Icecream, nu bija jau tā skarbāk teikts. :D
Un piemēram var noskaidroties ka kādam ļoti patriotiski nosakņotam politiķim radi/vecāki/māsas/brāļi ir bijuši aktīvi stukači, bet vecāki vispār bijuši komunistiskās partijas biedri. Līdz ar maisu atvēršanu daudzu politiķu karjerām pienāks gals un to viņi nekādā gadījumā nepieļaus.
Nu kāda vēl karjeras beigas? Ne mēs zinām kāpēc cilvēks ir ko darījis vai nedarījis.
Tāpat, protams, nav viegli iedomāties, ko paši darītu, ja sev vai savai ģimenei draudētu briesmas, jo piešūt varēja mierīgi to, kas pat nav bijis, jo nepakļaujies viņu uzskatiem un tam, kā viņi grib, lai rīkojies. Daļai arī visu mūžu tika potēts, ''kā ir jābūt, kādas vērtības, kā jārīkojas, kādas tad būs sapņu pilis'', tas ir vēl viens gadījums.
Bet reāli, kas mainīsies, ja atvērs? Nu visi barā būsim baigie gudrinieki un publiski spriedīsim, kāds kurš ir cūka, ka izvēlējās sevi, ne nāvi? Jo nebūt visi nebija tādi, kas tīkoja pēc psrs ''labumiem'' un ar prieku kaut ko štučīja. Tāpat kā izvērtēsim, cik pareizi vai nepareizi bija pateikt, ka klausās ne to radio. Neko no tā jau mēs neuzzināsim, tikai klaji varēs izpausties brašie troļļi jeb komentētāji.
Un Melānijas hronika ir cits jautājums, vai ''dramatizējums'' ir faktos, darbībā, notikumos vai tomēr vizuālās izteiksmes līdzekļos, kas nebūt nav viens un tas pats. Tas ir konkrēta cilvēka stāsts.