negatīvisms no otras pusītes

Bet klau, Tavam draugam ir darbs ar klientiem. Ja viņš tos sagaidītu sabozies un stāstītu, cik neizgulējies jūtas, ātri vien sēdētu uz sliekšņa ārā pie kafejnīcas. Turklāt, ņem vērā, ka šāds darbs emocionāli ļoti iztukšo. Visu dienu smaidīt un bārstīties ar laipnībām nav viegli, mājās atnākot tiešām gribas, lai neviens nerunā un nevienam neko nevajag.
Ko Tu esi darījusi, lai liktu viņam mājās justies labāk? Kā jūs vispār pavadat savu brīvo laiku kopā?

nu man darbā arī nākas tēlot, ka man labs noskaņojums un man liekas smieklīgs viens un tas pats joks, kuru es dzirdu no katra 3. klienta, ja arī iekšā tādas emocijas, ka gribas visus pasūtīt tālu un konkrēti. tāpēc domāju, ka mājās es arī izskatos skumjāka, dusmīgāka nekā sabiedrībā, jo mājas jau tā vieta, kur justies pašai savā ādā un ļaut sev būt dusmīgai, iztukšotai, nogurušai utt.

Manam arī darbs ar cilvēkiem, arī vienmēr neizgulējies un bieži vien īgns, plus tas darbs bendē veselību un nervus. Viņam riebjas iet uz darbu un tēlot priecīgu, laipnu, klausīties visas klientu muļķības, kas interesanti, tieši viņš tur lielai daļai klientu patīk vislabāk, grib pat draudzēties, bet viņam visi un viss zb sen jau :D
Vienīgais risinājums ko es redzu ir mainīt darbu, līdz tam es vienkārši izvairos no viņa, ja redzu ka dusmīgs, nav garstāvoklis :D
Mēģinu jau arī ikdienā darīt visu lai mājās viņam būtu forši, bet darbs vienalga ļoti ietekmē to omu.

Tu ar viņu esi runājusi par to? Varbūt ierosini mainīt darbu, ja jau šitā čīkst. Pasaki, ka viņa vietā neko izdarīt nevari, ja nepatīk, lai meklē alternatīvu, bet nečīkst Tev. Runā. Katru reizi kā viņš sāk, saki - atkal tu čīksti. Gan jau pa dienu 3-4x tā pasakot, cilvēks aptvers to kaitinošo faktoru.

esmu runājusi, bet darbs viņam ļoti patīk, viss ir forši :-) ikdienā, sagaidu mājās, kur viss ir satīrīts, sakārtots, ēdiens gatavs. Tā arī ir, kā jūs meitenes sakat, to visu labāko viņš jau darbā no sevis izliek.
"Katru reizi kā viņš sāk, saki - atkal tu čīksti"
Paldies par ieteikumu, šitais man patīk! :-D

lexxie
aha darbā jātēlo, ka viss labi un vēl mājās izlikties tagad?

Turklāt, ņem vērā, ka šāds darbs emocionāli ļoti iztukšo. Visu dienu smaidīt un bārstīties ar laipnībām nav viegli, mājās atnākot tiešām gribas, lai neviens nerunā un nevienam neko nevajag.
Viņam riebjas iet uz darbu un tēlot priecīgu, laipnu, klausīties visas klientu muļķības.

++++
Nav jau tā, kad viņš tur justos laimīgāks nekā mājās, bet tur vnk jāuzvelk laimīgā ,smaidīgā cilvēka maska.
Mājās viņš ir tāds kāds ir patiesībā. Iztukšots cilvēks nevar būt enerģijas pilns, starojošs.

Es arī noteikti ieteiktu viņam meklēt citu darbu. Pie kā tad sieviete vainīga? Tāpat kā vīrieši nealkst redzēt sievieti nīgru un nekādu vakaros no darba pārnākot, tāpat arī sieviete negrib čīkstuli. Jo ja ir tik grūti un smagi un vispār šausmas, šausmas, tad jāmeklē kas labāks, kur nebūs sevi tā jāpiespiež un partnerim nav jāredz tikai sabozies ģīmis ik vakarus.
Okej, visu nogurstam pēc darbiem, mazliet restarta, brīdis miera pārnākot mājās un jāmēģina tomēr arī ar otru cilvēku pakomunicēt. Man goda vārds,apniktu ik vakaru klausīties - "kopdzīvē viņam visu laiku ir lieli kreņķi, mājās gaužas par to, cik daudz darba, nav izgulējies (baigais čīkstulis)"'
Es gan arī negaidu forever smaidīgo vīru mājās, tomēr mūžīgo čīkstuli arī atplestām rokām negaidītu.

Gvinevera
Nevajag izlikties, bet jēga no REGULĀRAS čīkstēšanas nav, īpaši sievietei, kas nav to pelnījusi, ne vainīga, nekas. Jā, ja ir noguris, lai guļ dīvānā un atpūšās, bet nečīkst, skatās TV, iedzer aliņu. Tas nav bērns, kas nevar savākt savas emocijas. Nevaru iedomāties, kā man tas būtu, jo vīrietis nekad ne par ko nečīkst, tieši pretēji. Mans variants būtu augstāk rakstītā atbilde par čīkstēšanu, vai vienaldzīgs "mhm" un iešana uz citu telpu ar austiņām youtube/filmas skatīties, lai nav jāklausās, ja pats nesaprot, ka otram tas ir apgrūtinoši.

Dažreiz liekas, ka tās ir divas dažādas personas, un bieži nevaru saprast, kura ir tā īstā.

Tas otrs ir viņa dvīņubrālis. :D

Jā, mans puisis arī vakarā ir ļoti noguris gan fiziski, gan morāli. Jā, viņam gribas citreiz sēdēt stūrītī un pačīkstēt un automātiski arī man sabojāt noskaņojumu, bet viņš saprot, ka es ne pie kā neesmu vainīga. Nejau es darbā turēju ciet to skrūvīti un neļāvu atskrūvēties :D Tāpat kā mājas problēmas nav jānes uz darbu, darba problēmas nav jānes uz mājām. Nav jālaiž rokas lejā un jādomā, ka nu es esmu mājās, man ir vienalga, man nav noskaņojuma. Ja dzīvo viens, uz priekšu, bet, ja ir otra pusīte, tad ir jārēķinās, ka tu neeksistē viens tajā mājā. Un galu galā, kā saka, ka visu var, ja grib. Tāpēc nevaino sevi, drīzāk puisim ir vienkārši nedaudz jāsaņemas un jāsaprot, ka, ja ir attiecības, tad ir jādomā ne tikai par savu labsajūtu. BET, iesaku neteikt to frāzi- beidz čīkstēt...vai ko tamlīdzīgu. Tas noteikti neko neuzlabos. Vienkārši nedaudz, nemanāmi liec viņam pasmaidīt un tad jau viņam negribēsies vairāk čīkstēt. Labais vairo labo :)
Ja manam puisim ir slikts noskaņojums un nevar saņemt sevi rokās, es sataisu viņam gardu tējiņu, ielienu azotē un viss negatīvais izgaist :)

Jūs, atnākot mājās, ja darbā bija smaga diena, arī ļaujaties izlikt visu ārā, nerēķinoties ar to, kā jūtas otrā puse? Jā, darbs nav viegls (kurš darbs IR viegls?), bet vajag taču savākties un palikt par adekvātu cilvēku. Nodošanās gaudošanai nevienam vēl nav palīdzējusi.

Nu jā, liela daļa darbu emocionāli un fiziski iztukšo, bet to visu uzgrūst otrai pusītei? Jo redz besī savs darbs, tas kaut kā nešķiet adekvāti. Ok, šad tad pačīkstēt un būt neomā, bet ikdienā uzgrūst uz otras pusītes, kura nav vainīga ne pie kā un ka tas darbs riebjas, nav baigi adekvāti un nesaprotu kāpēc būtu tas ilstoši jācieš? Jo vajag kādu kur kā miskastē izliet sūdus? Ko nevar darbā izdarīt? Tad, lai ciešs mājinieki?

Tēlot darbā klientiem možo, draudzīgo ir ok, nu labi. Bet mājās pēc tam to visu izgāzt uz mīļoto arī ir ok? :D Nu komēdija.

iesaku neteikt to frāzi- beidz čīkstēt...vai ko tamlīdzīgu. Tas noteikti neko neuzlabos. Vienkārši nedaudz, nemanāmi liec viņam pasmaidīt un tad jau viņam negribēsies vairāk čīkstēt. Labais vairo labo

+++

Redzot, kāds pārnāk no darba, diez vai visu laiku ir iespējams pašai palikt baigi pozitīvai un vēl katru reizi uzmundrināt un mēģināt izdzēst no viņa to, kas sakrājas. Partneris nav atkritumu urna.

Nedomāju, ka darbā ir problēma.
Es arī reizēm jūtos negurusi, viss riebjas, bet apkārtējiem cilvēkiem (ne tikai darbā klientiem) tēlošu, ka viss kārtībā. Jo vienkārši uzskatu, ka citiem nav nekāda sakara gar manām problēmām un manu slikto garastāvokli. Nav jābojā man diena citiem cilvēkiem, tikai tāpēc ka man slikta diena. Smaidīšu pat cilvēkie, kas uzbāžas uz ielas, pat ja gribēšu viņus pasūtīt 3 mājas tālāk. Jā, tie tuvie ir tie, kas cieš, jo vairs nav spēka tēlot, ka viss ir kārtībā, un neuzskatu, ka pret šiem tuvajiem vispār būtu jālēlo. Tie ir tie, kas vienmŗ ir blakus, tad nu arī pret tiem jābūt atklātiem. Nesūdzēšos, negruzīšos, un neuzkraušu viņiem savas problēmas, bet viņi tak redz, ka kaut kas nav kārtībā, ja neesmu savā ierastajā "es lietoju kaut ko nelegālu, sauksim to par happy pils" garastāvoklī.
Ieteiktu cosmo klasiku - izrunāties. Pateikt viņam kā jūties, ka nepatīk tā sajūta, ka atnākot mājās visas negācijas ir uz tevi. Tev tas nav jāpacieš. Bet tas arī nenozīmē, ka arī mājās viņam būtu jātēlo vispriecīgākais cilvēks uz pasaules, tā pat kā viņš to dara darbā.