Draugi

Un autisms nav sinonīms cilvēkam, kurš dzīvo šaurā informācijas lokā. Tiem mēdz būt ļoti augsta intelektuālā kapacitāte.

Pārlasīju vēlreiz. Divas nošķirtas domas, kas nesasaucas ar manis teikto.

Laikam jau nav. Ir brīži, kad pietrūkst kāda, ko uzaicināt pie sevis uz māju - vienkārši tāpat iedzert šampi, bet kad aizdomājos - saprotu,ka man nav laika draugiem. Man ir darbs, mazs bērns, vīrs. Liels radu loks ar daudz, dažādiem pasākumiem, svinībām. Visu svētkus svinam kopā un saprotu, ka īsti laiku draugiem neredzu savā ikdienā.
Ārā staigāties man nav laika - manas pastaigas ir ar bērnu un bērna tempā. Ģimene un bērns ir mana prioritāte un tiem, kam vēl nav bērnu, vīru - nereti nesaprot.
Protams ir pāris cilvēki,ko sauktu par draugiem/draudzenēm. Šad tad sazināmies, šad tad satiekamies, bet reti. Katram sava dzīve, katrs savā LV galā esam. Ikdienā un ne ik nedēļā satikties, satusēties nemaz nealkstu.
Ir bijis, ka mani draudzene uzaicina svinēt Jauno gadu, Jāņus kopā, bet es vienmēr atsaku, jo mēs svinam svētkus radu lokā vienmēr. Tā man vienmēr būs prioritāte.
Un mana labākā draudzene ir mana māsīca - Mēs tiekamies, svinam svētkus kopā, izpalīdzam un tā. Abas esam ģimenes cilvēki.

Diez vai, ja nav draudzeņu šī vārda vistiešākajā nozīmē, būtu pamats domāt, ka cilvēks dzīvo šaurā informācijas lokā. Draudzeņu neesamība nav sinonīms autismam.

Un autisms nav sinonīms cilvēkam, kurš dzīvo šaurā informācijas lokā. Tiem mēdz būt ļoti augsta intelektuālā kapacitāte. Mocarts ienāca prātā. Runā, ka viņam ir bijušas autistiskas noslieces - soļu skaitīšana, runāšana atpakaļgaitā, visādu citiem nesaprotamu nodarbju piekopšana un problēmas ar socializāciju. Bet tomēr viņš bija izcils komponists, kurš savus skaņdarbus nelaboja, bet uzreiz pierakstīja un tie bija vienkārši izcili.

Man arī ir viena ļoti mīļa meitene no cosmo, pat nezinu kāpēc neminēju. Šķiet, tāpēc ka runāju par situāciju kāda valdījusi iepriekš, bet viņu satiku salīdzinoši nesen.

un laikam ir diezgan veselīgi ik pa laikam apspriesties ar citiem cilvēkiem, lai nedzīvotu savā šaurajā informācijas lokā

Diez vai, ja nav draudzeņu šī vārda vistiešākajā nozīmē, būtu pamats domāt, ka cilvēks dzīvo šaurā informācijas lokā. Draudzeņu neesamība nav sinonīms autismam.

Īstenībā, es tikko tikai sapratu, ka noteikti būšu kādu aizvainojusi, jo tomēr man ir viena ļoti laba draudzene no Cosmo, iepazināmies, kā teikt, pavisam nejauši, netiekamies bieži, bet viņa ir mana sirsniņa... gan priekos, gan bēdās. Daudz varu mācīties no viņas! mums vienmēr ir, par ko parunāt. :-)(l)

Nu... par tiem nelojālajiem draugiem piekrītu, ka labāk tiešām bez viņiem, nekā ar tiem.. un ar nelojālajiem šoreiz es domāju tiešām neitrālu attieksmi, kad Tu cilvēkam nerūp kā draugs..
***
Par draudzības veidošanu un vecumu...tā ir.. es arī nevaru iedomāties nevienu draudzeni (ok, man tādas ir 3), kuras pazītu mazāk par gadiem 7-8. Ar paziņām, pat ar labām, tomēr savādāk... tie ir sastapti gan 3, gan gadu atpakaļ, bet tomēr par draugiem es varu saukt tikai tos cilvēkus, kurus zinu ilgi, ar kuriem daudz kas piedzīvots un zinu reakciju/attieksmi no daudzām pusēm (kā saka - gan bēdās, gan priekos :))

Pirms dažiem gadiem man arī šķita, ka ar citām sievietēm nav interesanti. Visi mani draugi bija tikai vīrieši. Tagad saprotu, ka vienkārši nebiju satikusi tās īstās sievietes ar ko man sapas. :-)
Tagad man ir dažas draudzenes, tas ir forši - pilnīgi savādāk, nekā ar vīriešiem. Ar vienu no viņām regulāri satiekamies, kopā šo to daram, gan vīnu padzert, gan parciņā uz soliņa pasēdēt ar kafijas krūzi :) Tikai, man šķiet, ka tādas draudzenes ir grūti atrast ar sludinājumu "meklēju draudzeni", tas dabīgi vai nu ir, vai nav.

Man ir divas tiešām tuvas draudzenes, ar kurām ietusēju. Un tad ir vēl viena tuva draudzene, ar kuru tiekos retāk, bet ne tāpēc, ka mazāk "draudzētos". :)
Vairāk cilvēku, ar kuriem regulāri tiktos ārpus skolas man nav un arī nevajag. Reizēm uzraksta kāda paziņa, ar kuru kādreiz ir bijis tuvāks kontakts, bet pat tad īsti negribu satikties ar tiem cilvēkiem un tupi pieklājības pēc satusēt arī negribas, kāpēc sevi mocīt ar atmiņām? :D

Dīvaini tas, ka tieši tā nelojalā man bija vistuvākā draudzene, bet izrādījās, ka es tajās attiecībās biju vienīgā, kurai tās rūpēja. Ko es esmu darījusi, lai virzītu sarunu citā gultnē? Laikam jau virzījusi sarunu citā gultnē. :D Diemžēl bez panākumiem. Teikumu par kosmētiku nebija jāuztver tik burtiski.

apple, es sapratu. :D vnk precizēju, lai citi nedomā, ka draudzenes ir domātas tikai, lai tupi runātu kāda jauna skropstu tuša parādījusies tirgū :D

Manā draugu lokā visām meitenēm ir līdzīgi kā man - pāris draudzenes no pamatskolas (kas manā vecumā nozīmē 20 vai 25+ gadu draudzību), pāris no augstskolas un pāris no darba, pulciņiem, utt.
Vecumā ap 30 man tas liekas pašsaprotami. Ja ir iets vismaz pāris skolās un strādāts vismaz pāris darbos, tad man nav skaidrs kā var būt tā, ka nav neviena drauga.
Bet par to, ka ar gadiem ir grūtāk ieviest draugus, piekrītu. Man laikam arī nav neviena cilvēka, kuru es dēvētu par draugu un pazīstu mazāk kā 5 gadus...
Bet tas man šķiet saistās tieši ar to, ka tie īstie cilvēki ir iepazīti, piemēram, studiju gados un pēc tam jau vairs nav ne vēlmes, ne vajadzības meklēt vai dibināt kaut kādas draudzības. Protams, vienmēr ir izņēmumi, bet šajā vecumā jau tas savu cilvēku loks tomēr ir nostabilizējies.

Crimson, man komentārs arī netika adresēts tev vai kādai personīgi :)

P.S. mans pēdējais posts netika adresēts kādai konkrēti, vienkārši pēdējā laikā dzirdu tiešām dīvainus argumentus un tieši no cilvēkiem, kas paši nemāk draudzēties, bet gaida sazin kādus soļus pretī no tā otra

Es arī par to 'runāšana par kosmētikas jaunumiem" nedomāju tiešā kontekstā, bet drīzāk par to, ka ir tēmas, ko apspriežu ar draudzenēm un manam vīrietim tas vienkārši nebūtu interesanti un viņš gribētu runāt par ko citu, un laikam ir diezgan veselīgi ik pa laikam apspriesties ar citiem cilvēkiem, lai nedzīvotu savā šaurajā informācijas lokā. Tādā ziņā es runāju par visu un ne par ko ar draudzenēm.

Ļoti piekrītu Zakjim.. un visi tie teksti, ka ar draudzenēm nav interesanti, jo viņas ir tukšās lelles.. bet pieļauju, ka tas nebija hoops - un vienā dienā. Vai nu attiecīgi arī pagātnē tādas tēmas tika uzturētas (lasi - bijāt uz viena viļņa), vai arī bija tā "draudzības" imitēšana. Tad jau labāk kā irresistible gadījumā - meitene atzīst, ka negrib draugus, nevis augstprātīgi filozofēt, ka tā otrā puse ir tukša.. Nu tad man ir jautājums, ko Tu esi ielikusi attiecībās un tajā cilvēkā, lai vērstu sarunas citā gultnē?
***
Un parunāt ar meitenēm, draudzenēm par kosmētiku, drēbēm, modi u.c. sievišķīgām lietiņām ir tiiik forši (l)

Hmmm, nesanāk jau daudz tā laika staigāt apkārt un dzert vīnu, lai gan dažreiz uzrīkoju franču vakarus pie sevis, bet pēdējos gados mani nevilina sieviešu vakari, katru nedēļu, ja godīgi, laikam vecuma marasms iestājies.:-D Man patīk iepazīt jaunus cilvēkus, bet bieži vien ir tāds aplauziens ar jaunām paziņām, ka nereti ļauju dabīgi izslīdēt no kontaktiem šādiem cilvēkiem. Pfff, man nav tādi kolēģi ar ko šopingot, un dzert vīnu... :D

Dīvaini, bet man nekad, jau no skolas laikiem, nav bijušas draudzenes, kuras runā tikai par kosmētiku vai to, ko ēda.. V

Man pat tadu kolegu nav, ka par brinumu. Nu ir tacu simtiem citu tematu, xava dzve, kutura politika un etc. Un vispar ko tur par kometiku runat, nu ko?

varbūt arī paši pievelkam kādu konkrētu cilvēku tipu

tieši no šī man bail, apzinoties, kādas ir manas ilggadējās draudzenes.

Dīvaini, bet man nekad, jau no skolas laikiem, nav bijušas draudzenes, kuras runā tikai par kosmētiku vai to, ko ēda.. Visas ir ļoti interesanti cilvēki, katra savā veidā.. un kopīgus tematus vienmēr atrodam, ko apspriest. :-) Tādā ziņā man ļoti, ļoti paveicies laikam.. varbūt arī paši pievelkam kādu konkrētu cilvēku tipu :)