Nu te točna prasās Tevi kārtīgi sapurināt. (t) Un tā labi riktīgi. Jo mocīt sevi šitā un veselus divus gadus - ārprāta murgi. :-O
Un, jā, DieKleineHexe komentārs te būtu pašā laikā. :D
.
Dusmas (un jebkuras citas negatīvas emocijas) ir signāls, ka kaut kas nav kārtībā, ka nav kaut kas tā, kā Tev ir labi, ērti un forši. Un ka to vajag risināt. Ok, jā, Tu tās dusmas izlādē, bet - dusmu iemesls taču paliek, ibio rio! un tās uzblīst no jauna atkal un atkal!
Un tas nav nekāds nieks - Tavs puisis nav ar Tevi uz viena viļņa par dzīves vērtībām - un, nē, savas dzīves vērtības nevar mainīt, jo Tavas dzīves vērtības esi Tu pati caur un cauri līdz pašam kaulam -, puisis ar Tevi nav vienisprātis par dzīves vērtībām, pamata vajadzībām un attiecību modeli, jūsu lielie dzīves plāni, sapņi un mērķi ir tik atšķirīgi. Vispār nesaprotu, kāda sasodīta velna pēc Tu vēl joprojām esi attiecībās ar šito čali un vēl piedevām apgalvo, ka mīli viņu, lai dievs nogrābstās!
Tu esi nožēlojamās attiecībās ar nožēlojamu bikšaini, kurš Tavu basic vēlmi pēc lieliskas karjeras apvienotas ar laimīgas ģimenes dzīvi uzskata par, nez, 'sieviešu PMS untumiem' drošvien... Un piedabū Tevi atstāt fantastisku darbavietu Rīgā, aiznesties uz pāķiem, kur viņam viss ir bumbās, oki doki un baigi labi + vēl sekss no Tevis... bet Tev pašai tiek vien kaut kāds Mazpisānu tiesas nams, kur Tu nejūties lāga un nekas vairāk par tiesnesi, kas pat nav Tavs sapņu amats, pēc gadiem divdesmit vai vairāk (apžēliņ!!!) nespīd, plus kopīgs biznesiņš ar bikšaini, bet arī tajā, cik noprotu, nekas dižs tajos Mazpisānos nesanāk, kaut Tu gribētu kalnus gāzt un jūru izdzert sausu... Piedod, meitenīt, būšu skarba, un ne bez iemesla - Tu esi dura un kāda vēl dura.
Tas tur tam Tavam nožēlojamam Mazpisānu bikšainim būtum no zelta, ka Tu viņu šitā mīli, ja ziedo tik daudz un taisies ziedot vēl vairāk? Dikti, jo dikti apšaubu. Visticamāk, visparastākā pelēnu spiriņa, no kuras arī tik vien tā jēga, kā apbērnoties, bet cita prieka nekāda... Plus čalis ar visu nejēdzīgo pelēnu spiriņu apgriež Tev spārnus, un Tu pati to pieļauj un vēl jūties vainīga par to, ka gribi ko vairāk...
Phe! Par kādu mīlestību Tu te runā. Par kādu mīlestību runā viņš. Nav te nekādas mīlestības - nav viņam svarīgs ne tas, ko Tev pa īstam vajag, ne tas, kas Tu patiesībā esi. Sekss ir, ēst ir un vēl izpilda visu, ko vecis tik iegrib - es i' pērtiķis un nemāku ne rakstīt, ne lasīt, ja tā ir mīlestība.
.
Meitenīt, ja vēlies karjeru UN bērnus, tad meklē Vīrieti, kurš atbalstīs i Tavu vēlmi apliecināties profesionālajā dzīvē, i kopīgi radīt pēcnācējus. :) Tad nebūs arī vairs vajadzība meklēt nekādus 'anger management', jo dusmu iemesls pats no sevis jau būs pačibējis. :-P