Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Ar ko aizbildināties?

 
Reitings 441
Reģ: 11.05.2017
Citreiz ir tā, ka nevienu negribās satikt, nekur negribās braukt, kaut ko darīt, kaut kur doties, bet vajag aizbildinājumu. Ko Jūs tādos gadījumos sakat? Ir cilvēki, kuriem es patiešām varu pateikt, ka negribu tikties, bet draugiem atteikt ir nedaudz grūtāk. Parasti saku, ka esmu slima, bet, cik tad var slimot. :-D
31.08.2017 23:16 |
 
Reitings 2520
Reģ: 30.01.2017
Es parasti saku, kā ir - ka nevēlos socializēties. Ja pasākums ir teju neizbēgams, un ir iespēja - ņemu līdzi kādu ļoti tuvu cilvēku. Vēl viena opcija - parādīties, drusku pavadīt laiku, drusku pasocializēt, bet samērā ātri noziedēt, aizbildinoties ar agru celšanos no rīta utt.
19.09.2017 23:31 |
 
Reitings 254
Reģ: 06.09.2017
Man tā nemēdz būt. Ar tuviem cilvēkiem vienmēr gribas tikties. Ar ne tik tuviem pat neko nesarunāju. Līdz ar to problēmu nav.

Man ir tieši tāpat! Es pati galīgi neesmu sabiedrisks cilvēks. Darba un studiju dēļ nākas ikdienā uzturēties starp cilvēkiem, taču brīvo laiku gan izvēlos pavadīt mājās, jo nepatīk publiskas vietas, cilvēku pūļi, taču tuvākos cilvēkus vienmēr gribas satikt. Ja arī tomēr jūtu, ka nevēlos kaut kur doties, tad tuvākie mani saprot. Ar cilvēkiem ar kuriem nevēlos kopā pavadīt laiku, neveidoju nekādus plānus, līdz ar to problēma par to kādu attaisnojumu izdomāt, lai nekur nedotos, arī atkrīt pati no sevis.
Man ar viena tāda draudzene, kas stundu pirms tikšanās parasti paziņo, ka viņai svarīgākas lietas darāmas.

Pazīstama situācija. Tādus cilvēkus patiešām nesaprotu, jo var taču uzreiz pateikt, ka nevēlas doties, bet ne jau pēdējā brīdī uzmest. Man arī bija tāda draudzene, kura mūžīgi pēdējā brīdī atcēla plānus. Varēju ar tirpām pakrūtē gatavoties kādam pasākumam, ģērbties, taisīties un priecāties par gaidāmo vakaru, kad cilvēks pēdējā brīdī atsūtīja sms ar tekstu, ka tomēr nebūs. Tas tiešām liekas tā cūciski. :-/
19.09.2017 20:01 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
Saaktualizējās jautājums. Ko, jūsuprāt, es daru nepareizi, ka manu ''nē" jau atkal nesaprot? Atbildēju godīgi, ka nē, negribu. Bet ik dienas daži dīc kā mušas apkārt.
19.09.2017 19:09 |
 
Reitings 2353
Reģ: 29.01.2009
Man ar viena tāda draudzene, kas stundu pirms tikšanās parasti paziņo, ka viņai svarīgākas lietas darāmas. Nu tad vairāk arī neko nesarunāju ar šādu cilvēku, jo žēl sava laika. Kad ieplānoju, bet pēdējā brīdī uzmet..
-
Man pašai ir tā, kā jau te minēja meitenes, ar svešajiem tikšanās nesarunāju. Ir mazs cilvēku loks, kurus tiešām gribas satikt vng kurā brīdī, pat tad kad pusslima esmu.
04.09.2017 08:37 |
 
10 gadi
Reitings 626
Reģ: 29.01.2009
Aktuāla tēma. Varbūt kādam labam draugam/paziņai ir ballējamie plāni, bet man ir brīži, kad VIENKĀRŠI nekur negribas iet. Sākas- "kāpēc/kotuviensiesāksi" Ideālo coping ar šo vēl meklēju :) Bieži pat ar tuviem cilvēkiem nevajadzīgas pārrunas , jo daudzi vnk nesaprot, kā var gribēt arī vnk mierīgi pavadīt laiku ar sevi.
04.09.2017 08:18 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Ja ir iemesls, tad pasaku to. Citreiz vienkārši, ka negribu, citi plāni, gribas pa mājām vai ko tādā garā.
04.09.2017 08:10 |
 
Reitings 92
Reģ: 24.03.2014
Es ar šo aizbildināšanos īsti nesaprotu. Kāpēc tad sev apkārt jātur cilvēki, kurus bieži vien nevēlies satikt, pat runāt u.t.t.? Neesmu nekāds sabiedrības cilvēks, tamdēļ man apkārt ir maz, bet tie foršākie cilvēki, kuriem brīdī, kad vienkārši NEKO negribas, vismazāk komunicēt, tā arī varu pateikt.
Esmu sapratusi, ka satiekoties jau ir forši, un tas, kas visbiežāk bremzē ir kaut kāds slinkums un komforta zona pie kuras tiiik ļoti pierasts.
Forši būtu saprast, kāpēc tieši nevēlos kādu konkrētu cilvēku attiecīgajā brīdī satikt. Tad var risināt tālāk. Reizēm ir attiecības, kuru saturs tik tiešām ir nulle, un tādas ļoti nogurdina. Bet aizbildinājumu vietā te nepieciešams skaidri saprast, kas ir kas, un kas no tā man tik tiešām ir vajadzīgs.
01.09.2017 18:08 |
 
10 gadi
Reitings 3675
Reģ: 24.09.2012
Man tā nemēdz būt. Ar tuviem cilvēkiem vienmēr gribas tikties. Ar ne tik tuviem pat neko nesarunāju. Līdz ar to problēmu nav.

+++
01.09.2017 14:20 |
 
Reitings 15092
Reģ: 29.01.2009
Man tā nemēdz būt. Ar tuviem cilvēkiem vienmēr gribas tikties. Ar ne tik tuviem pat neko nesarunāju. Līdz ar to problēmu nav.

Man identiski!
01.09.2017 12:45 |
 
Reitings 197
Reģ: 29.10.2016
Un arī: ja ir tik bieži, tad izvērtē, uz kādiem pasākumiem pasaki, ka iesi.

saprotu, ka nav pieredzes ar šādām lietām, tas tā vispār nestrādā. var 2 mēnešus nebūt un tad būs 3 nedēļas laikā, kāda tur izvērtēšana un plānošana?
un tām, kas iesaka informēt draugus - tuvākie ir informēti, ka man tā ir, bet tā jau tāpat nav patīkama pieredze nevienai no iesaistītajām pusēm.
01.09.2017 12:28 |
 
10 gadiPatīk
Reitings 3774
Reģ: 31.10.2010
Ar taadiem cilveekiem, kas uzbaazhas un nesaprot, ko noziimee nee, vispaar nekontakteejos.
01.09.2017 12:21 |
 
Reitings 2290
Reģ: 19.10.2013
Jums tiešām saprot un akceptē to "negribu''? Man liekas, ka tas ir kā pret sienu. 101 reizi ''kāpēc'', katru dienu- nu, varbūt tomēr pārdomāji? Nē, man nav iekšā katru dienu no jauna skaidroties. Beigās vēl apvainojas, ka neeju.
01.09.2017 12:16 |
 
Reitings 5954
Reģ: 08.07.2013
Man tā nemēdz būt. Ar tuviem cilvēkiem vienmēr gribas tikties. Ar ne tik tuviem pat neko nesarunāju. Līdz ar to problēmu nav.
01.09.2017 12:07 |
 
10 gadiPatīk
Reitings 3774
Reģ: 31.10.2010
bet vajag aizbildinājumu

Kaapeec? Ja negribu kkur iet, braukt, taa arii pasaku, ka negribu. Kaapeec jaataisnojas un jaapaskaidro iemesls? Negribu un viss, arivederchi.
01.09.2017 12:00 |
 
Reitings 52
Reģ: 06.08.2014
Un tie brīži, kad Tev pēdējā brīdī atsaka, jo visa ģimene esot slima, bet nākamajā rītā atver facebook un redzi, ka slimā ģimene devusies ekskursijā un atpūtā, jau no paša rīta paspējuši iečekoties kaut kur. Nesaprotu, kā nav neērti tā melot.
Mēs atsakam ļoti reti un tad arī godīgi pasakam - sorry, šoreiz nē, ir nogurums un gribas palikt mājās.
01.09.2017 11:54 |
 
Reitings 760
Reģ: 26.07.2017
Kas tad tie par draugiem, pret kuriem jāmeklē veidi kā dirst? Ja tev viņus nevajag, tad sūti dillēs. Nākot vecākam, jaunus draugus būs aizvien grūtāk atrast. Žēl skatīties šo draugu nenovērtēšanu. (t)
01.09.2017 11:38 |
 
Reitings 760
Reģ: 26.07.2017
meksikanka - neesmu tas cilvēks, par ko raksti, bet esmu bijusi otrā pusē (nesaku, ka tāds pats gadījums, bet reizēm līdz tam neaizdomājas, ka var būt arī tik traki) tūliņ jābrauc, viss sarunāts, rezervēts, bet šeku reku sākas panikas lēkme (nevis stresiņš, bet reāla lēkme), un tad ne es uz zvanu varu atbildēt, ne piezvanīt, ne arī gribas skaidrot, kas ar mani notiek, nemaz nerunājot, ka to nav spēka darīt, jo ir sajūta, ka mirsti nost. un vai pēc tam par to ir jāatvainojas? negribas atteikt visiem pasākumiem, "ja nu būs lēkme" un negribas arī visiem par to skaidroties, lai uz priekšdienām zina.

Protams, jāatvainojas, jo tev jau nav iekšās pateikt, kas patiesībā notiek līdz ar to draugi jūtas uzmesti. Iedomājies kā no malas izskatās tas, ka pēdējā brīdī atsaki pasākumus. Protams, ka tā izskatās kā totāla ņirgāšanās, jo tu jau nevienam nestāsti par savām problēmām. Saprotu, ja nestāsti attālām paziņām, bet draugiem taču varētu paskaidrot, kas notiek tavā dzīvē, vai arī riskē tos zaudēt. ;-)
01.09.2017 11:33 |
 
Reitings 11330
Reģ: 17.04.2012
kissycat, Tu mani neesi pareizi sapratusi :) Es nesaku kopumā par cilvēkiem, kas ik pa reizei mēdz atteikt un izdomāt "slimību". Retos gadījumos arī mēdzu tā darīt. Bet ir tādi hroniski "slimotāji" un "uzmetēji" (tā mana ex draudzene bija no tās pašas kategorijas). Visur un vienmēr viņu aicināju, viņa piekrita un tad beigās uzmeta. No 10 gadījumiem labi, ja 2 tomēr gāja kaut kur. Tad jā, mana pozīcija ir tāda, ka lai man pasaka, lai atšujos un nekur neaicinu, tici man, mana pasaule no tā nesabruks, bet visādi citādi esmu vienmēr palikusi muļķes lomā, jo saucu, aicinu, rēķinos. Un vēlāk cilvēks neceļ un ignorē. Kāpēc? Kāpēc tad visu laiku ar degsmi jāsaka, ka jā, I am in. Es tāpat nekad neplānoju pasākumus tikai ar viņu, vienmēr ir citi cilvēki, un attiecīgi, ja viņa atkrīt, mans pasākums nebūs neizdevies, jo neieradies tā vienīgais dalībnieks :D
01.09.2017 11:31 |
 
Reitings 140
Reģ: 25.05.2017
ok, krissycat, uzskatu, ka īstai draudzenei, tu vari pateikt. Pašai paliks vieglāk varbūt. (spriežu pēc sevis). Bet es te runāju par tiem slimību mīlētājiem, kuri vnk lai neierastos izdomā, ka ir slimi.
01.09.2017 11:25 |
 
10 gadi
Reitings 3177
Reģ: 29.01.2009
Nu labi, cik ir tādi cilvēki, kam ir tādas panikas lēkmes?
Un arī: ja ir tik bieži, tad izvērtē, uz kādiem pasākumiem pasaki, ka iesi.
Jo man arī konkrēti besī šitie "slimotāji". It īpaši, ja piesakas uz pasākumu, kur ir svarīgi, cik cilvēki būs. Beigās paliec kā muļķis.
Pati, ja negribu, kur iet, vienkārši pasaku, ka netieku šoreiz. Neko nemēģinu melot vai sastāstīt.
01.09.2017 11:23 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits