Slimošana

cik pieklājīgi vai, gluži otrādi-nepieklājīgi, ir jautāt par veselības stāvokli cilvēkam, kurš nav tavs tuvs radinieks vai tuvs draugs?

Uzskatu ka jautāt cilvēkam kas viņam kaiš ir pilnīgs moveton's. Man personīgi ļoti nepatīk ja man kāds prasa kas man kaiš. Dažreiz darbā cilvēkam prasa vai viņš varētu pastrādāt papildus, bet viņš saka ka nevar jo jāiet pie ārsta un atpakaļ saņem jautājumu kas viņam kaiš, lūk tas ir pilnīgi neadekvāti un nelikumīgi. Ja man kāds cilvēks, kurš nav mans tuvinieks uzdot šādu jautājumu, es bieži atbildu "Pat neceri, tik ātri es nenosprāgšu!".

Nu tas jau atkarīgs no cilvēka. Ir tādi, kas par sevi un savām slimībām var runāt stundām, un tik gaida, ka kāds pajautās, pofig, ka tik pieklājības pēc. Tādi arī apvainojas, ka bezsirdīgā Nikola nepabaro viņu egocentrismu un neapjautājas, ar ko tad nabadziņš sirgst. Ir arī tādi paši kā Nikola, kas ciena savu privātumu un nelabprāt dalās ar svešiem vai tālākstāvošiem paziņām. Tādiem labāk personiskus jautājumus neuzdot. Un es uzskatu, ka veselības stāvoklis ir personisks jautājums.

Tas varbūt nav nepieklājīgi, bet nevajadzīgi gan. Priekš kam tas jāprasa?
Ja cilvēks pats nepiemin, ar ko tieši saslimis, es nekad nejautāju, nav mana darīšana. Tas arī noliek to cilvēku neērtā situācijā, ja nu kāda intīma saslimšana, ko tā visiem publiski neiztirzā, tad sanāk ka jāmelo, utt.

esmu bezside man ja tie nav lti tuvi cilveki, tad citu slimibas vispar neinteresee. Besii jau ka jauns skukis darbagada slimo vismaz 15 reizes, d zer kaudzi dazadas zales visa slima un beigta. Sak dieu ar savu slimibu izklastu...brr nu ja godigi man pie pakals kada kura tur veseliba, a ar slimibas ludzu pie arsta ne manis.

esmu bezside

esmu bezsirde jomajo

paziņa atsaka, ka nebūs pasākumā, jo slims

Bez paziņas drošvien tad, ko darīt! Kāda neesamība ne vienmēŗ nozīmē arī nebūt! Vai arī ja patīk kaut ko darīt, kad pasaka, ka negrib utt, nesanāk, darīs jau tāpat arī bez citiem ja tā lieta patīk, vai arī ja nepieciešamība.

Ja slimo kolēģis, kura darbs saistīts ar manu darbu, es pajautāšu, kas šim kaiš, jo man gribētos zināt, ar cik ilgu slimošanu jārēķinās. Kolēģi, ar kuriem ir draudzīgas attiecības, parasti paši pasaka, kas noticis. Par pārējiem man nav jāzina.

Es pati parasti kaut ko piekomentēju, nevis vienkārši ''esmu slima.''
Kontekstā, lai saprastu, vai tā būs nedēļa vai pusgads uz slimības lapas, paprasi kaut vai, vai kaut kas nopietns? Ja gribēs, pastāstīs kaut ko vairāk,ja ne, tad vismaz zināsi, ar kādu laiku rēķināties.

atkarīgs ne tikai no cilvēka, bet arī no slimības, un no tā, cik kolēģis ir tuvs. slimības lapas aptuveno laiku var uzzināt arī neprasot, kas kaiš, pajautājot, piemēram, ''cik ilgi?''. es personīgi negribētu būt tādā situācijā, lai it kā interesējas par manu veselības(slimības) stāvokli, lai no iegūtās info mēģinātu izlobīt, uz cik ilgu laiku es ņemšu slimības lapu.
Mūsu kolektīvā skaitās pieklājīgi interesēties, kā cilvēks jūtas, bet mēs esam saliedēti. Ja cilvēks negrib stāstīt, neviens nespiež. Ir tādas slimības, par kurām stāstīt negribas.

Neatkarīgi no tā vai tuvs cilvēks vai nē, es parasti atbildu ar "veseļojies!" un viss. Ja cilvēks gribēs, pats pastāstīs. Man kaitina cilvēki kuri lien, kur nevajag, un cenšas no manis izvilkt visu manu slimības vēsturi un līst ar padomiem, ko man vajadzētu dzert un pie kādiem ārstiem doties, utt. Lai jau citi uzskata mani par bezsirdi, es to uzskatu par elementāru pieklājību - neslīst citu darīšanās. Gribēs - pastāstīs.

Man ne diez ko patīk ja baigi prašņā par veselības problēmām. Tad sākas padomi ko un kā labāk. Vai pretēji, no sērijas, tas taču tāds nieks. Pieņemsim, mugura tak sāp visiem utt, nezinot reālo situāciju.

Varu pajautāt vai slimības lapa uz ilgu laiku, vai arī vai slimība nopietna, jeb iesnas? Bet nu viss atkarīgs no cilvēka, ja attāls pazinja un man ir vienalga- tad man ir vienalga, un neko nejautāju

Ja darbā tiek ņemta slimības lapa, manuprāt, ir normāli vismaz aptuveni pateikt, kas kaiš, lai zinātu, cik ilga šī slimošana varētu būt. Nav jau jāieslīgst sīkumos un nepatīkamās detaļās, bet tā vispārīgi, jo darba organizācijai tomēr ir atšķirība-lauzta kāja vai tikai klepus.

Ja puslīdz svešs cilvēks - tad diez vai mani interesētu viņa kaite. Ja pazīstams un tuvs - tad noteikti painteresētos, cik nopietna ir slimība un vai varu kā palīdzēt. Pašai vienalga vai kāds izprašņā mani vai nē. Neuzskatu to par nepieklājīgu vai intīmu jautājumu. Ja tas skartu kolēģi - jautājums "cik ilgi?" liktos visai cinisks. No sērijas - man par tavu pašsajūtu absolūti vienalga, bet gribu zināt, cik ilgi tu plāno slinkot un par to saņemt naudu. Kaut kā tā... Tas man liktos nepieklājīgi...

Vienmēr apjautājos vai viss kārtībā. Es īsti nesaprotu, kāds tam sakars ar nepieklājību, tad jau sanāk, ka komunicējot vispār jautājumus nedrīkst uzdod, jo var gadīties aizskart personīgo telpu.. ak šī mentalitāte.
Ja man kāds pajautātu kaut ko pārāk personisku, es vienkārši nesniegtu konkrētu atbildi, bet neredzu jēgu apvainoties. Tie cilvēki, kas jautā, noteikti grib saprast vai nav kaut kas nopietns, nevis dzirdēt ginekologa kabineta detalas.

Es kolēģiem nekad nejautāju ar ko slimo. Tikai tuviniekiem.
1. Man šķiet, ka tas ir pārāk personīgi. Pašai arī nepatīk atbildēt uz šo jautājumu.
2. Mani tas neinteresē. Man pietiek ar to, ka man pasaka, ka slims un nebūs. Viss. Ja gribēs pats padalīsies.

vai kaut kas nopietns?

Šis varētu būt labs risinājums situācijas, kad redzi, ka otrs gaida, ka pajautāsi ko vairāk.

Man darbā ir bijis tā, ka pasaku, ka iešu prom ātrāk, jo ārsta vizīte un man pajautā kāda ārsta, vai viss labi? Nākas melot, ka zobārsts, es taču neteikšu, ka viss ok, tikai kārtējā vizīte pie psihiatra pēc zālēm. :D :D nez kā tad mani uztvertu kolēģi. Atcerējos vienu senu notikumu, kad man bija nopietni slikti ar depresiju un man uz rokas bija rētas, kurus centos, protams, noslēpt, bet vienreiz viena kolēģe (un nejau patīkamākā, ar kuru man būtu labs kontakts) atļāvās pajautāt, kas tas tāds? Pateicu - kaķēnu paņēmu. man liekas, ka nepieklājīgi uzdot šādus jautājumus, ja tiešām uz tevi attiecas tieši, ietekmē tavu darbu, tad - veseļojies! vai kas nopietns? Slimības lapa uz ilgu laiku? Vai kaut kā tml. Ja neattiecas tieši uz tevi, nejautā. Tāpat es negribētu atbildēt, ja tas būtu ginekologs vai kāds cits tml ārsts, tā kā sanāktu melot. Protams, te runa par paziņu, kolēģu attiecībām, ar draugiem nedaudz cita runa.

Ja puslīdz svešs cilvēks - tad diez vai mani interesētu viņa kaite. Ja pazīstams un tuvs - tad noteikti painteresētos, cik nopietna ir slimība un vai varu kā palīdzēt. Pašai vienalga vai kāds izprašņā mani vai nē.

+++
Ja negribu runāt, tad arī atbildēšu, ka nevēlos par to runāt, bet paldies, ka apvaicājies.. Bet nu..daudzas/daudzi tik jutīgas/jutīgi, ka pat šķebina. Par veselību jautāt - slikts tonis, pajautāt par to, vai plāno bērnus vai nē - atkal līšana svešās darīšanās.. Ziniet, bieži vien tā ir tikai nevainīga apjautāšanās, nevajag izpūst no mušas ziloni un iedomāties, ka tagad citam cilvēkam nav labākās nodarbes, kā līst jūsu dzīvē. Galu galā, daudz kas atkarīgs no tā, KĀ tiek pajautāts un vai jautājumi seko, ja cilvēks atbild negribīgi. Es nelienu svešās darīšanās un formāls jautājums kā juties man tāds arī paliek. Viss. Ja cilvēks gribēs stāstīt detaļās - ok, nē.. pasaule neapstāsies

Ja man kāds cilvēks, kurš nav mans tuvinieks uzdot šādu jautājumu, es bieži atbildu "Pat neceri, tik ātri es nenosprāgšu!".

Savukārt, ja kāds man uz nevainīgu jautājumu šādi atbildētu, tad es padomātu, ka viņam nav visi mājās. Dažreiz jautājumi (cik nu lieki tas neliktos) tiek uzdoti bez īpaša mērķa, pieklājības pēc, nevis aiz ziņkārības. Un ja pirmajā gadījumā cilvēks formāli ietur pieklājību, tad šāda veida atbilde signalizē par klaju agresivitāti un nesavaldību

ir normāli vismaz aptuveni pateikt, kas kaiš, lai zinātu, cik ilga šī slimošana varētu būt.

Tad labāk pajautāt, cik ilgi plāno nebūt vai kaut kā tā. Kāda jēga minēt slimošanas ilgumu no kaitēm? Zinu 2 gadījumus, kad parasta saaukstēšanās un parasta caureja ievilkās uz darba nespēju vairāku mēnešu garumā.

Mūsu kolektīvā skaitās pieklājīgi interesēties, kā cilvēks jūtas

Un kāds no tā labums slimniekam? Vai tas kaut kā ietekmēs slimības gaitu? gan jau, ka nē.
Man liekas, ka, ja grib, pasaka uzreiz, ka, piemēram- salauzu kāju un ņemu slimības lapu. Ja vienkārši saka, ka lapa, tas nozīmē, ka negrib papildus jautājumus.
Kopumā skaidrs, pietiks, ja atbildēšu "veseļojies". Bet sarunai virzoties nevēlamā gultnē, jāmēģina teikt īsi un konkrēti, ka nevēlos apspriest ne savas, ne trešās personas veselību.