Šāds ir jautājums. Man ir draugs. Vai, pareizāk sākot, bija – es jau pats nezinu. Mēs ar viņu agrāk ļoti daudz laika pavadījām kopā – dzērām, staigājām pa naktsklubiem utt. Viņš ļoti labi pret mani attiecās. Bet bija dažas problēmas.
1) Viņa raksturs. Viņš uztver citus cilvēkus kā savu privātīpašumu. Piem., viņam sagribējās iet tusēt, bet tev nav garastāvokļa vai vēlēšanas to darīt. Tādā gadījumā viņš sāk uz tevi spiest. Viņam liekas, ka visiem ir jādanco pēc viņa flautas.
2) Viņš daudz dzer. Pats pēc sevim es alkoholu nelietoju, bet viņš bez tā nevar. Un viņam arī nepatīk dzert vienam, tāpēc viņš uz tevi sāk spiest, lai tu dzertu ar viņu kopā (sk. punktu 1). Rezultātā mūžīgas paģiras, sausums mutē un smagā galva no rīta. Pēc kāda laika arī sāku kļūt resnāks.
3) Ar viņu es bieži iekūlos nepatīkamās situācijās. Piem. klubos: jau rīts, it ka jau vajadzētu doties pa mājam, bet pie kluba izejas viņš satiek kādus savus piedzērušus paziņas. Sāk ar tiem runāt. Tad pie viņiem pienāk vēl kādi cilvēki no kopīga loka, arī visi piedzērušies. Kādam nepatīk, kā viens paprasa cigareti vai paskatās. Saceļas troksnis. Desmit-piecpadsmit cilvēki. Visi, kā sāka, pī**lē. Visiem gribas kauties. Ja vienā no tām reizēm sāktos kautiņš, pie tam pa īstam, tad tur būtu īsts slaktiņš. Bet man nepatīk perspektīva zaudēt zobus dēļ kādiem piedzērušiem neadekvātiem, kurus es pat nepazīstu. Bet aiziet arī nevar: "Janis taču mūsu bračka! Es viņu pazīstu jau desmit gadus! Vajag viņu aizstāvēt!" utt.
Galu galā es izlēmu, ka šīs cilvēks slikti ietekmē manu dzīvi un pārstāju ar viņu komunicēt. Rezultātā es pārstāju dzert un vairs neiesaistos nepatikšanās. Bet lai tas neatkārtotos man nākas izvairīties no viņa. Nesen viņš man zvanīja. Es nepacēlu klausuli. Vēlāk viņš man uzrakstīja sociālajos tīklos, pajautāja kas notiek. Es pateicu, ka atrodos citā valstī. Nesen es izņēmu ārā savu SIM-karti lai viņš mani nevarētu sazvanīt. Ja jautās, pateikšu, ka es pazaudēju savu tālruni, tāpēc nevarēju atbildēt.
Divi jautājumi sakarā ar visu uzrakstīto.
1) Es negribu vairs komunicēt ar cilvēku, bet arī negribu kļūt par viņa ienaidnieku, ņemot vērā, ka mēs vēl 100% tiksimies nākotnē, jo mums ir daudz kopīgu paziņu un mums patīk daudz vienu un to pašu vietu. Kā to izdarīt?
2) Kā uzvesties, kad nākamreiz ieraudzīšu viņu dzīvajā? Sasveicināties vai ne? Vai arī uztaisīt ģīmi, it kā es viņu nepazīstu, kaut gan mēs jau zinām viens otru kādus gadus četrus? Un ja viņš jautās, kāpēc es viņam nepārzvanīju, ko man teikt?
Pie tam es jūtos nedaudz slikti, jo tās cilvēks man neko sliktu nekad nav izdarījis. Tieši pretēji – viņš daudzas reizes, kad man nebija naudas pavadīt laiku ar viņu kopā, maksāja par mani klubos vai izmaksāja taksi, lai es varētu tusēt. Tāpēc es arī jūtos nedaudz sūdīgi, ka pēc tā visa viņu tā ignorēju. Bet no citas puses viņš slikti mani ietekmē… :(
P.S. Kā šeit var uztaisīt atstarpes starp rindkopām?
1072
