Par žargoniem

Varu pastāstīt par sevi:
1) Pirms vairākiem gadiem, neatceros vairs, par ko bija runa, bet man viens paziņa teica, ka atvedīs kaut ko "par čiriku". Cik ir "čiriks", atceros, googlēju vairākas nedēļas, kamēr mani kāds apgaismoja.
2) Taisījāmies ciemos pie vīra (toreiz vēl drauga) draugiem, un viņš man saka: paņem ploškas! Es pārjautāju - ko paņemt? -Nu ploškas taču! Toreiz steidzāmies, viņš nesaprata, kā es varu nezināt, ka tējas sveces sauc par ploškām, bet es pirmo reizi ko tādu dzirdēju. :-D
Kuri ir jūsējie?

Tas gan nav žargons, bet tad, kad man apmēram 9 gadu vecumā Kurzemes dienvidos sētas bērni pateica "Spēlējam klabiņas, tu kliņķē!" es gandrīz apgāzos :D

par čiriku - es vēljoprojām īsti nezinu cik tas ir :-D bija gan čiriks, gan vēl kaut kāds, kas apzīmēja naudas summu.. aizmirsās tik nosaukums.

Nenāk prātā nekādas situācijas, kad nesaprastu kāda žargona nozīmi, kas gan nenozīmē, ka pati baigi lietoju tos ikdienā..
Patika šitais testiņš: https://www.fenikssfun.com/testi/uzmini-90s-2932 :-D
Atceros, ka laikam visus atbildēju, pāris gan ar minēšanu, bet lielākā daļa bija dzirdēti un uzjundīja saulainās bērnības atmiņas.

Čiriks = 10. 10 lati, 10 eiro, 10 dolāri - valūtas kursam laikam nav nozīmes. :-D

čiriks ir tas pats, kas dešuks :-D

Vīrs pirms kādas nedēļas brīnījās tieši par dešuku, neesot tādu nekad dzirdējis. Saku - ja jau ir piečuks, kāpēc lai nebūtu dešuks?
Bet par čirika etimoloģiju mēs pat kaut kad spriedām, šķiet, aizrakāmies līdz tam, ka čiriks ir no "červoņec" - vecās krievu naudas.
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A7%D0%B5%D1%80%D0%B2%D0%BE%D0%BD%D0%B5%D1%86

Черво́нец — традиционное русское название крупных иностранных и собственных золотых монет. Название происходит от словосочетания «червонное золото» — старинного названия высокопробного вида золот

es ikdienā lietoju no ex-drauga vectētiņa aizgūto: "Netaisi šemstiķus" jeb "Netaisi jokus/sū*us".

Paklausiesties darba dienās pēc 16tiem SWH slengotavu. Tur vispār pēc latviešu valodas neizklausās:-D

"Haladūns" visi zina (aukstums):-D
ugunskurs - "udžiņa" :-D latviskotais
"uztopī" - kaut kam "piemest ogles" tml tempu kau tkam utt. vel kādam nebija pietiekami vel uztopīja :-D

Tad jau par "taukšķi" arī nav zināms? :D (Tūkstotis)
"Ploškas" tika izmantots vienmēr, nekad neesmu saukusi savādāk tās sveces :D
Nez kāpēc daudziem liekas dīvaini, kad saku nevis katliņš, bet "grāpītis" :D Tiešām tik dīvaini skan?

Ka ugunskuru sauc par "udžiņu" es arī tikai šovasar uzzināju.

Bērnībā noklausījos vecāsmātes sarunu, kur paspīdēja teksts "stāv kā tāds bībis". Es izfunktierēju, ka bībis ir koks/stabs kaut kas tāds. Protams, izspļāvu to pavisam nepiemērotā brīdī un tad man laipni paskaidroja, ka bībis ir vīrieša čurājamais orgāns. Kādu laiku man vēl nebija skaidrs, kā tas var stāvēt, bet vārdu "bībis" es nekad vairs nelietoju.:-D

Izteikums, kad kāds prasa vari man iedot? Atbilde - ar "ko tev iedot? :-D

Ir nav žargons nezinu, bet izmantots - "Dubaks". Ārā pūtiens, ka maz neliekas :-D

pitnaška - piecpadsmit eiro / lati / jebkura cita valūta
pritons - pasēdēšana ar pārmērīgu alkohola lietošanu
buhanka - tas pats, kas pritons, tikai nedaudz mierīgāk. :D
un es nezinu, kāpēc, bet man ir paradums nejaukas pavecas tantiņas saukāt par kiļkām. (s)

Studiju gados nesapratu, kur mani aicina draudze, kad teica: Baigi karsts, negribi laist džumīt?". Izrādās, ak tas Kurzemes pusē ir izplatīts peldēšanās apzīmējums (kā slenga vārdu es tam lietoju "pelst").
Laikam tas gan nav slengs, bet tā pati draudzene gribēja spēlēt Cūkas un kad man prasīja vai protu, es teicu ka ne. kad sāka skaidrot noteikumus man bija atklāsme: "Tu Durakus domā?".

Studiju gados nesapratu, kur mani aicina draudze, kad teica: Baigi karsts, negribi laist džumīt?".

Bilete :'-(:-D to no dažu gadu vecuma vai ta visi nezin - laižam džumīt...

Manā krajā nav kurzeme tikai neatceros, kad sākām to lietot, bet sen

Man džumīt arī bija jaunums, nezināju tādu vārdu, uzzināju pirms dažiem gadiem, arī no vīra. Nez, manā pusē laikam nebija populārs, ne radi, ne draugi tādu nelietoja.