Mērķi līdz noteiktam vecumam

Man ir daži ļoti konkrēti mērķi ar datumu, ir arī daži abstrakti mērķi. Parasti nemēģinu sev uzspiest rāmjus un noteikt vecumu, kurā gribu sasniegt konkrēto lietu. Uzskatu, ka svarīgāk ir kustēties pareizajā virzienā un laiku pa laikam skatīties, vai tuvojos savām vēlmēm. Gadās gan arī mērķis ar kādu konkrētu datumu, parasti tas ir saistīts ar darbu, jo vienmēr zinu, kas man jāizdara tuvāko 6-7 mēnešu laikā. Privātajā dzīvē gan tāda pieeja nepatīk.

Valodnieks - nigeru miileetaajs atkal komatu pazaudeejis. Neiet shis forums labumaa pashpasludinaatiem filologjijas guru.

Mans galvenais mērķis izsisites uz paaugstinājumu:-D un iegūt vēl kādu augstāko izglītību, jāizdomā tik virziens.:-D

kādi noteikti vecumi. kas jūs cilvēki excel tabulas esat?

jā, ārprāc, pamodies pēc 40. dzimšanas dienas nākamajā dienā - nekādus mērķus vairs nevar piepildīt...

Pret mērķiem ir divejada attieksme, mērķi rada stresu kas absolūti ir lieki, taču bezmērķība arī nav laba, tad nav izaugsme. Manuprat mērķiem jābūt, bet ar ļoti nekonkrētiwm termiņiem.

Līdz šim mērķi, kuri kādreiz tikuši uzstādīti uz šo noteikto vecumu - ir sasniegti. Ļoti strikti termiņi nebija, bet tomēr - gana konkrēti... Tas nenozīmē, ka man vairs nav mērķu tagad. Katrā vecumposmā ir savas ieceres un vēlmes. ;-)

Estupendo, nu skaidrs.

Neko neplānoju līdz noteiktam vecumam, jo visu dzīvi man viss ir noticis vēlāk kā vairākumam. 1. klasē sāku iet 8 gados, vidusskolu pabeidzu nevis 18, bet 1 dienu pirms palika 20, tiesības liku nevis 18, bet 22 utt.
Man ir plāni, ko nākotnē gribētu realizēt, bet neplānoju termiņus, jo dzīve tāpat bieži vien ievieš savas korekcijas. :-)

Sākotnēji vēlējos līdz 25 gadiem iegūt maģistru, tagad nu esmu piepildījusi savu mērķi :-)
Nākošais mērķis līdz 30 gadiem aprecēties un bērniņu dzemdēt (l)
Pēc tam jau seko dzīvokļa iegāde un tālākie plāni vēl nav skaidri :-)

Ja sportošana 1h dienā, 7-8 stundu miegs, pēc iespējas pozitīvāka domāšana un visādu nevajadzīgu "mēslu" neēšana ir kas tāds, kas traucēs sasniegt mērķus, tad jau jā. Bet tad rodas cits jautājums - kāda ir vispār jēga no tiem mērķiem? 5 gadus ēst roltonus, lai sakrātu naudu 10k vērtam auto, ar kuru pēc tam braukāt uz ārstniecības iestādēm? Bet ir jau visāda tipa cilvēki, sprinteri, dzīves baudītāji, maratonisti un nosodīt nevienu mums nav tiesību pa īstam, galvenais, ka pašam prieks par dzīvi.

Estupendo, vai sekojot nenormāli veselībai nebūs tā, ka daži mērķi būs jāatmet, daži tiks sasniegt krietni vēlāk?

Mērķus vajag, bet paralēli tam svarīgi arī sekot veselībai līdzi. Daudzi ierokas darbos, neguļ naktis, streso caurām dienām kā lai uzkāpj vēl augstāk pa karjeras kāpnēm un no tā arī novelk robežu 40 gadi, kas it kā ir cipars, no kura sākas veselības problēmas. Dzīvojot normālu dzīvi, sportojot un nepiemēslojot galvu ar nevajadzīgām domām realizēt visdažādākos mērķus būs iespējams kā 30, tā 50 gados.

Ne konkrēti līdz 33 gadiem būs auto, līdz 37 būs dzīvoklis, līdz 41 suns - tā gan varētu sajukt prātā. :D Kaut kāda virzība jau ir, ko ap 30, ko ap 30-40 laikā un tā. Ne jau termiņi ''līdz dz\d, līdz jaunajam gadam, līdz jāņiem'' - ja vien tās nav kādas apņemšanās, kur tas palīdz iekustināt uz reālu darbību. Bet tās ir prognozējamākas lietas nekā parasti dzīves lielās lietas, ko vēlas sasniegt.

Labāk nestādīt mērķus ar noteiktu vecumu klāt, ja nepiepildīsies, tad sanāks tikai rūgti raudāt.
Ieplānoju laimīgi apprecēties, ievākties personīgā dzīvoklī un dzemdēt bērnu līdz 30, bet nekas no tā nav piepildījies. Tagad jāārstē depresija.

Gribetos piekrist šim! Gadījumā, ja neizdosies, tad tas tiks uztverts kā neveiksme. Un, ja tā jau ir vesela neveiksmju rinda, tad sākas visādas pārdomas... Ir lietas, situācijas un apstākļi, kurus nevar ieplānot, bet ir labi uz tiem tiekties.

asterete
varbūt visiem tā nav un esmu slikts piemērs, taču tā notika. Mērķiem ir jābūt, taču neesiet strikti ar termiņiem "līdz tik un tik gadiem tas noteikti jāizdara".

Ieplānoju laimīgi apprecēties, ievākties personīgā dzīvoklī un dzemdēt bērnu līdz 30, bet nekas no tā nav piepildījies. Tagad jāārstē depresija.

Nu kaut kāds vecuma posms jau tad katram paredzēts, kādā gribas to izdarīt. Tas nopietni radīja sliktas sekas?

Labāk nestādīt mērķus ar noteiktu vecumu klāt, ja nepiepildīsies, tad sanāks tikai rūgti raudāt.
Ieplānoju laimīgi apprecēties, ievākties personīgā dzīvoklī un dzemdēt bērnu līdz 30, bet nekas no tā nav piepildījies. Tagad jāārstē depresija.

Nevienam nav ko teikt?

:-)