Nekas labāks par kopīgu laika pavadīšanu nav izdomāts. Kaut vai kaut ko pavisam vienkāršu - uzlikt fonā mūziku un kopā pagatavot foršas vakariņas, iedzert glāzi vīna un parunāties par dzīvi. Vai pajautāt, ko tas otrs grib darīt - iet pastaigāties, kopā noskatīties filmu, uzspēlēt kādu galda spēli, aizbraukt uz jūru vai mežu, apciemot sen neredzētus radus, aizbraukt uz nejauši izvēlētu pilsētu otrā Latvijas galā un apēst karbonādi lokālajā ēstūzī, kopīgi iesaiņot Ziemassvētku dāvanas? Galvenais ir ieklausīties arī otra vēlmēs un iztaustīt, kas viņu varētu darīt priecīgu, tā vietā, lai kā tanks mestos organizēt braucienu uz spā, jo spā ir forši un romantiski. :-D Un neatņemams kopā būšanas elements ir klausīties - klausīties kā otrs stāsta par darbu, par hobiju, par ikdienišķām un mazāk ikdienišķām lietām, nemesties skaidrot kā labāk dzīvot un domāt, bet ļaut otras saprast, ka viņš ir uzklausīts un sadzirdēts. Kā tur bija perfektā sarunas proporcija - 30% laika runāt un 70% laika klausīties.