Iemesli un pārējais

bet kapec visiem viss jagrib vienadi? Kapec ja sieviete tad ogligati jagrub viss standarta? Vrs, berns, maju, suni, ledusskapi? Un loti labi ja zin ka nevelas un nelauj sabiedribai uzspiest savu pareizo modeli

Nu man ir 30, bērnu nav un līdz šim neesmu gribējusi. Kapēc? A kāpēc man būtu jāgrib? Mana dzīve ir pietiekami piepildīta un interesanta, es nejūtu vēlmi tajā iesaistīt vēl kādu.

Tā tas arī ir, un viss. :)
.
Ģimene - tas ir divu indivīdu kopīgi veidots projekts. Ar vai bez bērniem - tā ir pašu izvēle. ;) Ar vai bez suņa or smth - tā ir pašu izvēle. ;) Ar vai bez 'kaut kā cita' - tā ir pašu izvēle. :)

Es vēl līdz šai dienai atceros kā kāda sieviete man teica, ka bērnu neradīšana esot grēks un, ka lai es beidzot muļķoties, attiecīgajā vecumā, un prātā visi vēloties bērnu. Es drīzāk vienmēr esmu domājusi kas tā cilvēkam par slimību uzskatīt, ka visiem ir jābūt bērniem pie sāniem? ( Tas neattiecas uz autori* )
Es nekad nebiju domājusi par bērniem un pat tagad nedomāju. Uzskatu, ka man ir dzīvē daudz citu lietu ko darīt, esmu pietiekami aizņemta ar visu sev apkārt, ka nevaru iedomāties par bērnu.
Mums ar draugu ģimenes mazulis ir mūsu suns :D mums pietiek ar to. :D

Neticas, ka iemesls skan: tā tas ir un viss

Un ja nu cilvēkam vienkārši negribas? Nu negribas un viss. Cits grib suni, cits akal nē. Tāpat ar bērnu. ;)

Tev patīk sarkana krāsa, man riebjas.
Tev patīk zilas acis vīrietim, man nē.
Tev garšo apelsīni, man negaršo un ir alergija smagā formā.
Tas tā, piemērs. Un jautājums, kā tas iespējams?
Lai nemocītu tavas smadzenes at atbildes domāšanu, atbildēšu tavā vietā.
Mēs visi esam dažādi, kāds nevar dzīvot bez kakja, kādam citam kakji riebjas, un patīk sunji. Kāds strādā par kirurgu, cits gībst no piles asinju. Kāds grib bērnu jau 18 gados, kāds vnk negrib nekad....kāds sāk apsvērt iespēju par bērniem 25+ gadu vecumā, kāds 30+...
Dažādi cilvēki, dažāda pieredze, jūtas, iespējas, vēlmes, audzināšana, utt, miljons faktoru...
Līdz 25 gadiem es teicu, ka noteikti negibu un nekad negribēšu... ap 28 sāku apdomāt variantu, kā varbūt tomēr kaut kad... tagad esmu beidzot nobriedusi bērniem...

Vienreiz jau šeit liku šo bildi.

Lai arī uz mani tas neattiecas (kaut kad vēlētos bērnu, bet pēc vairākiem /daudziem gadiem), tomēr nesaprotu, kāpēc standartā tiek uzskatīts, ka sievietei vajag bērnu, ja cilvēki ir tik dažādi.

Nu tā primitīvi runājot, cilvēkam ir reproduktīvā sistēma ne jau nu tāpat vien - “smukumam”. Tas ir apmēram tāpat kā neizmantot smadzenes, rokas, kājas, plaušas vai jebko, kas ir mūsu organismā pēc būtības. Tas, ka bērnus radīt ir katra brīva izvēle - tas gan, bet brīnīties par to, ka cilvēkiem loģiski šķiet izmantot reproduktīvo sistēmu tam paredzētam mērķim - nav ko. Ir taču dabiski izmantot savas kājas staigāšanai. Un cik normāla ir atbilde - “es negribu, tas nav mans!”?... Es te nevienam neko nepārmetu. Tā ir vnk filozofija par tēmu... Mums visiem ir tiesības izvēlēties kā dzīvot un kā izmantot savu ķermeni, bet ne vienmēr tas ir loģiksi no dabas viedokļa.

Oj, a man tikšķ un disertāciju gribās .... :( Tikai līdz tādai - kā rāpus līdz Ķīnai.

Es domāju, ka nav otra puse kas motivētu. Pirms man pieteicās dēliņš arī negribējās bērnus, man bija 27 gadi, jauna, brīva, labs darbs, vīrs, jutos apmierināta ar visu, nu bērni man bija kaut kur tālu, tālu, ne citi bērni baigi patika, ne pati biju gatava radīt savus. Bet mans vīrs ļoti vēlējās, teica ka ģimeni nevar iedomāties bez bērniem un vēlas vismaz 2, daudz runāja par bērniem, nākotni. Ja nebūtu viņa velme tieši pēc tāda ģimenes modeļa kurā ir vēl kāds, es joprojām savos 30 gados būtu bez bērniem :-D . Bērni ir forši

Ir taču dabiski izmantot savas kājas staigāšanai. Un cik normāla ir atbilde - “es negribu, tas nav mans!”?

Ir dabiski staigāt ar cauriem zobiem un nomirt no iekaisuma vai infekcijas slimības. Vēl dabiskāk ir staigāt ar spalvainām padusēm un kājām, nelietot internetu un elektrību, un visur pārvietoties zirga mugurā.
Mani uzjautrina, ka mūsdienu cilvēks piesauc dabiskumu tad, kad viņam tas ir izdevīgi.

Es pagaidām bērnus negribu un nekad līdz šim, nevienās attiecībās, arī neesmu gribējusi. Kāpēc? Nejūtos vienkārši tam gatava, man nepatīk bērni, es nejūtu nekādu vēlmi pēc viņiem sev, nevaru sevi iedomāties kā mammu, man patīk dzīvot sev, būt brīvai, bez nopietnām saistībām, milzīgas atbildības utt. Bet es nesaku nekad. Kādreiz ceru, ka nobriedīšu tam un viss būs, bet.. noteikti ne tuvākos... daudz gadus.

delusion, mode, veselība un dažādu sfēru attīstība nav gluži banālā fizioloģija, kura nemainās un atbild par visai primitīvām funkcijām. No tā, ka tu neskūsi vai skūsi paduses, vai izmatosi mašīnu - tavas kājas nepārstās kustēties. Tāpat arī par, piem., dzemdes funkciju... Tas, ka tiek lietota kontracepcija un cilvēks uzskata, ka bērni nav viņam vajadzīgi, nemina to, ka viņš dabiski ir spējīgs dzemdēt. Es nerunāju par dabiskumu kā kaut kādu arhaisku parādību un domāšanu, bet gan to, ka dabā ir saullēkti un saulrieti, kokiem ir lapas un cilvēkiem ir reproduktīvā sistēma. Un to visu noliegt un no tā atteikties ir savā ziņā pretdabiski. Neviens nesaka, ka nevar un nedrīkst, ka ir jādzemdē lai vai tur kas. Vnk - ir jāsaprot, ka nedzemdēt ir mazāk “normāli” kā dzemdēt (un šķiet, ka visi to tiešām saprot).

bet brīnīties par to, ka cilvēkiem loģiski šķiet izmantot reproduktīvo sistēmu tam paredzētam mērķim - nav ko.

kur autore raksta, ka brīnās par tiem kuri izmanto reproduktīvo sistēmu?

Pasaule ir pārapdzīvota, piesārņota, mēs te varbūt vēl neizjūtam tādas sekas, bet pasaule jūt, ūdens līmeņi ceļas, zivju skaits okeānā strauji krītas, atkritumu skaits aug, lietusmežus izcērt, lai audzētu lopus, lai cilvēki var turpināt negausīgi rīt gaļu, attīstās ķīmiskie ieroči... Kādu varbūt neuztrauc, ka pēcnācējiem jādzīvo tādā situācijā, galu galā, apzināti pieņemot lēmumu laist bērnu pasaulē, sieviete viņu piedzemdē šajā pasaulē un arī viņam būs palikt, neko labāku jau nedabūs, dzīvos savu senču radītos mēslos.
Par bioloģisko piemērotību un dziņu - jā, šobrīd tāda joprojām ir, bet arī ķermeņa uzbūve lēēēnām mainās, paziņa par to vairāk interesējas un esmu tikai īsi uzklausījusi, bet gudrības zobi daļai cilvēku vairs neveidojas, vēl ir kauls locītavā, kas daudziem pazudis, varbūt tālākā nākotnē arī dzemde vairs sievietēm nebūs nepieciešama, kura gribēs, radīs bērnu mēģenē.

Neons, tas jau sen vairs nav tik vienkārši :-) Cilvēki ir ļoti mainījušies un mainījuši pasauli sev apkārt, instinkti vairs nevalda pār prātu kā agrāk. Starp citu, gudrības zobi mums arī nav vajadzīgi, bet joprojām šķiļas, tā ka orgāna esamība vēl nenozīmē, ka pareizāk būtu to lietot, nekā nelietot.
Ņemot vērā, ka pasaule ir aizdzemdējusies līdz 7.5 miljardiem cilvēku, vajadzētu tā kā piebremzēt, nevis cītīgi izmantot reproduktīvo sistēmu. Nez kāpēc cilvēki vairāk uztraucas par dabas doto dzemdi, nevis ūdeni vai gaisu, kuri tomēr būtu vajadzīgāki..

Par bioloģisko piemērotību un dziņu - jā, šobrīd tāda joprojām ir, bet arī ķermeņa uzbūve lēēēnām mainās, paziņa par to vairāk interesējas un esmu tikai īsi uzklausījusi, bet gudrības zobi daļai cilvēku vairs neveidojas, vēl ir kauls locītavā, kas daudziem pazudis, varbūt tālākā nākotnē arī dzemde vairs sievietēm nebūs nepieciešama, kura gribēs, radīs bērnu mēģenē.

Exactly my point, reālā evolūcija ir lēnāka par nepieciešamo. Tas, ka tagad cilvēki arvien biežāk izvēlas bērnus neradīt, ir normāli, ķermenis vienkārši vēl nav ticis līdzi.

Selīna, un kur tieši es to adresēju autorei?...
delusion, oj... Šitā gaudošana par pasaules pārabdzīvotību, ūdeni, gaisu un visu to... (Nav personīgi) gribās kam tādam ticēt - lūdzu. Bet te šoreiz ne par to tēma... Labāk beigsim diskusiju, kamēr tas nav aizgājis virzienā, kurā nevajag.

Baltā rase nekad nav bijusi diži aša uz pēcnācējiem...:-D Un šī tendence arvien palielinās.

gribās kam tādam ticēt - lūdzu.

Ak, tad tagad tas ir ticības jautājums, ja?:-D Nekā personīga, bet Tu lieliski parādīji, pie kādas cilvēku grupas piederi. Tādi tiešām visaktīvāk vairojas:-)