Bez paskaidrojumiem

Labāk zināt patiesību, lai kāda tā būtu.
Un nerunāju par variantu, kad ir pāris randiņi bijuši, un pēkšņi pazūd - ok, skaidrs, nav interese vai vēl kas. Diemžēl, bet bez jebkāda iemesla un paskaidrojumiem pazūd gan otrās puses, gan draugi, gan radinieki.
Jā, dzīvē gadās visādi. bet tik daudz, kā paskaidrot to, kādēļ vairāk nevēlies kontaktēties, jebkurš cilvēks ir pelnījis. Jo vairāk tādēļ, ja nav acīmredzamo iemeslu, strīdu vai tml lietas.

varbūt asāk uztveru šo tēmu, jo nekad nedomāju, ka pati būšu šādā situācijā

Gribēju ko līdzīgu minēt, kad meties uzreiz ar sajūtām no savas puses pret kādu, kas tā izdarījis. Situācijas ļoti dažādas, es pieņemu, ka tavējā nav no tām, kur prātīgāk būtu pazust, taču, ja apskatītu situāciju, kur tev tiktu samelots kaut kas, nu tā vietā, ka pazuda, vienkārši pateiktu kādu ''standarta'' iemeslu, vai tev būtu labāk? Kādreiz saprastu, ka meloja, varbūt jau kamēr stāstītu, redzētu, ka melo, bet kaut kādu lietu dēļ tas cilvēks nepasaka to, ko vajadzētu tajā brīdī, varbūt, protams tikai varbūt, jo realitāte sāpīgāka un tā gribot labu. Tur nav pareizas vai nepareizas atbildes, tīri no sajūtām.

Nekad neesmu tā rīkojusies un nekad neviens tā nav rīkojies attiecībā pret mani. Man pietika drosmes vienmēr visu izrunāt aci pret aci. Jā, es ne vienmēr teicu patiesību, lai būtu mazāk sāpīgi tam otram, bet es vienmēr centos mīkstināt šo otra cilvēks "krišanu". Man nebija grūti tikties n-tās reizes un atkal pārliecināt par savu lēmumu un paskaidrot kārtējo reizi "kāpēc". Man arī sāpēja, jo nācās sāpināt otro, kurš vēl pavisam nesen bija man ļoti īpašs. Aiz cieņas pret cilvēku, aiz cieņas pret mūsu attiecībām, atmiņām un visa tā, kas bija kopīgs - es nekad neesmu bēgusi no atklāta sava lēmuma par vēlmi visu izbeigt paušanas. Tas ir mazākais, ko es varēju darīt. Tāpat taču viņam sāpēs...

Man nebija grūti tikties n-tās reizes un atkal pārliecināt par savu lēmumu un paskaidrot kārtējo reizi "kāpēc".

Šis man kaut ko atgādināja, aizdomājos. :D

Nen es laikam ko jaucu, tu nebiji ta kas teica ka sekss tikai pec kaazam, tuvas attiecibas ka parim tikai ar nakamo viru?

Neons, piekrītu, ka sāpēs jau otram šā vai tā, abos gadījumos, tad kāpēc slēpt skarbo patiesību? Viens vārds - cieña.

Melus neciesu, tas ir tapat ka slepkavas ienistu. Nekad nemeloju, labak nesaku neko.

Iespējams, ka es apsvērtu ideju mīkstināt patiesību, ja zinātu, ka otrs cilvēks nav gatavs tādam triecienam.
Rīdziniece, es ceru, ka tu to nerakstīji man, jo es esmu pēdējais cilvēks uz pasaules, kurš domātu par seksu pēc kāzām. :D

Rīdziniece, bez sexa attiecības nav attiecības? Ak, piemirsu, ka cosmo sex var būt bez attiecībām, bet attiecības bez sexa - neiespējami. :-D Skūpstīties un apskauties - nekad neesmu teikusi, ka nedarīju.

Neonam :-D;-)

Es vienreiz tā izdarīju, bet viņš man neko nejautāja, jo labi zināja iemeslus.

Jā divas reizes. No viena es pati taisījos pazust, bet viņš paldies dievam arī vairs man nerakstīja. Otrs gadījums gan man iedzēla, jo tiešām nesapratu un joprojām nesaprotu kāpēc, taču šobrīd tas arī vairs neinteresē.

Nav pašai gadījies. Bet uzskatu ka kaut kāds paskaidrojums būtu jāsniedz. Pat tikai daļēja patiesība. Jo neziņa ir viena no grūtākajām lietām. Par jebko. Es paskaidrotu, un tad būtu gatava to cilvēku izslēgt no dzīves. Mazliet citādi, ja pieķer otru gultā vai kaut kāda cita veida nodevība, un otrs cilvēks pats saprot par ko.

A jega melot? Ts nav paskaidrojusm , tas ir trakak savu spalvu spodrinasana telojot cel betreali glevi melojot ?

Nesaku melot, bet var ari lietas nokluset ja loti negribas tas teikt. Bet kaut kadai sarunai jau vajadzetu but. Ta butu krietni labak, nevis otram likt uztraukties, kas noticis, ka peksni nevar sakontaktet.

ja nespej pateikt taisnibu, labak nesaaki neko.

Tik daudz kā pateikt, ka viss cauri, attiecibas vairs netiks turpinatas var pateikt. Ka nevelas. Nerunaju jau par knapi pazistamiem, tikko satikusies cilvekiem.

Man ir bijis līdzīgi. Kaut gan jūtas jau sen aprimušas, un uz tām attiecībām atskatoties, saprotu, ka abi tolaik bijām jauni, naivi, muļķīgi, tomēr mieles nav zudušas. Kaut kāds iekšējs aizvainojums tomēr ir palicis, vairāk gan par to, ka viņš ar savu rīcību pamatīgi sašķobīja manu iekšējo pasauli, kas ietekmēja arī vairākus manus dzīves lēmumus - saistībā ar dzīvesvietu, izglītību utml. Bet tas, ka laiks dziedē visas brūces, tā ir tiesa. Šodien ar tādu cilvēku vairs negribētu būt kopā, bet nejauši satikt un sejā pateikt "tu biji pilnīgs idiots,ka tā izdarīji", to gan :-D

Es emocionāli spēju valdīties un uzskatu, ka esmu salīdzinoši stipra, ja man pateiktu, ka, klau, es neredzu nākotni, būs labāk, ja nekontaktēsimies vairs, es daudz labāk naktīs gulētu, nekā nedzirdot neko.

Tu prasīji, lai paskaidro?