Iespējams muļķīga problēma

Bet cilvēki jau nemainās. Ne tu pēkšņi būsi tāda, kurai gribēs visu laiku dzīvoties pa mājām divatā, neuztraucoties, ka nevarēs izgulēties, un nevajadzēs nekādas mīļuma pazīmes no otra, ne viņš pēkšņi kļūs nereāli romantisks un katru otro nedēļas nogali pārsteigs tevi ar līdz sīkumam izplānotu mini ceļojumu. Vai nu pieņem to kāds viņš ir un meklējiet kompromisu, vai ejat katrs savu ceļu.

Atliek vien pieņemt vai šķirties. Es arī esmu no tiem, kam vajag konkrētu laiku miegam, citādi sākas veselības problēmas..parastu čīkstu, ka man mājās jābūt 22.00 un ne vēlāk, jo man tas ir svarīgāk labi justies arī nākamajā dienā. Nevis veģetēt līdz pusdienlaikam gultā vai darbā mocīties. un arī nepatīk īpaši iet uz lieliem pasākumiem/tusiņiem un tml., bet.. mēs esam atraduši citas aktivitātes, ko mums kopā patīk darīt un viss līdzsvarojas.
Par to mīļuma trūkumu gan Tev pašai jāsaprot vai vari ar to sadzīvot vai tomēr ir traucējoši.

Mans draugs ir tieši tāds pats, ļoti reti līdz kam tādam aizdomājas, principā neko neizdomā.
Sākumā man ļoti tas traucēja, bet esmu sapratusi, ka nekas nemainīsies.
Ja man, kaut ko gribās, es daru pati, ja viņš pievienojas, ok, ja ne, tad ne. Tas pats ir ar pasākumiem, viņš nav tik sabiedrisks kā es, bet es nostādīju tā, ka, ja viņš negrib doties, tad, lai laiž mani vienu, tikai problēma tā, ka vienu viņš negrib laist un panesās līdzi. Tā ir viņa izvēle. Galvenais pati izbaudi atpūtu. :)

mans ir lidzigs, visas aktivitates- kad , kur ,kaa jadoma man pashai, bet man tas problemas nesagada
man tieshi nepatiktu ja blakus butu muzhigais nemiera gars, ar tadu man nav pa celjam

tik un tā, nereti mēdz teikt, labāk būtu palikt mājās vai arī, kad esam jau klāt, tad - varējām šajā laikā darīt to, to, to.

Ā, nu tas žēl. Es gribēju teikt, ka savu attiecību sākumā arī aizdomājos par to, ka visu laiku man jādomā, ko darīsim. Bet tad vienkārši pieņēmu, ka viņš ir tāds cilvēks, viņam ir citas labas īpašības, kas man šķiet svarīgākas. BET viņš iesaistās manis domātās aktivitātēs ar prieku. Tieši tā iemesla dēļ, ka pats nemāk izdomāt, bet labprāt kaut ko dara. Ne katras brīvdienas, protams. Patīk arī mājās pasēdēt. Varbūt paskaties, kas ir tās aktivitātes, kur viņš mazāk purpina un spied uz tām vairāk. Manējais uz muzejiem ar mani neiet :D Bet labprāt dodas uz koncertiem un restorāniem. Pastaigas nepatīk, bet labprāt izbrauc ārpus Rīgas "ekskursijās". Kā jau minēju, protams, ar mēru. Vajag atvēlēt laiku kopā būšanai mājās.
Par to mīļuma un intereses izrādīšanu - man šķiet, ka vienīgais, ko tu vari darīt, ir izrādīt to pati pret viņu, un ar laiku viņš iemācīsies. Atgādināt, ka tas Tev ir svarīgi.
Bet vispār varbūt palasi "Piecas mīlestības valodas". Man šķita noderīga grāmata un daudz kas kļuva pieņemamāks. Katram mums ir savs veids, kā mēs uztveram un izrādām mīlestību. Jums acīmredzot šīe veidi atšķiras.

Duujaa, domāju, ka nemainīsies, bet varbūt mazāk čīkstēs. :-D
Tomēr es saprotu, ka ir daudz labu īpašību un spēju, ka es nevaru iedomāties priekš sevis labāku cilvēku blakus. Jo, ja es tā aizdomājos tajā visā dziļāk - vai tiešām es vēlos viņu pamest, jo viņš mani neaizved ekskursijā, bet, ja es izdomāju un visu izplānoju, viņš, iespējams ar pačīkstēšanu, lielākoties visu izdarīs un pievienosies un pēc tam būs arī apmierināts. Manuprāt, varbūt ir labāk mainīt to, kā es uz to visu skatos.
Meitenes, es jums piekrītu, ka ir tikai divi varianti - to pieņemt vai aiziet. Neveidoju attiecības ar viņu, lai viņu mainītu, tāpēc es domāju izrunāties ar viņu par purpināšanu un ar cerību, ka tās būs nedaudz mazāk un turpināt plānot mums piedzīvojumus (tie nav pārāk bieži ~2x, neskaitot restorānus, kas viņam patīk, lai gan paspēj paburkšķēt, ka kaut kas nav kā vajag :-D). Paldies, ka padalijāties ar savām pieredzēm, man tas tiešām palīdzēja nedaudz atslābt un saprast, ka tāds viņš vienkārši ir un nav jau tik traki. (l)
Sophie. , noteikti apskatīšos, par to jau esmu pirms tam dzirdējusi, tagad saprotu, ka tā man ir obligātā literatūra! :-D

Viss, protams, atkarigs no tevis pasas, bet es tadus viriesus ciest nevaru. Vispar neinterese apatiski cilveki, kur nu vel tadu dzives partneri..:-|

Es tik ļoti labi tevi saprotu, šobrīd esmu līdzīgā situācijā un nevaru samierināties ar tādu attieksmi un esmu nonākusi par labu šķirties!

To sauc par "emotional labor", un diemžēl daudzās ģimenēs puikām vispār nemāca, ka par attiecībām ar citiem cilvēkiem ir jārūpējas, tās ir jāuztur un pie tām ir jāstrādā. Tā vietā iemāca paļauties uz sievietēm (draudzenēm, sievām, mammām, māsām) - viņas izdarīs.

Izprast jau ir viens, bet vai tas dzīves/mīlestības modelis der arī tev ir lielāks jautājums.

Tieši tā iemesla dēļ, ka pats nemāk izdomāt, bet labprāt kaut ko dara.

Gluži kā par mums. Nav jau tā, ka vienmēr, vienmēr man tikai viss jāizdomā, viņam arī ir bijušas foršas idejas, bet lielākos tās ģenerēju es. Un draugs vienmēr pozitīvi atsaucas. Dažreiz šķiet, ka viņš ir gatavs visiem piedzīvojumiem.
.
Ja problēma ir tikai tajā, ka draugs pats neko nevar izdomāt, tad man tā nebūtu problēma. Ja nesakrīt intereses un brīvā laika pavadīšanas vēlmes, tas jau ir nedaudz skumjāk. Savukārt, ja draugs vienkārši vispār neko negrib, tad es nopietni pārdomātu, vai gribu savu laiku tērēt ar tādu cilvēku.

diemžēl daudzās ģimenēs puikām vispār nemāca, ka par attiecībām ar citiem cilvēkiem ir jārūpējas, tās ir jāuztur un pie tām ir jāstrādā. Tā vietā iemāca paļauties uz sievietēm (draudzenēm, sievām, mammām, māsām) - viņas izdarīs

+
Bieži tāda situācija ir novērota.

Sākumā gribēju rakstīt, ka manējais ir ļoti līdzīgs, bet tad palasīju diskusiju un pārdomāju. Manējais arī nav nekāds tusētājs, nekur neraujas, labprāt sēž mājās, principā arī neizplāno nekādus īpašus kopīgus pasākumus vai kaut kādus interesantus izbraucienus, nesmeļ idejas no Pinteresta (paldies Dievam!) visādiem štruntiem, netup forumos, nedzer. Izklausās pēc nūģa? Nē! Viss, kas viņu interesē - ir viņa darbs. Viņam ir nenormālākie apgriezieni un darba spars. Visa enerģija aiziet uz to. Gatavs negulēt, bet darbu padarīs. Un protams, ka nebūs sajūsmā, ja es uzplīšos ar kaut kādu pasākumu vēlu vakarā... Taču man jau šķiet, ka tas ir pavisam normāli.
Tāpēc autorei ieteiktu varbūt paskatīties uz situāiju ne tik egoistiski. Jā, gribās pabizot un visu ko darīt, jo acīmredzami daudz brīva laika, jaunība. Bet vai puisim ir tādas pašas prioritātes? Galu galā, varbūt viņš šobrīd koncentrējas uz karjeru, naudas peļņu un citām lietām, kuras ir daaaaaudz reiz svarīgākas un vērtīgākas nākotnē, par izbrauciena plānošanu un teātra apmeklējumu tagadnē. Man jau šķiet, ka attiecībās divi cilvēki ir tieši tāpēc, lai papildinātu viens otru un līdzsvarotu. Ja viens ir darbaholiķis un otrs labs pasākumu plānotājs un organizētājs - vajag darīt vnk to, kas abiem padodas vislabāk, atrast kompromisu, nevis piespiest otru mainīties. Nu, ja tev, autor, gribās kaut kur doties, kaut kur tusēt - plāno, ņem vīrieti līdzi un izbaudi, bet nespied viņu par to parūpēties. Viņš toties tev, piem., krājkontā naudu ieskaitīs lieku reizi, mašīnā benzīnu ielies u.tml. Izdarīs to, kas tieši viņam padodas vislabāk. Par to mīļuma izpausmi... Te arī var pastrīdēties, vai tiešām tas ir svarīgi tieši tādā manierē, kā gribās. Jo mēdz būt citi veidi, kā otrs parāda savu attieksmi, jūtas un rūpes. ;-)

Par to mīļuma izpausmi... Te arī var pastrīdēties, vai tiešām tas ir svarīgi tieši tādā manierē, kā gribās. Jo mēdz būt citi veidi, kā otrs parāda savu attieksmi, jūtas un rūpes.

Tas jau nemaina to, ka šī maniere un izpausme visiem neder (autorei). Tas tā kā samierināties ar āboliem, ja kārojas apelsīnus. Un ābolu par apelsīnu nu nepārtaisīt.

diemžēl daudzās ģimenēs puikām vispār nemāca, ka par attiecībām ar citiem cilvēkiem ir jārūpējas, tās ir jāuztur un pie tām ir jāstrādā. Tā vietā iemāca paļauties uz sievietēm (draudzenēm, sievām, mammām, māsām) - viņas izdarīs

Jāpiekrīt. Parasti arī var redzēt pēc attiecībām vecāku starpā.

Galu galā, varbūt viņš šobrīd koncentrējas uz karjeru, naudas peļņu un citām lietām, kuras ir daaaaaudz reiz svarīgākas un vērtīgākas nākotnē, par izbrauciena plānošanu un teātra apmeklējumu tagadnē.

Nav gan svarīgākas. Pavisam elementāra iemesla dēļ- mēs dzivojām tagadnē, nevis kkādā mistiskā nākotnē, tāpec dzīve ir jābauda tagad, nauda ir jātērē tagad (protams saprāta robežās, bet tas katram savs) nevis kaut kādā mistiskā nākotnē, kura nemaz nav 100% garantēta.
Kāda jēga nodzīvot kā kaut kādam darbaholikim un beigās nemaz neizbaudīt dzīvi? Ir arī daudz foršu izklaides veidu, kas izdevumus neprasa vispār. Jādzīvo šodienai.

Tas jau nemaina to, ka šī maniere un izpausme visiem neder (autorei). Tas tā kā samierināties ar āboliem, ja kārojas apelsīnus. Un ābolu par apelsīnu nu nepārtaisīt.

Attiecības sastāv no daudzām šķautnēm. Ne visas ir vienlīdz svarīgas un būtiskas. Ir lietas, kuras var pieciest, ar laiku samierināties un, nē, dzīves kvalitāte no tā nepasliktinās. Tāpēc vien, ka otrs lieku reizi nenobučos - nelaimīga nekļūsi, jo tā vietā saņemsi cita veida uzmanību, kas būs ne mazāk nozīmīga un vērtīga. Protams, cilvēkiem tās prasîbas un vajadzības mēdz būt dažādas, bet ne vienmēr jaunības maksimālismā cilvēks spēj novērtēt lietas pareizi. Citreiz tikai šķiet, ka bez tā vai šitā dzīvot ir neiespèjami, bet paies laiks un izrādīsies, ka tas viss būs jau otrajā plānā un svarīgākas būs pavisam citas lietas.

Nav gan svarīgākas. Pavisam elementāra iemesla dēļ- mēs dzivojām tagadnē, nevis kkādā mistiskā nākotnē, tāpec dzīve ir jābauda tagad, nauda ir jātērē tagad (protams saprāta robežās, bet tas katram savs) nevis kaut kādā mistiskā nākotnē, kura nemaz nav 100% garantēta.
Kāda jēga nodzīvot kā kaut kādam darbaholikim un beigās nemaz neizbaudīt dzīvi? Ir arī daudz foršu izklaides veidu, kas izdevumus neprasa vispār. Jādzīvo šodienai.

Nepareizi mani būsi sapratis. Nesaku, ka nav jādzīvo tagadnē, bet ja viens pārī rūpējas par nākotni, otrs lai parūpējas par tagadni, tad visi būs laimīgi. Jābūt līdzsvaram.

Viņa zina, kas viņai svarīgi un var redzēt ciešanas par to, ka nav tā, kā attiecībās gribētos. Tā nav izvēle pareizi/nepareizi, ko nu viņai pēc 10 gadiem jāsaprot un varbūt tieši jāpārliecinās, ka tas viņai neder. Katram ir savs pareizi/nepareizi un vēlami/nevēlami.

Duujaa, nu beidz! Te ir runa par jaunu meiteni, kura noteikti lāga vēl par sevi neko daudz nezina un rīt jau domās savādàk kā šodien. Tas ir normāli, kad esi vēl jauns. Nevajag visu uztvert melns/balts krāsās un būt tik kategoriskai.

Nepareizi mani būsi sapratis. Nesaku, ka nav jādzīvo tagadnē, bet ja viens pārī rūpējas par nākotni, otrs lai parūpējas par tagadni, tad visi būs laimīgi. Jābūt līdzsvaram.
Arī labi. Bet manuprāt visjaukāk ir ja abi dzīvo tagadnei, puslīdz vienādi arī domājot par nākotni. ;-)