Rīdziniece, tas bija galvenais iemesls kādēļ es savulaik izvēlējos pārcelties uz Krieviju - krievu mentalitāte, tradīcijas, mūzika, kino, teātris. Savulaik mēģināju iedzīvoties gan Anglijā, gan Nīderlandē, bet jutu, ka tās nav manas valstis. Nonākot Krievijā, acumirklī jutos kā zivs ūdenī. Arī es neinteresējos par politiku - man ir pilnīgi vienalga kādi likumi tiek pieņemti, neinteresējos par Putinu vai to, ko viņš dara, tāpēc mēģinājumi man piesiet Kremļa troļļa statusu ir bezjēdzīgi. Es baudu to, ko man spēj dot šī valsts un dotajā brīdī tā ir laba izglītība, iespēja strādāt savā profesijā un, kas pats galvenais, attiecības. Diemžēl, esmu ievērojusi interesantu tendenci - ja latvietis dzīvo UK, Īrijā vai vēl kur citur, tad tas ir normāli, bet, tiklīdz pastāsti, ka dzīvo Krievijā, tā automātiski kļūsti par Latvijas nodevēju, Kremļa, atvainojos, mauku, zaimotāju utt., utjp.!
Man šeit, Krievijā, ir uzspīdējusi tā laime iepazīt brīnišķīgus krievu cilvēkus, kuri, gremdējoties atmiņās par vecajiem, labajiem laikiem, atminās atvaļinājumus Latvijā, piemin R.Paula mūziku, vecās, labās latviešu kino filmas. Sarunājoties ar tādiem cilvēkiem, sirdī ieplūst siltums un gaišums. Bet tad atliek palasīt tādas diskusijas kā šī, kur latvieši viens uz otru rej kā tādi suņi, mētājoties ar apvainojumiem. Man paliek skumji - kādā sabiedrībā mēs dzīvojam? Vai tiešām tā ir tik ļoti sapuvusi!? Kāpēc cilvēkiem jābūt tādiem zvēriem!? Ar ko, piemēram, es, izsakot savu subjektīvo viedokli, šodien nopelnīju tik daudz pārmetumu savā virzienā!? Kāpēc tad, ja atļaujos pateikt kaut ko labu par valsti, kurā šobrīd dzīvoju, automātiski tieku pasludināta par Kremļa mauku!? Kas ar jums notiek, cilvēki!? Vai tiešām esat zaudējuši pēdējās cilvēcības paliekas un, tā vietā, lai uzklausītu viedokļus, kuri atšķiras no jūsu, labāk izvēlaties kļūt zemiski, rupji, agresīvi!? Paskataties no malas paši uz sevi un tad nozākājiet citus!