Es ikdienā strādāju ar cilvēkiem, tas mani k.kā notur līmenī, ja nebūtu tāds darbs, man būtu tāpat kā tev, 30 sekundes maksimums, es gan no tā neciešu, labprāt vispār nevienu neredzētu izņemot vīru un bērnu, ierobežotos daudzumos pārējos radiniekus un draugus. Visi citi liek man iespringt, nejūtos ērti, citreiz sapņoju par dzīvi k.kur nomalē, bet pagaidām dzīve spiež malties pa pilsētu, darbs, dzīvoklis, bērna labklājība (mežā jau neaudzināsi).