Mans puika pēc knupīša nekad neizrādīja nepieciešamību. Tas vairāk bija interesants štruments, lai pakavētu laiku. Nekādas atradināšanās ceremonijas nebija.
Ir bijušas citas epizodes, kurās būtu jāatradina laicīgāk vai jāradina laicīgāk, tomēr neesmu to darījusi. Katrs bērns ir ļoti individuāls, manājais pats diktē kārtību. Katru dienu izrunāju ar bērnu konkrēto lietu (pat tad, kad vēl īsti nemācēja pļāpāt) un viņš mierīgi pats no visa pakāpeniski atradinājās vai pierada pie jaunumiem pakāpeniski kāpinot par tiem interesi. Uzskatu, ka vecāks nav un nevar pieņemt lēmumus bērna vietā. Katram ir savs iekšējais pulkstenis un bērns pats spēj parādīt kam ir gatavs un kam nav.