ko pie velna darīt pēc nokrāpšanas

jezin, a es dmaju ka virsu kadai druska nocela. Un tagadin 3 berni bez teva paliek. A te sirupa sirdssapes. Nu nez, te daudzas pecetas maminas...temas ir citadakas parasti.

Viss atkarīgs no tā cik jums nopietnas attiecības.cik ilgi esat kopā utt.
Bet es ar savu šodienas prātu Nekad nevarētu piedod krāpšanu..

Nav bijusi tāda situācija, bet, ja gadītos, krāpšanu nepiedotu.

diezgan nopietni bija. es arī tā vienmēr teicu, ka nekad nepiedošu, bet tas ir noticis un lai arī zinu ka nekad nepiedošu līdz galam un būs tas aizvainojums, zinu arī to, ka palaist vaļā nevarēšu

Kam tev cilvēku, kurš tevi neciena, saņemies, meitene!

Piedod, ka tā saku. bet kādas vairs var būt attiecības, ja tu pati saki, ka līdz galam nevarēsi piedod? es saprotu, ka ir mīlestība un utt. tomēr sarežģītas attiecības būs ja piedosi.

Meitene, kāpēc esi tik izmisusi, ka vēlies palikt kopā ar cilvēku, kuram esi tukša vieta? Ja krāpj, tad nekādu attiecību nevar pastāvēt, izņemot ja jums nav sarunātas open relationship.
Es domāju, ka divi cilvēki satiekas, iemīlas, tu esi kopā ar šo cilvēku, lai dibinātu kopā nākotni, dalītos priekos un bēdās, bet viņš izvēlas citu pār tevi.
Vai pasaulē aptrūkušies godīgi vīrieši, kurš tevi cienīs un patiesi mīlēs?

Mjā, še tev nu bija perfektais vīrietis un perfektās attiecības. Čusss vien.
.
Nu, a ko Tu gribi, ja savu vīrieti idealizē, bet pati sevi uzskati par neperfektu? Kādā brīdī viņam tik tiešām varēja apnikt perfekcijas uzliktais slogs un izdarīt kaut ko neatļautu, šai gadījumā pabučoties ar bijušo, lai justos kaut cik līdzīgs Tavai neperfekcijai.
.
Turklāt pati arī sabučojies ar citu, izstāstīji to puspagastam un cosmo forumā lēji gaužas asaras par savu nokrāpšanu.
.
Eh, sīrupainā SantaBarbara.

Iz pieredzes, piekrītu iepriekšējiem komentāriem, izņemot Rīdzinieces.
Ex aizgāja ar draugiem tusēt, bija iedzēris, uzradās tik pat iereibusi dāma, ļoti uzstājīga, kas un kā sīkumos nebija vēlme iedziļināties, bet šie skūpstījās. Līdz gultai neesot nonākuši, prātiņš kādā brīdī pieslēdzies. Ļoti pārdzīvoju, šķita, ka trūkst gaisa, ko elpot, ieēst nevarēju..runājām un teicu, ka nešķiršos. Bet piedot es nespēju. Vai mana skorpiona daba, raksturs vai kas, pie nopietnākiem strīdiem no manis nāca pārmetumi, ka viņam bijis sānsolis..pa lielam, grauzu līdz pēdējam. Protams, ne jau diendienā, bet aizmirst to nespēju. Tas bija sava veida lūzuma punkts attiecībās un no tā brīža viss bija saļodzījies un plāniem diegiem šūts, kas pēc laika izira. Nespēju sadzīvot ar to un citām lietām, kas kopā saplusojot rezultējās ar šķiršanos.
Vai es nožēloju, ka nepametu viņu jau tajā brīdī, kad uzzināju, ka nokrāpa? Nē, es vēlējos saglabāt attiecības, nevis mest uzreiz plinti krūmos. Vismaz tagad varu sev nepārmest, ka nemēģināju. Esmu sapratusi, ka nespēju tādus lielus pāridarījumus aizmirst. Kļūstu pret cilvēku piesardzīga, nav uzticība.
Ak jā, nebiju slikta draudzene. Nokrāpa, jo gribēja pamēģināt un draugi tak ar tā darījuši - lielisks attaisnojums :-|

Turklāt pati arī sabučojies ar citu, izstāstīji to puspagastam un cosmo forumā lēji gaužas asaras par savu nokrāpšanu.

Karma:-(

Tas pats atkārtojas, tikai tagad ne tu, bet viņš, oij.

Interesantas attiecības. :-D

Manuprāt, tas ir ļoti atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, puiša attieksmes pret to situāciju, kā arī no tā, cik pati esi nobriedusi un kā uztver attiecības un krāpšanu kā tādu. Piedot var, bet ne visi. Esmu dzirdējusi tādu teicienu no ļoti gudras sievietes - Līdz piedošanai ir jāizaug. Respektīvi līdz spējai piedot. Tur vajag ļoti lielu darbu ieguldīt, lai piedotu un tev ir jāzin 100%,ka tas vīrietis ir tā darba vērts un ka viņš arī pats ir gatavs strādāt un ieguldīt darbu, lai atkal atgūtu tavu uzticību.
Un jā, es arī biju kādreiz no tām, kas ar putām uz lūpām bļāva, ka krāpšanu nekad nevar piedot - necieņa utt... Un šobrīd esmu kopā ar cilvēku,kas mani nokrāpa. Nezinu, vai esmu līdz galam piedevusi. Bet redzu, cik ļoti viņš ir mainījies un tiešām redzu, ka viņš saka taisnību, kad sola mani nekad vairs nesāpināt. Vismaz tajā brīdī viņš tā no sirds domā. Kas notiktu attiecīgā situācijā, to neviens nevar 100% zināt. Bet nu tāda bija mana izvēle un es vairs nešaubos par to (pēc 10 reizēm, kad gāju prom). Esmu sapratusi, ka vēlos būt ar viņu daudzu jo daudzu citu faktoru dēļ, kas ir burvīgi un kas nogludina to nesmukumu, un redzu, ka viņš ir 110% iekšā tajā kopā ar mani.

Zinu pāri,kas bija kopā no vidusskolas, abi viens ar otru zaudēja nevainību, un uz to brīdi, kad risinājās situācija, viņi bija kopā 3-4 gadus. Un palika garlaicīgi, saprata, ka vēlas pabaudīt dzīvi.. Un izšķīrās no tās meitenes. Vispār bez iemesla. Viņi pat nestrīdējās, bija ideāls, saskanīgs pāris, visi bija šokā. Tas puisis nedēļas laikā pārgulēja ar 2 citām, un tad pēc nedēļas saprata, ka nespēj dzīvot bez savas draudzenes, aizbrauca nopirka gredzenu un bildināja viņu... Lai gan viņa zināja par to, ko viņš ir darījis, viņa piekrita. Man tas likās tik zvērīgi toreiz, es teicu ka nekad neko tādu nepiedotu..bet viņa to tā neuztvēra. Šobrīd joprojām abi precējušies, ir laikam kādi 10 gadi pagājuši.

Noteikti nepalikt ar tādu, kas reiz piekrāpis.
Es piedevu, paliku, vienalga krāpa tālāk. Nav vērts dot nekādu otro iespēju. Viņš Tevi neciena un Tev tādu nevjag!

skūpstījies) ar meiteni, kas viņam patika pirms iepazinās ar mani.

Nu re, vecā mīlestīb adara savu. PAMET!
Bet, ja godīgi, zb jau troļļu tēmas. Bet, ja nav troļļu, tad vēl baisāk... jo es savos 15-16 gados nebiju TIK stulba.

Tāda laba parādība - kā kaut kas aizdomīgs, tā uzreiz trollis. Un tad, kad viens otrs pa īstam troļļo, tad lielākā daļa uztver viņu nopietni.

Piedot var, bet ne visi. Esmu dzirdējusi tādu teicienu no ļoti gudras sievietes - Līdz piedošanai ir jāizaug. Respektīvi līdz spējai piedot. Tur vajag ļoti lielu darbu ieguldīt, lai piedotu un tev ir jāzin 100%,ka tas vīrietis ir tā darba vērts

Zelta vārdi ++
Tev jāsaprot, vai varēsi piedot vai nē. Ja varēsi, ja savu prātu esi attīstījusi tādā virzienā, ka spēj otram piedot, neatkarīgi no izdarītā, tad mēģini. Ja skaidri zini, ka turi ilgi naidu un nespēsi otram piedot, vienmēr, vēlēsies to mest acīs un atcerēsies, tad netērē savu un tā otra laiku.

Nav bijusi tāda situācija, bet, ja gadītos, krāpšanu nepiedotu.

Praktiski pilnīgi droši, ka tāda situācija ir bijusi, tikai Tu to nezini. Vai arī Tavējais ir tik ļoti neiekārojams, ka viņu grib tikai viens cilvēks pasaulē, un tā esi Tu. Tad Tavs apgalvojums varētu būt patiess.

kā tu vari būt kopā ar cilvēku, zinot visu dzīvi, ka viņš reibumā par tevi nedomā? :-D paredzu ka tuvāko 6 mēnešu laikā viņs tevi pametīs, tapēc izmanto šo superīgo izdevību un pamet viņu