Kopdzīve

Jessss trollene aizveras, neiztureja nervini ar mani strideties....noblokeja mani! Jesss.re ka vajag...(l)(l)(l)(l)

Nu es tak jau saku, visi nevar būt laimīgi! Un visu ko citu nevar! Piemēram pelnot tūkstoti uzturēt pieaugušu sievieti.

Bet par ko tu pati runā? Viņš nav gatavs tevi vakariņās aicināt, braukt kaut kur atpūsties, prasa pusi bendžai (no blakus diskusijas), bet tu runā par krietni lielākām summām un atbildību? Nu nav viņam tāda interese par tevi. Viņam ir labi kā ir. Man būtu kauns vispār bāzt vīrietim sejā kopdzīvi, vienmēr vīrieši ir bijuši iniciātori ar tekstu a la - gribu ar Tevi mosties un čilot diendienā. Un tad tik, ja esmu 100% pārliecināta, esmu piekritusi. Bet lai es uzbāztos, eh, kur pašcieņa?!

Kā tu sevi prezentē intervijās? Es nezinu. Pēc vidusskolas aizgāju strādāt uz Biti, patika, bet kaut kas nebija, gadu nostrādāju aizgāju prom, atpūtis un aizsūtiju vienu CV aizgāju uz pārunām un tagad strādāju jau vairāk kā gadu tur! Nav bijušas problēmas, neteikšu, ka tagad strādāju sliktā vietā, bet mums vajag darbiniekus, ja ir ļoti liela interese uzraksti, 8:30-17:00 darba laiks, atalgojums ir virs 500 nesaukšu precīzu skaitli, jo viss ir no tā kā strādā pats, es daru uz pilnu atdevi, man nav bijis zem 700 bet tas ir atkarīgs no tā, kā tu strādā.

Nav nekāds jādara tikai tā vai tikai šitā princips attiecībās. To, kas ir vai nav normāli, izlemjat jūs paši. Ja puisis dzīvo savā mājoklī viens pats un atsakās ļaut Tev pārvākties pie viņa - tas man nopietnās attiecībās nebūtu pieņemami. Savukārt, ja vīrietis dzīvo šobrīd kopā ar citiem cilvēkiem un kopdzīves uzsākšana nozīmē jaunas dzīves vietas īrēšana, tad tas ir citādāk.
Mēs neilgu laiku ar vīru (toreiz vēl draugu) dzīvojām kopā studiju pirmsākumos laikā, kad vecāki mūs vēl finansiāli atbalstīja. Citiem tas liktos nepieņemami, bet mūsu gadījumā visām iesaistītajām pusēm tas bija pieņemami un man vienalga, ko par to domā vai domāja citi. Bet tas bija vēlajos pusaudžu gados, studiju sākumā.

Golddigeru aprējēju medusmaize

Es noteikti neesmu dzimumu vienlīdzības kvēla atbalstītāja, BET šis pat mani kaitina.. :-DNu ar ko lai vīrietim tāda sieviete ir interesanta, kurai pašai nekā nav un tikai dīc un čīkst? Priekš kam tādu stiept mājās? Stiept man šķiet ir tiešām piemērots vārds šādā situācijā :-D
Nekā personīga :-) Varbūt vnienkārši nedaudz atslābsti ar to dzīvošanu, savādāk izskaties izmisusi un tas nevienam vīrietim nepatīk. Vienalga, vai ir darbs sievietei vai nav..;-)

Mēneša laikā esmu bijusi uz 5 pārrunām. Darbu meklēju 6 mēnešus. CV esmu nosūtījusi ļoooooti daudz.

Nopietni? Ieskatījos ss.lv un 5 minūšu laikā atradu 3 darba vietas, kurās labprāt strādātu. Un neviena no tām sevī neietver pārdošanu. Savulaik, kad biju darba meklējumos, parasti no kādām 5 pārrunām, 3 atbildēja, ka ir gatavi pieņemt darbā. Bet Tu jau pusgadu meklē darbu, vēl pie tam Rīgā, ne mazpilsētā, un neviena no tām ļooooti daudzajām vietām uz kurām esi sūtījusi CV nav devusi pozitīvu atbildi? Nu, es arī čaļa vietā ar kopdzīvi nesteigtos...

Kāpēc vispār tev būtu jādejo zem viņa stabules? It kā katras sievietes pienākums būtu strādāt, var taču nodarboties ar kādu savu hobiju kā pašnodarbinātā, gleznot, izšū, šūt, fotogrāfēt, būt par neatkarīgo pašnodarbināto tulku vai darīt jebko citu. Man arī pārsteigums, ka tik daudzas uzskata, ka tikai algots 8h darbs ir kā tāds sievietes pienākums. Bet varbūt es vai kāda cita nemaz negrib strādāt?
Ir arī vīrieši,kuri spēj uzturēt savas sievas un neprasīt no viņām strādāt algotu darbu.

un tas nemaz nenozīmē, ka sieviete,kura nestrādā, uzreiz ir tukša un neinteresanta.
Man ir dažas pazīstamās, kuras nestrādā tādu standartdarbu jau gadiem, bet darbojas pašas savā kādā šaurā lauciņā gan hobiju līmenī, gan profesionālā.
Ja materiālā situācija ļauj,kāpēc par katru cenu jāraujas strādāt?

Mēs sākām dzīvot kopā, kad vēl mācījos, nebija darba, bija briesmīgi grūti, brīžiem pat nebija, ko ēst..Bet man nebija, kur citur iet, dzīve tobrīd bija ļoti sarežģīta, dzīvošana pie mammas nebija opcija, jo viņa mūsu ģimeni pameta, palikt mājās arī nevarēju, jo māsa nevarēja un negribēja klapatas ar mani.Esmu pateicīga savam vīram, kaut arī bija tiešām smagi, arī viņam alga nebija vairāk, par toreiz, 300 ls.Nu un kad sāku mācīties koledžā, atradu darbu pa naktīm, pusgadu nomocījos( paliku vēl stāvoklī), pabeidzu mācības, sēdēju BKA (ar 171€) un nu jau 3.gadu strādāju ar algu zem 500€

Man arī pārsteigums, ka tik daudzas uzskata, ka tikai algots 8h darbs ir kā tāds sievietes pienākums. Bet varbūt es vai kāda cita nemaz negrib strādāt?

Es saprotu, ka ne jau pienākums, bet vajadzība sievietei, kurai nav vīrietis vai ģimene, kurš viņu var un/vai grib uzturēt. Ja vīrietis nevēlas autori uzturēt, tad tas nav viņa pienākums.
Ģimene, kurā pāris abpusēji izvēlas šādu modeli, šāda situācija nebūtu problēma.

Manuprāt, nejauki no puiša, tāpēc ka ko viņš gaida uz Tevi? Lai nečīkst, ka Tu nestrādā, saņemās un meklē mazliet lētāku dzīvokli tad. Tas mans viedoklis. :)

Var pat just, ka Tu pati saproti, ka tas ir nejauki no viņa puses un negaidi tādu attieksmi..nu tā kā tāda sajūta, ka viņam ŽĒL un ka tāds skops grib būt, visu dalīt uz pusēm..nevaru kaut kā precīzāk aprakstīt savu domu, bet aptuveni tā es to domāju.

Man gan šķiet, ka puisis rīkojas pilnīgi pareizi. Uzskatu, ka atļauties nestrādāt var sievietes, kuru vīri/draugi paši ir ar mieru, ka sieviete nestrādā, jo var uzturēt abus. Šajā gadījumā puisis tādu vēlmi nav izteicis, kā arī licis saprast, ka viens pats nevar uzturēt dzīvokli, vēl vienu cilvēku + pārējos izdevumus, kuri, sākot dzīvot divatā, manāmi divkāršosies. Neuzskatu, ka puiša pienākums būtu pamest savu dzīvokli un meklēt lētāku variantu, savelkot stiprāk jostas tikai tāpēc, ka meiča jau pusgadu nevar (vai negrib) atrast darbu. Ja mans draugs nevarētu atļauties uzturēt mūs abus, man nekad pat prātā neienāktu uzsākt kopdzīvi, kamēr nestrādāju un nevaru attiecībās ieguldīt savu daļu. Kur nu vēl runājot par to, lai apvainotos vai liktu draugam meklēt lētāku dzīvokli, lai tikai es varētu atļauties turpināt sēdēt uz viņa un savu vecāku kakla.