Kādu brīdi domāju, vai turpināt šeit rakstīt vai nē, jo pa lielam jau no manis rakstītā nekas nemainās. Bet ja kādam interesē - 2007.g. raksts https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/patriks-sava-pasaulite-dzird-13023918,
skatījos cālī diskusiju par šo tēmu un tur bija ielikts. Par citām situācijām mēs varam spekulēt, ko, kas, kad pateica sievietei par sarežģījumiem, bet šeit spekulācijām vietas nav - pēc šāda bērna dzimšanas, kad jau stabili slikti nodzīvoti 7 gadi, dzemdēja vēl meitu. Droši vien tas bija mēģinājums noturēt vīru, bet tieši tādās rīcībās arī parādās tas, ka sieviete ir egoiste. Protams, vīrietis arī kaut kāds jocīgs pie šādiem apstākļiem radīt meitu, bet nu ok, viņš vismaz saprot, ka situāciju ar bērnu nav normāla.
Tas raksts pat ir dzīves labākajā posmā, jo ar gadiem bērnam kļuva aizvien sliktāk (pēc mātes jaunākajiem rakstiem). Tāpat arī dzēšas jautājums par to, "kā es varu rakāties pa svešo dzīvi" - nez, kādēļ māte sniedz n intervijas par savu dzīvi, ja negrib, lai par to runā.
Starp citu, kādu brīdi interesējos par nedzirdīgo dzīvi un uzzināju par to, ka implants cilvēkiem, kuriem dzirdes nav bijis kopš dzimšanas, neko diži nepalīdzot vai vispār nepalīdzot. Tas droši vien individuāli, bet nu iedomājos, kā tā māte vispār varēja noteikt, vai viņš dzird vai nē. Pašlaik gan viss sliktāk - māte taču pati atzina, ka kurls.