Dzīve ar suni

Nu pašā sākumā ir jāsaprot, ka kucēns ir kā bērns - čurās, kakās kur pagadās, grauzīs visu kas pagadās... Jārēķinās ar zaudējumiem (var tikt sabojāts grīdas segums vai kāda manta) un jāapbruņojas ar pacietību. Kā arī sanāk patērēties šādām tādām papildierīcēm un materiāliem, lai kucēnu apmācītu “lielo suņu” mākai. Tā rupji runājot, ar kucēnu dažādas klapatas ir apmēram līdz gada vecumam. Un bīgli, ja kas, nav tie paklausīgākie... Vēl arī derētu apdomāt vai tiešām vajag to suni, ja tomēr samērā tuvā nākotnē tiks plānots ģimenes pieaugums. Labāk vispirms bērns un tas suns, nevis otrādi. Ja nu tomēr, tad suni ir attiecīgi jāapmāca un jāiepazīstina ar dažāda vecuma bērniem (nu tas ir atkal mērķtiecīgs darbs un ieguldījums). Vispār citreiz skatos uz pārīšiem, kuri iegādājas suni un tad nu tik ņemas ap to kā ar bērnu. Arī biški dīvaini tas no malas izskatās... Suns ir suns.

Nesapratu nostāju, ka vispirms bērns, tad suns. Man zināmās ģimenēs pirmie bija dzīvnieki un viss ir kārtībā.

Arī bērns ir plānos, redzēsim gan, kad būs lemts. Kamēr tiek gaidīts un arī atvaļinājuma laikā suns būtu lieliska kompānija. Par visu Tevis rakstīto, protams, ir skaidrs. Tomēr nesaņēmu atbildi uz savu jautājumu. Par graušanu kamēr mazs un dzīvesvietu, tad cik noprotu, ieteikums varētu būt ņemt tagad un pie jaunā dzīvokļa jau būs paaudzies un būs mazāk nerātns. :)

Nu jauki, ka viss kārtībā, kad vispirms ir bijis dzīvnieks un tad bērns. Mana pieredze un dažu paziņu pieredze gan šai sakarā nav tik pozitīva.
Autorei, par jauno vai veco dzīvokli - tas nav būtiski. Suns pie visa pieradīs. Vienīgi, ja nu jaunajā dzīvoklī būs tiešām labas grīdas, tad gan labāk, lai “podiņmācība” notiek vēl vecajā dzīvoklī. Aaa, un vēl, ja būs kucīte - mēnešreizes ir vnk katastrofa! Jā, var lietot pamperi un vajag - citādi viss, kam kuce tiks klāt, būs pleķos (palagi, tepiķi, dīvāns utt.). Paies laiks, kamēr kuce iemācīsies sevi daudz maz sakopt pareizi. Un sterelizācija kucēm maksā dārgāk kā kastrācija suņiem, ja kas...

Vēl jāsaprot tas, ka suni nevar atstāt uz vairākām dienām dzīvoklī vienu pašu, pieberot pilnu bļodu ar ēdienu un sarunājot kādu, kas vienreiz dienā ienāk apraudzīt. Ja mēdzat ceļot - padomājiet, kur atstāsiet suni. Vai mēdzat braukt uz laukiem? Vai tur priekšā jau nebūs cits suns, jo, ja tā, tad tas izslēdz iespēju savu suni ņemt līdzi (ārkārtīgi reti kurš suns ar prieku uzņems savā sētā vēl vienu suni). Jārēķinās, ka katru rītu un katru vakaru jums būs jādodas ar suni ārā - vienalga, vai ir +30, vai -30, sniegs, lietus, krusa, vai gulēsiet mājās ar gripu, vai pārradīsieties no nakts ballītes divos naktī. Manuprāt, sunim tās 2x dienā izstaigāšanās ir obligāta.
Es negribu atrunāt, bet apstāstu tos argumentus, kuri mums pašiem šobrīd ir noteicoši, kāpēc vēl neesam gatavi sunim, pat neskatoties uz to, ka nedzīvojam dzīvoklī, bet privātmājā laukos, kur suni var šad tad izlaist ārā vienu pašu, lai izskrienas.

Mums bija bīgls dzīvoklī un, godīgi sakot, viņi nav dzīvokļa suņi. Šie suņi ir ļooooti aktīvi un sabiedrību mīloši. Saimnieka gaidīšana viņiem ir mokoša, mūsējais varēja gaudot visu dienu bez apstājas. Tā arī ir, ka iesākumā tika nograuzti vadi, noplēstas tapetes (labi, ka dzīvoklī nebija veikts remonts). Viņu apmācībā jāiegulda daudz laika un resursu, jo tiešām nav pārāk paklausīgi. Jārēķinās, ka viņu mednieka instinkts nekur nav zudis un smakas viņiem ir svarīgākas par visu. Bīgliem vēl raksturīgs tas, ka viņi nepārtraukti maina spalvu, līdz ar to tās ir vienmēr un visur. Pēc savas pieredzes, ja ņem suni dzīvoklī, ieteiktu tomēr kādu mierīgāku šķirni.

Ui, sāksim ar to, ka Tavā gadījumā ņemt bīglu būtu ļoti neprātīga rīcība. Bīgli, kā jau te rakstīja, ir ļoti aktīvi. Patiesību sakot, ari diezgan nepaklausīgi. Tev kā suņu audzētājai-iesācējai tas varētu būt liels pārbaudījums. Rēķinies ar visu iespējamo, ja paņemsi bīglu - sagrauztām lietām, visticamāk jebkas, kas karāsies kaut kur uzlikts (drēbes, aizkari, galdauti) tiks plēsts un rauts lejā, aizmirsti par zeķubiksēm (vismaz kucēna vecumā) - lēkā kā traki. Un curāšana un kakāšana, kā jau meitenes te minēja, ir reāla lieta - kucēna periodā pieķēzīts būs viss dzīvoklis, vēlāk rēķinies, ka tev tiešām vairākas reizes dienā, jebkuros laikapstākļos būs jāiet ar suni ārā un vēl pēc viņa jāvāc izkārnījumi. Ar lielāko daļu šo lietu jārēķinās ar jebkādas šķirnes suni, bet bīglu gadījumā būs tiešām traki :D
Mans personīgais viedoklis ir, ka ņemt lielu suni dzīvoklī ir neprāts. Man kaimiņos dzīvo liels suns un tas suns gaudo, kad saimniece nav mājās. Gaudo tik ļoti, ka biju spiesta mainīt darbu, lai miega režīms sakristu ar suņa saimnieces mājās būšanas režīmu, jo gulēt laikā, kad saimniece nav mājās un suns gaudo, nebija iespējams. Riešana jāpacieš regulāri. Vienu vārdu sakot, pilsētā ir jāņem vērā, ka mājā Tu nedzīvo viena un, ja ir plānas dzīvokļa dienas, tad Tavs suns var reāli bojāt dzīvi kaimiņiem. Mazāki suņi kaut kā labāk jūtas dzīvokļos, cik esmu novērojusi paziņu lokā.

Cik es zinu, bīgli ir ļoti nepaklausīgi.
Un ne visi suņi, kad mazi, visu grauž, manā ģimenē ar pirmo suni paveicās - nesagrauza pilnīgi neko. Bet ņemt tagad vai tad, kad būs jauns dzīvoklis, skaties pēc tā, kuram sliktākas grīdas utt, jo, kā jau citas minēja, subs taisa lielu šmuci. Un, manuprāt, par bērnu nevajag satraukties, jo suņi pieņems bērniņu, tikai nevajag atļaut bērnam sumi mocīt! Suns ir liela atbildība , bet suns ir arī liela laime un prieks! :)
Novēlu Tev atrast superīgu sunīti! :))

Un sunim meklē vārdiņu, kurā ir burts “r”, ir tāda paruna, ka tādi suņi aizstāv vislabāk māji jn saimniekus. Kaut gan tagadējam sunim no pirmā suņa, atšķirību neredze - abi, kā traki, aprej svešiniekus:D

Bīgls ir grūtāk audzināms, jo ietiepīgs un ar savu raksturu (ne nepaklausīgs!! tajā pašā youtube var atrast daudz un dikti informācijas un pieredzes apmaiņas par to, kā audzināt bīglu), bet kopā ar kinologu var izmācīt kā jebkuru citu suni, galu galā neaudzina jau suni K9 :-D Ja esi gatava ar bīglu tiešām darboties, vest garās pastaigās, spēlēties, lai nekrājas enerģija nedarbiem, mācīties un saprast, kas ir seperation anxiety un kā ar to cīnīties, lai saimnieka vainas dēļ neizaug kārtējais neaudzinātais negausis, kas grauž visu un lec virsū, tad kāpēc ne. Ja gribas tikai tik, cik smukumam, varbūt labāk paņemt kaķi...

Tā kā man ģimenē arī ir bīgls, piekritīšu par stūrgalvību, graušanu un to, ka nav dzīvokļa suns. Ja nav iespēja ieplānot, ka suns arī dienas vidū tiek izvests ārā, tad ne tikai bīglu, bet vispār jebkura suņa ieviešanu apdomāt.
Un nav tā ka tā kucēnība ilgt tikai dažus mēnešus. Mūsu bīgls līdz pat 2 gadu vecumam no rīta stresa (ka visi iet prom un atstāj viņu vienu) varēja izdemolēt visus skapjus dažu minūšu laikā. Es pat secināju, ka viņš daudz laimīgāks jūtas laukos pie omēm un opjiem, kas visu laiku ir uz vietas nekā ar savu īsto saimnieku, kas pa dienu darbā.

Ar to, ka kucēns var piečurāt, protams, ir jārēķinas, bet nu nevajag arī pārspīlēt, ka viss būs pieķēzīts. Ir jāpaņem suņu paklājiņš, pampers un kucēns diezgan ātri saprot, ka jāčurā tikai tur. Mans tagadējais jauktenīts no patversmes vispār ir eņģelis! Čurāt tikai laukā iemācījās burtiski dažās dienās un nekad neko nav sagrauzis, pat kucēns būdams!;-)

choker
Protams, katrs suns ir savādāks, bet mēs te par bīgliem. Un atsauksmes diezgan vienādas.
Man pirms tam bija citas šķirnes suns, tas, savukārt, grauza tikai apavus un neko citu.

Imho, es pieļauju, ka atsauksmes vienādas, jo bīglus bieži vien izvēlas, jo smuki, bet cilvēkam ir precīzi 0 nojausmas, ko tas suns prasa. Suns netiek pienācīgi (vai vispār) audzināts un tad arī rodas briesmonēni.

Ar to, ka kucēns var piečurāt, protams, ir jārēķinas, bet nu nevajag arī pārspīlēt, ka viss būs pieķēzīts

Šajā ziņā viss, protams, ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Jāsaka, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, cik vecs ir paņemtais kucēns (ir milzīga starpība, vai kucēns ir, piemēram, 1 vai 3 mēnešus vecs). Un vēl vairāk atkarīgs no saimnieka. Ja saimnieks 10 stundas ir ir prom no mājām darbadienās, tad būtu visai naivi cerēt, ka kucēns pats dažu dienu laikā iemācīsies iet nokārtoties ārā vai uz kaut kāda īpaša paklājiņa. Ja ar kucēnu saimnieks darbojas regulāri vismaz pāris dienas (t.i. seko līdz un mēģina "noķert" momentu, kad tūlīt tiks kārtotas dabiskās vajadzības un laicīgi viņš tiek nogādāts uz vietu, kur atļauts kārtoties), tad jā - saprātīgā vecumā ir iespējams iemācīt kucēnam tikai un vienīgi "atļautajās" vietās. Ja saimnieki kucēnu atstāj vienu uz ilgu laiku un ar suni nestrādā, tad dzīvoklis tiks ķēzīts.

es nespeju iedomaties dzivi bez suna , tas man ir sirdij un dveselei(l)
man ir chivava, es ari vienu bridi gribeju biglu bet tomer pardomaju jo vini mil klainot un esot diezgan padumi
un manuprat ja ir dzivoklis tad neko lielaku par civavu/mopsi/toju nevajag ieviest

Eva99, ja suns, īpaši maziņš, tiek atstāts viens uz 10 stundām, tad suni tiešām ņemt nevajadzētu! Suns tomēr ir sabiedrisks dzīvnieks, ja nav tā minimuma laika ar vinu kārtīgi izdzīvoties un izskraidīties, tad tiešām jāņem kaķis!

Īsti nederēs dzīvoklī bīgls..viņiem ir nereāli skaļas balsis!Mana draudzene vienreiz atnāca ciemos ar savu bīglu, šī sāka riet, es nezināju,kur likties, baidījos,ka kaimiņi neuznāk augšā.Ļoti dobja balss.Jā,un klaiņo arī ļoti bieži, kaut kādu smaku sajūt un prom.Draudzenei tagad ir 2, bet viņi pārsvarā mīt voljērā, tiek gan arī vesti garās pastaigās pa mežu.Ļoti daudz laika un finanses,cik zinu, tērējusi apmācībā, bet viņi piedalās izstādēs.

ui, man ar kaķi jau ir grūti.
Padomā par vakariem, kad gribēsi pēc darba aiziet uz teātri, kino, satikties ar draugiem - Tev būs visu laiku jādomā par suni, kurš mājās sēž, un gaida, kad izvedīsi pak****.
Ja suni, tad privātmājā. Kaķis jau dara problēmas, jādomā kā samenedžēt ceļojumus, regulāri jaunas mantas, lai tam lopam nav garlaicīgi (Tavā gadījumā sunim vajadzēs Tevi, jo viņš dzīvo pie Tevis, bet es dzīvoju pie kaķa), mūžīgās spalvas, wc tīrīšanas utt. Lēmums ir gluži kā pa bērnu, jo tie lopi dzīvo padsmit gadus, un visus šos gadus ir jāaprūpē (bērni vismaz izaug).
Protams, ir forši, ka kāds guļ Tev blakus pa nakti, sagaida utt. Man vismaz kaķis nav jāved laukā svētdienas agros rītos utt. Viņš aiz garlaicības Tev dzīvokli otrādi apgriezīs.
+visi veti, akseuāri utt salasa normālu summu.
Principā, ja taisies pārvākties, sākumā izdari to, un tad smagi apdomā par suni, un ja tomēr jā, tad labāk citu šķirni.

Tu esi pārliecināta, ka gribi turēt suni dzīvoklī? Man suns un dzīvoklis liekas dzīvnieka mocīšana. Ja ir māja, pagalms...
Bet nu padomā, vai tev būs laiks KATRU rītu un KATRU vakaru stundu veltīt pastaigai ar suni, mazāk laiks neder, ja suns dzīvo dzīvoklī bez iespējas iziet pagalmā pašam pastaigāt.
Vai esi gatava kaudzei sabojātu mantu, kamēr suns augs, jo vienā dienā tu vinjam neiemācīsi, ka saplēst dīvānu un sagrauzt tavas mīljākās kurpes nav labi,
Vai suni dresēsi pati vai dosi sunju skolā?
Vai īrētajā dzīvoklī saimnieks atljauj njemt suni? Sabojāta grīda, mēbeles utt...
Varbūt vispirms pārvākties uz savu dzīvokli (cerams, ne vienistabas vai divistabu) un tad njemt dzīvnieku?
Vai ir finanses LABAM ēdienam, naškjiem, sunju skolai, chipam, potēm, vetārstam?
Vai abi strādājat vienā laikā? Slikti sunjuku atstāt vienu uz 10 stundām, īpaši, kad mazs, gan garlaicība, gan arā biežāk jāved