Laiks, jā, ir gadījies pēc 6 mēnešu kopā būšanas. Ko varu teikt? Tas kamols ir liels, grūti to sagremot, bet, kad tiec ar emocijām galā, liekas, ka esi no jauna piedzimusi :) bet ilgu laiku bija sajūta, ka man pamats zem kājām izsists, ka esmu sajukusi prātā, jo nemanīju ko tādu nākam, mocījos ar trauksmes lēkmēm. Ilgs laiks pagāja, kamēr sapratu, ka tā nav mana problēma, bet viņējā. esmu viņu pēc tam satikusi, viņš gribēja izlikties, ka nekas tā arī nav noticis, vienkārši aizgāju garām, nevienu vārdu nesakot, jo patiesībā nebija jau vairs ko teikt tajā laikā :D negribēju šim cilvēkam vairs tērēt nevienu savu dzīves minūti. piekritīšu Sisley viedoklim - ir drosme uzsākt attiecības, atrodi drosmi tās izbeigt.Tas, protams, neattiecas uz fiziski vai emocionāli vardarbīgām attiecībām.
Ļauj sev ar to tikt galā, neuzstādi sev nekādus laika limitus, kad tam jānotiek - man tas prasīja 1 gadu (!) tikai pēc 6 mēnešu attiecībām ( bet es centos šo laiku izdzīvot sevī, tāpēc vairums tuvo cilvēku domāja, ka es jau sen ar to esmu tikusi galā :D). Izmanto šo laiku kā iespēju iepazīt sevi, savas robežas, iedraudzēties ar sevi. Pārvērt šo pieredzi par sākumu kaut kam jaunam, dari lietas:) Nebaidies arī lūgt palīdzību kādam uzticamam cilvēkam, ja ir brīži, kad netiec galā pati. Vari droši rakstīt arī pm man.