Nu,ejot satiku ļoti daudz cilvēkus,jo tuvāk Santiago, jo vairāk (uz beigām pedējās pilsētās daži no iespējamajiem maršrutiem savienojas vienā)
Neredzēju nevienu ,kas ietu grupās. Grupas ir tiem, kas nejēdz nest savas somas paši, ir veselības problēmas, bail iet vieniem,bet baidīties tur nav no kā.
Svētceļnieka sertifikātu var iegūt,ja esi nogājis 100km vai vairāk, tad nu visi parasti iesmēja par tiem amerikāņiem, kas nogāja tos pēdējos 100km, lai tikai dabūtu sertifikātu. Viņi palika 4* viesnīcās un gāja bez somām, bet tur jau zūd visa tā ceļojuma būtība. Man šis "svētceļojums" bija par to, ka nācās gulēt arī diezgan jokainās vietās (vienu nakti pavadīju baznīcā), ka nācās sadzīvot ar savu līdzigājēju, ar ko kopā ceļoju, ka nācās piespiest sevi vēl noiet 5km, bet tas noteikti atmaksājās, jo tie skaistie rīti, kad nav apkārt NEVIENA cilvēka, un tu ej gar pašu okeāna krastu, ieelpojot svaigu gaisu, ka tu sev uzsit uz pleca par to,ka šodien esi nogājis 30 km ar 8 kg smagu somu uz pleciem, ka tu satiec cilvēkus, ar kuriem nerunā vienā valodā, bet kaut kā jūs viens otram izstāstāt savus dzīves stāstus. Jep, noteikti ej viena vai kopā ar kādu cilvēku, ko labi pazīsti. Tas ir life-changing piedzīvojums, tas ir skaisti, tas ir arī ļoti lēti un apsolu, ka tu nenožēlosi.