Visa pārāk daudz...

Tādos brīžos palīdz kāds ceļojums- tuvāks vai tālāks( kaut vai uz kādu Igaunijas spa)- pāris dienas izrauties no rutīnas un tad jau atkal ir labi!

Nopērku šampi, uzlieku savu mūzikas listi un beržu māju, metot lietas ārā, parbīdot mēbeles un radot jaunu atmosfēru. Kad pudele beigusies, dodos pastaigā pa mežu un tiešā ziņā "izvedinu galvu", kad tas beidzies eju gleznot vai gulēt. Nākamā dienā viss ir pa plauktiņiem, zinu gan ko darīt, gan kā to izdarīt.

Aizeju uz boksa nodarbību. Un vēlāk, ja ir galīgi šķērmi - atrauju šampi.

Zināma sajūta, man arī tā pēdējās, nu jau 3 nedēļās. Tāda sajūta, ka esmu iestrēgusi.
Man problēma, ka vienkārši daudz analizēju, domāju, atceros... pati sevi noslogoju.
Izrunāšanās man nepalīdz, cilvēki ,kas man pagaidām apkārt nešķiet dižie padomu devēji. Jātiek vien pašai galā ar savām emocijām.
Manā gadījumā arī jāizdara krasa izvēle, lai virzītos tālāk....

Vēl gribēju pateikt, ka atkārtota runāšana nemaz tā nepalīdz. Jēgas nav nekādas...
Tāpat otrs cilvēks nespēj iedziļināties tavās visās problēmas, tas nav iespējams.

Izskrieties, izārdīties ar suni pa āru vai izstaigāties, kur mazāk cilvēku.

Atrodu laiku sev - veselu dienu daudz guļu, neko nedaru, cenšos nedomāt par savām problēmām, panašķējos ar kaut ko, ko parasti sev liedzu, skatos filmas utt... Pēc tāda slinkā restarta vieglāk sakopot domas. Otrs variants - krasi pretējs - pavadu laiku kompānijā (vienalga, vai tā ir ekskursija vai draudzeņu gājiens uz spa). Galvenais ir izrauties no ierastās vides un situācijas.

Kad pašai uznāk tādi momenti, ka darba un uzdevumi tik daudz, ka neredzu galu, tad paņemu pāris dienas brīvas tikai sev.
Izolējos no visa.
Neatbildu ne uz zvaniem, ne ziņām, lieku pauzi arī sociālajiem portālim.
Pirmo dienu nosēžu mājās, skatoties seriālus un ēdot saldumu kalnus.
Un tad uz divām trīs dienām izbraucu no pilsētas, viena. Noīrēju kādu omulīgu mājiņu airbnb laukos/pie jūras/tuvāk pie dabas, izbaudu klusumu un mieru.
Pēdējo reizi ar autobusu aizbraucu uz Tallinu, brauciena ilgums apmēram četras ar pusi stundas. Dažas dienas pavadīju iepazīstot pilsētu, izbaudīt gardu ēdienu, apmeklējot muzejus.
Atgriežoties atpakaļ savā ierastajā ritmā biju enerģijas pilna, pēkšņi šķita, ka zinu atbildes uz visiem jautājumiem, produktivitāte vēl lielāka kā parasti.

Ekstravagant Super!!
Es esmu sapratusi ka man vislabāk palīdz filma vai grāmata, bet pavisam labi es jūtos tikai nākamajā rītā!

Tiešām- aizbraukt kaut kur, gūt jaunus iespaidus, ideālā gadījumā- labā kompānijā uz citu valsti. Man ir viena draugu kompānija, kurā atrodoties, ļoti atslābstu un aizmirstu par visu, tad nu jā, kopā ar viņiem kaut kur aizbraukt ļoti palīdz.
Vēl man palīdz atpūta spa, tieši plānoju šajās brīvdienās aizbraukt, vispār ūdens ļoti nomierina. Jā, un arī es varu izdzert kādā vakarā pudeli vīna un relaksēties, uzlikt kko uz datora skatīties, vēl ieiet vannā ar svecēm, īsāk sakot, veltīt vakaru sev, nomierina :D
Vēl- aktīvā atpūta. Aizbrauc uz kalnu, kaut vai viena. Ja negribas neko tik aktīvu, tad saģērbies silti, un aizbrauc un kādu mierīgu vietu pastaigāt viena, klusumā, pati neesmu sen staigājusies gar jūru, gribu kādu vakaru uzvilkt snova kostīmu un aizbraukt uz kādu klusu pludmali pastaigāties, man tādas pastaigas vienmēr ir ļoti palīdzējušas sakārtot domas, galvenais, lai nav auksti. :D

Eju skriet un pēc tam dzeru vīnu. Un ja pēc tā visa vēl sanāk izgulēties(l)

Man šobrīd ir tāds posms, ka liekas- visa par daudz, darbs riebjas, kaut kas buksē un vispār nezinu, ar ko sākt, lai pamainītu dzīvi un izkļūtu no tās trakās rutīnas. Es paņēmu 2 nedēļas pauzi no darbiem, cenšos izgulēties, katru dienu braucu uz jūru vai mežu kārtīgi izstaigāties, beidzot patiešām veltu laiku tikai sev un tiešām kļūst labāk:-)

Man tieši šādos brīžos gribās prom no visiem cilvēkiem, jo darbā esmu nogurusi no komunicēšanas ar klientiem, tāpēc vislabāk varu restartēties tieši vienatnē. Šajās nedēļās no cilvēkiem izvairos, pat uz veikalu negribu iet:-D

Depresija rodas ilgaka laika posma, ja ta tad es jautatu sev kas mana dzive nav ta ka veletos. Varbut darbs galigi neder, studijas nav pa pratam vai privataja dzive neiet viegli.
Es tagad tam eju cauri un ja velies vari uzrakstit PM. Mana gadijuma nekas nepalidzeja - ne sevis lutinasana, ne celosana, ne sports tad nu biju spiesta pienemt lemumu iet prom no darba, jo tas man bija visu negativo emociju celonis.
Ta ka, manuprat, ja tas ir ilglaicigi, tad risinajums ir mazinat to “trigger”(nezinu ka pateikt latviski viena varda), lai mazinatu negativas emocijas.

Tagad īsti nav laika paņemt dienu vai vairāk brīvu. Tiešām darbu ir ļoti daudz.
Bet man laikam sports palīdz, šodien biju uz zālīti, izliku viu sevi un tagad labāk palika. Būtu forši aizbraukt uz spa vai jūru, vet to citreiz! Paldies par ieteikumiem!:)

Man atpakaļ ritmā tikt palīdz galvenokārt izpratne par to, kas man spiež nost. Vai man tas ir darbs, kas pārņem visu dzīvi, attiecības ar kādu vai vēl jebkas..
Un tad, kad es saprotu, kas ir tas, kas noticis, cenšos no tā atturēties un tikt prom, pavadīt kādu laiku to neredzot un nedomājot par to. Ja tas ir darbs, tad prom no darba (kaut vai slimības lapa, ja ne atvaļinājums), nekādu zvanu vai ziņu. Ja tās ir attiecības, tad atpūta no tām. Un pēc tādu dažu dienu restarta ir atkal labi.
Bet galvenais ir saprast, kas ir tas, no kā vajag mukt prom, jo ne vienmēr iznāk aizbēgt no visa vienlaikus.

Ceļoju, cik bieži vien varu. Pēdējā laikā tā ir Šveice, kur mēdzu ar suni doties garākās pastaigās, īpaši, vakaros, kad debesis ir pilnas ar zvaigznēm, svaigs gaiss, miers un klusums.
Darbs, jo palīdz atslēgt domas par ikdienas rūpēm.
Brīvprātīgais darbs BKUS.
Vai arī ieiet uz kafejnīcu, palasīt sieviešu žurnālus.
Peldēšana, bet pēdējā laikā nav sanācis, jo to OC Riga ilgāku laiku modernizē.
Kaut kā tā.

ēdējo reizi ar autobusu aizbraucu uz Tallinu, brauciena ilgums apmēram četras ar pusi stundas. Dažas dienas pavadīju iepazīstot pilsētu, izbaudīt gardu ēdienu, apmeklējot muzejus.
Atgriežoties atpakaļ savā ierastajā ritmā biju enerģijas pilna, pēkšņi šķita, ka zinu atbildes uz visiem jautājumiem, produktivitāte vēl lielāka kā parasti.
18.01.2018 00:30 | nosūdz l;aba ideja

laukos/pie jūras/tuvāk pie dabas, izbaudu klusumu un mieru.
Pēdējo reizi ar autobusu aizbraucu uz Tallinu, brauciena ilgums apmēram četras ar pusi stundas. Dažas dienas pavadīju iepazīstot pilsētu, izbaudīt gardu ēdienu, apmeklējot muzejus.
Atgriežoties atpakaļ savā ierastajā ritmā biju enerģijas pilna, :-D

Man arī šāds periods ir pāris nedēļas. Plānoju kaut ko, bet beigās neizdaru neko un tad mokos ar pārmetumiem, ka laiks iet uz priekšu un es neko nemainu, kā arī šķiet, ka visi apkārt ir tik laimīgi un regulāri aizņemti ar kaut ko.
Un reizēm man šķiet, ka ar šīm sajūtām, jācīnās ir visu laiku. Reizēm ir vieglāk, bet agri vai vēlu, šis stāvoklis atkārtojas un ir grūti atrast tam cēloni (t)
Šobrīd strādāju pie sava 101 plāna, ko gribu piepildīt esot prom no LV