poliklīnikā saklausījusies visu par sastrēgumiem Rīgā un uzzinājusi, ka vienkārši vajag nodot analīzes un sadzīvot ar galvassāpēm, svēti atļāvu sev nogulēt visu dienu dziļā un tik sen trūkušā miegā (ne miega pakaļdarinājumā). tad nu tikai puspiecos izvēlos no gultas, sapratu, ka gribu dzīvot harmonijā ar sevi un izdzēru lielo krūzi kafijas klusumā (pat fonā mūziku negribējās). pamazām gan jātūļājas un jāatgūst pasaulē nokavētais, bet pat par to vairs nav lielais uztraukums. paspēšu. a ja nepaspēšu, tātad nebija nemaz tik svarīgi. :-D
.
te sarunu iespaidā par pēkšņiem uzaicinājumiem vai sekošanu lapām, kuras nemaz nepatīk, pārskrēju pāri savam feisbukam un nopriecājos, ka viss tīrs. īstenībā baigais prieks par saņemšanos izdzēst lietotni no telefona - tagad tik vienreiz, divreiz dienā ieeju, paskatos, pasmaidu un viss. vēl tāds riktīgs "laika zaglis" priekš manis ir instagram, to gan nespēju sadūšoties izdzēst. it kā ir tās lietotnes ar pieejas bloķēšanu teiksim no 13:00 līdz 15:00, bet nespēju atrast savu īsto. varbūt kādai ir ieteikums?