Kā var cilvēkam ienākt prātā pateikt (nezinu, skaidrā, vai dzērumā, bet lietas būtību tas nemaina) jāuztaisa Mistērijai bērns, lai noturētu! Fu, jau vairāki cilvēki man šo ir atstāstījuši. Tagad mani moka jautājums, kā to pateikt, ka es zinu (ir vēl citas klačas) un ka nevēlos tā turpināt. Padomus! Nekad neesmu nevienu pametusi. Jā, es zinu, viņš mani atbalstīja grūtā brīdī, pieňem mani ar visu bērnu, būs jāsatiekas, jo dzīvojam nelielā ciemā, bet neiet kopā, nekas dabiski neiznāk.....meitenes, tiešām, iesakiet kaut ko, zinu, esmu jums apnikusi ar savām nebūšanām, bet neviens no apkārtējiem nespēj normālu ieteikumu sniegt, ja citám mamma uzklausa, tad manējā tik mani nosoda un visur mani pataisa par vainīgu.....var arī uzdot jautājumus, lai vieglāk sniegt padomu, esmu atvērta sarunai:'-(