Lasu kampanellas komentāru un sajūta, ka to rakstīju es :D Vienkārši vārdus no mutes izņēma (un ne jau pirmo reizi) :D
***
Es arī nepiekrītu, ka īstā dzīve sākas ārpus komforta zonas.. mhmm...kā nu kuram. Mana dzīve ir šeit un tagad. Protams, kas ir lietas/pienākumi, kurus negribu darīt, bet vajag. Ar to man pilnībā pietiek, laužot sevi, nejutos nevienam neko parādā, ka atlikušo laiku daru to, ko vēlos pati vai vismaz mēģinu darīt to, kas patīk. Dzīve ir īsa , tāpēc nav ko lieki sarežģīt to, ja ir iespēja nesarežģīt. Protams, ja sevis laušana kaut kādā ziņā nes līdz pievienoto vērtību, tad iespējams, ir vērts