Man arī bija nevis fiziska atkarība, bet tieši psiholoģiska, pīpēju katru reizi, kad biju satraukusies vai arī kad biju kopā ar draugiem, kolēģiem - ieradums...
Bet es sāku tā dēļ justies slikti, it kā es pīpētu, jo pīpē citi, agrāk tā nebija, bet vienā mirklī sapratu, ka pašai vairs negribās, ka daru to tikai ejot ar kādu kaut kur, klusuma brīžos un ja mani moka satraukums (bet arī, šis satraukums bija vienmēr cieši saistīts ar attiecībām starp cilvēkiem), sāku justies vāja, kas es sevi bendēšu, jo kāds mani iespaido - nekad!
tā nu es beidzu smēķēt cigaretes, nekādu lomku man nebija, galva nesāpēja, tieši otrādi, jūtos brīva un ietaupu naudu (l)
Pirms gada likās, ka es to nekad neteikšu un ka cigaretes pīpēšu visu mūžu