kissycat, Tu mani neesi pareizi sapratusi :) Es nesaku kopumā par cilvēkiem, kas ik pa reizei mēdz atteikt un izdomāt "slimību". Retos gadījumos arī mēdzu tā darīt. Bet ir tādi hroniski "slimotāji" un "uzmetēji" (tā mana ex draudzene bija no tās pašas kategorijas). Visur un vienmēr viņu aicināju, viņa piekrita un tad beigās uzmeta. No 10 gadījumiem labi, ja 2 tomēr gāja kaut kur. Tad jā, mana pozīcija ir tāda, ka lai man pasaka, lai atšujos un nekur neaicinu, tici man, mana pasaule no tā nesabruks, bet visādi citādi esmu vienmēr palikusi muļķes lomā, jo saucu, aicinu, rēķinos. Un vēlāk cilvēks neceļ un ignorē. Kāpēc? Kāpēc tad visu laiku ar degsmi jāsaka, ka jā, I am in. Es tāpat nekad neplānoju pasākumus tikai ar viņu, vienmēr ir citi cilvēki, un attiecīgi, ja viņa atkrīt, mans pasākums nebūs neizdevies, jo neieradies tā vienīgais dalībnieks :D