- viņam ir kāds, kuram viņš var uzticēt visu, bet tas kāds neesmu es. Tā ir sieviete, kuru pazīst jau vismaz 5 gadus, ar kuru kopā reiz strādāja un bija pat iemīlējies, bet, kā saka, attiecības neveidoja. No tā, ko zinu, viņi viens otram "kā iet?" apvaicājas reizi mēnesī, dažreiz viņš viņu paaicina pie sevis pa dienu uz darbu
-
- grib ar mani bērnu, jo tad redz viņa dzīvei parādītos jēga, bet nevar man atļaut ieskatīties viņa aizbloķētajā telefonā
-
- uz desmit viņa draugiem 9 būs sievietes, 1 vīrietis, tas pats tikai kolēģis darbā
-
- ir stāstījis par to, kā gribētu reiz aiziet kur kopā (neitrālā vidē) ar darba kolēģi, kurā bija iemīlējies, kamēr man, lai pierunātu viņu iziet ārā, stundām jālūdzas
-
- kad ir nauda un vēlme, iedzer, janvārī gandrīz katru dienu
-
- viņa telefonā agrāk neko aizdomīgu neatradu, bet nesen atradu padsmitgadīgas meitenes bildes (ne kailfoto). Sākumā nesaprata, par ko es pārmetu, tad teica, ka patika mati, tāpēc saglabāja, vēlāk izdzēsa pilnīgi visu, kas bija telefonā, arī mūsu foto. Lūdzās piedošanu, ka vainīgs, aizskatījās, bet stāstīja, ka ne ar vienu nekur neiepazīstas slepeni, kam es ticu, jo mājās ir laikus un ja kas būtu, to gan jau varētu manīt uzvedībā un mistiskās īsziņās, kas nepienāk nekad
-
- saņem 2 algas, bet neprot sabalansēt savu naudu, lai neattaptos ar "iedod man tam, tam, tam, nopērc to, to, to"
-
- viņam ir daudz ar kredītiem saistītu parādu (situācija - algu saņem, nomaksā, desmit dienas pēc algas nav naudas)
-
- vārdu "paldies" nedzirdu gandrīz nekad
-
- var uzģērbt baltu kreklu uz darbu, bet dažreiz mazgājas knapi reizi nedēļā un lūdzies, cik gribi, neies un to nedarīs
-
- ja kādam par ko pasaka paldies, visiem svešiem, darbā, veikalā, bet ne man. Ar sievietēm neko nopietnu nedomājot, joko, flirtē
-
- stulbs joks izskanēja, bet teica, ja nogriezīšu matus, viņam vairs neesmu vajadzīga
-
-
Ir vēl daudz kas, ko uzskaitīt un es negribēju šīs lietas pārrunāt ar sev tuviem cilvēkiem, bet gribēju dzirdēt viedokli no malas. Jūs uzreiz iedomāsities sevi manā vietā un teiksiet "es tā nevarētu dzīvot, manējais nekad tā nedarītu", bet.. nezinu. Sanāk tā, ir tā mīlestība, pieķeršanās, pieradums, bet es jūtos tomēr necienīta, nenovērtēta, man visa motivācija, kas varēja būt, lai ko censtos, uzlabotu, palīdzētu remontēt mājokli, par ko gadiem pats nav licies zinis, viss zūd. Neceļas roka. Liekas, ka nav prātīgi būt kopā ar tādu cilvēku. Piebildīšu, ka dzīvojam kopā mazāk par gadu, agrāk viņš ne ar vienu nav dzīvojis kopā. Mums ir mazliet virs 5 gadu starpība. Viņam ir pāri 30 jau. Nekādi bagātnieki neesam, dzīvojam ļoti pieticīgi. Es laikam esmu dumja un bez pašcieņas, ja ļauju, ka ar mani tā apietas. Vēl gan piebildīšu, ka viņš uz visu skatās ar aizdomām pats, nu tā "neko labu šajā pasaulē negaidi", jo var teikt, ka uzauga bez ģimenes un arī man itkā pa jokam, bet ir prasījis "arī tu mani pametīsi?" Stulbi, ka esam viens otram tuvākie cilvēki un dvēseliski atklātības brīži ir bijuši pietiekoši, bet nav tās maksimālās uzticības. Zinu, ka šī ir sirds kratīšana, bet tiešām, šobrīd man nav ar ko parunāt par šo visu.