Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

sarežģīti,sāpīgi,stulbi...

 
Reitings 391
Reģ: 24.04.2009
Sveikas!
Attiecībās esam jau vairāk kā 4 gadus, no sākuma kā jau visiem pāriem viss skaisti, sekss katru dienu, taureņi vēderā utt..
Bet pēdējä gada laikā viss mainījies..Drošvien teiksiet rutīna .. arī protams.. bet..
Es savu vīrieti sāku uztvert ne kā mīļoto vīrieti, bet gan kā dzīvokļa biedru, vienkārši cilvēku kurš ir blakus...pieradums.. Jau kādu laiku mūsu starpā nav intimitātes nekādas, tur protams ir arī mana vaina jo es vienkārši negribu viņu.
Kā cilvēks viņš ir gādīgs,mierīgs,strīdu mums praktiski nav,visiem radiem ,draugiem patīk, nestaigā apkārt pa labi un pa kreisi.
Netieku galā ar savām jūtām un kā būtu labāk rīkoties. Neejot prom moku gan sevi gan viņu, bet iet prom arī grūti, jo it kā jau viss ok, tik tāda draugu līmenī šobrīd..
Man pat grūti visu te loģiski izskaidrot, bet nu ceru ka apmēram sapratāt ko gribēju pateikt.(t)
Jūtas var pāriet ar laiku?
Kādai varbūt ir līdzīgi bijis?
21.08.2017 19:05 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
jo it kā jau viss ok, tik tāda draugu līmenī šobrīd

Draugu līmenis, sajūtas nav tas pats, kas attiecības ar mīļoto. Vai redzi nākotni ar viņu, kur abi esat laimīgi? Kur jums ir bērni, ja vēlaties?
21.08.2017 19:16 |
 
10 gadi
Reitings 77
Reģ: 29.01.2009
Sveka.Parunā ar savu draugu,tā no sirds izrunājaties.Varbūt viņš jūtās tāpat.
21.08.2017 19:19 |
 
Reitings 391
Reģ: 24.04.2009
Kādreiz nākotni varēju iedomāties ar viņu, bet tagad kad nav ne tuvības, ne visa cita tad man grūti iedomāties .. Esmu vainīga arī es , to es zinu, jo viņš ir nācis pie manis, bet es viņu atgrūžu automātiski.. stulbi jau skan bet es jau nevaru gribēt to ko negribas.. sviests.
P.S. Laiku atpakaļ kad es gribēju kaut kādu tuvību viņš atgrūda mani, jo tad bija nogurums un citas lietas viņam. Un ar laiku man jau pārgāja gribēšana.
21.08.2017 19:36 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
stulbi jau skan bet es jau nevaru gribēt to ko negribas.. sviests

Tas jau saprotams, ja negribas. Ko viņš pats saka, jūt taču, ka nav, kā agrāk? Vai arī viņam atsalums?
21.08.2017 19:44 |
 
Reitings 391
Reģ: 24.04.2009
Viņš jūt jā,protams manu attieksmi. Esam kaut ko runājuši, arī mēģinājuši ko mainīt.. uz vienu brīdi viss ok varbūt , bet pēc tam viss aiziet vecajās sliedēs.
Un šobrīd liekas ka man ir atsalums, un līdz ar to viņam arī..
Bijām nesen pat ceļojumā-domāju ka satuvināsimies, kaut kas mainīsies uz labo pusi.. Bet bez izmaiņām.
Varbūt tiešām jūtas pāriet, un man vienkārši ir grūti izšķirties ar cilvēku ar ko esmu saradusi?
21.08.2017 19:53 |
 
Reitings 3521
Reģ: 25.06.2017
Varbūt tiešām jūtas pāriet, un man vienkārši ir grūti izšķirties ar cilvēku ar ko esmu saradusi?

Ja jums abiem atsalums, varbūt parunā ar viņu konkrētāk. Ja pēc ceļojuma pat īsti nekas neuzlabojās, nezinu. Vienkārši pieradums ir.
21.08.2017 20:02 |
 
Reitings 50
Reģ: 29.01.2009
Sintra, man ir bijis līdzīgi. Nākamā fāze bija, kad viss viņā kaitināja. Izšķīrāmies un tas bija kā tāds atvieglojums.
21.08.2017 21:43 |
 
Reitings 289
Reģ: 14.08.2017
Sintra, klau jautājums - vai jūs abi kopā augat? Respektīvi, varbūt Tu mainies un audz savā būtībā, bet viņš netiek līdzi, arī tur rodas pievilkšanās problēmas, vai arī augat abi, un lēnā garā saprotat, ka sākums ir bijis tikai juteklisks katalizators tālākai virzībai uz priekšu, augšu u.t.t., bet tikai citā dimensjiā?
21.08.2017 22:30 |
 
Reitings 1321
Reģ: 03.11.2015
Man liekas, ka šī problēma ir ļoti bieži sastopama un miljons reižu izrunāta.
Tu vienkārši vairs nemīli šo cilvēku. Esi pieradusi pie viņa kā pie ģimenes locekļa, bet jūtas jau sen ir pazudušas. Mīli tikai tāpēc, ka 4 gadus šis cilvēks tev ir blakus un viņš ir kā brālis. Šai situācijai, diemžēl, ir tikai viens risinājums, jo otro reizi cilvēku neiemīlēsi. Nav jēgas, jo ar laiku būs aizvien trakāk. Kļūsi riebīga pret draugu, viss, ko viņš dara, tev nepatiks. Nemokies.
21.08.2017 22:37 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
Jums liekas, ka mīlestība savās izpausmēs mūžīgi būs tāda kā sākumā? :) Nu tad var mierīgi šķirties ik pēc 5-10 gadiem.
21.08.2017 22:44 |
 
Reitings 81
Reģ: 16.08.2017
Nu, bet vaitad jāšķiras kā ienaidniekiem? Pati saki, ka ir ļoti labas attiecības, tātad ja izšķirsieties varat palikt draugi, tāpat kā tas ir šobrīd. Tu nemocīsi puisi, un sevi. ;-)
Protams ir viegli pateikt, bet sarežģīti izdarīt. Ticu, ka Tev ir ļoti grūti un, ja neko nemainīsi būs vēl grūtāk. :-| Ja vēlies parunāt, vai ir grūti vari man uzrakstīt, kad vien gribi. ;-)
21.08.2017 22:45 |
 
Reitings 1321
Reģ: 03.11.2015
Caloo, nē. Bet, manuprāt, attiecības ir jāpārtrauc, ja tuvība ar cilvēku vairs neliekas patīkama, neredzi nākotni ar šo cilvēku, nevēlies bērnus ar šo cilvēku (es nerunāju par cilvēkiem, kas vienkārši izvēlās dzīvi bez bērniem). Nezinu, vai autores gadījumā tieši tā arī ir, bet mīlestība var pazust.
21.08.2017 22:50 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
Man arī šķiet.. ja attiecības jau tiek pielīdzinātas savstarpējai mocīšanai.. tad nav īsti labi.. protams, grūti spriest par realitāti.. bet pasniegts visai drūmās krāsās.. Arī ilgstošās attiecībās tā, manuprāt, nav jābūt...
21.08.2017 23:05 |
 
Reitings 174
Reģ: 05.06.2017
Kādreiz nākotni varēju iedomāties ar viņu, bet tagad kad nav ne tuvības, ne visa cita tad man grūti iedomāties ..

Lūk, arī atbilde uz visiem saviem jautājumiem! Tava mīlestība pret viņu kā pret vīrieti pārvērtusies mīlestībā, kādu jūtam pret saviem draugiem, radiniekiem. Maz ticams, ka kaut kas mainīsies un liks Tev viņu atkal uztvert kā mīļoto vīrieti. Saprotu, ka ir pierasts pie tā, ka šis cilvēks ir blakus, taču tomēr ieteiktu nemocīt ne sevi, ne viņu! Un tas, ka minēji, ka radiem patīk, ka nestaigā pa kreisi, ka strīdu nav utt., nav arguments, jo, tikai tāpēc, ka viņš ir labs cilvēks, Tev nav jādzīvo kopā ar kādu, ko nemīli. Atlaid viņu! Vismaz tad būs cerība, ka reiz sastapsi vīrieti ar kuru spēsi iedomāties kopīgu nākotni, bet viņš - sievieti, kura spēs viņu darīt laimīgu!
21.08.2017 23:20 |
 
Reitings 137
Reģ: 24.05.2017
Realitate ir vienkārša sačakarēsi attiecības ar daudziem un iespejams visu dzīvi nožēlosi, jo gribēji, kādu kaisligu romāniņu, bet varbūt paveiksies un pēc pāris gadiem atradīsi, ko labāku...
Tas, ko Tu gribi ir tas pats, ko daudzi gan jau, kādu kaisli iekāri un uzmanību īpašu...
Atkal tev būtu jārunā un jāsaka savas velmes...
21.08.2017 23:49 |
 
Reitings 391
Reģ: 24.04.2009
Paldies meitenes par viedokļiem un ieteikumiem!
Esmu aizdomājusies arī par to ka man jau 30 , un kur es tagad skriešu un meklēšu/atradīšu citu..
Stulbi jau tādas domas domāt vispār. Un būt kopā ar cilvēku ar kuru neko nevar iedomāties nākotnē vēl drošvien stulbāk!
Vienreiz jau esmu mēģinājusi aiziet no viņa , sakravāju jau trešdaļu no savām mantām , jau gandrīz biju sarunājusi dzīvokli kur dzīvošu (jo šobrīd dzīvoju viņa dzīvoklī) , un beigās man visu kopumā palika žēl , gan viņu , gan sevi , gan pašu dzīvokli kuru esam iekārtojuši pa šiem gadiem.. Un nesaņēmos un neaizgāju, jo likās ka tā nebūs pareizi.
Šobrīd arī līdz galam nav tās pārliecības vajag vai nevajag palikt kopā..
Kā lai tiek galā ar savu neizlēmību? Kad man radīsies pārliecība par konkrētu lēmumu?
Man jau pašai ir apnicis cīnīties ar sevi.
22.08.2017 09:53 |
 
Reitings 190
Reģ: 18.04.2010
Sintra, man ir līdzīga pieredze, tikai sevi un viņu mocīju/moku jau 6 gadus!
Dziļi sevī jūtu,ka cilvēku vairs nemīlu,bet grūti pārtraukt attiecības-atmiņas, prieki, bēdas viss, viss kopā pavadītais laiks ir sirdi plosošs! Grūti pašai sev atzīt,ka jāpārtrauc šis "cirks"! Jau pēdējos divus gadus strīdus atrodu uz katra soļa, pašai liekas viss kārtībā, bet otrs saka,ka esmu neizturama un provocēju strīdus pati neapzinoties! Viss aiziet galējībās, tracina katra mazākā kustība, neizdarība, nepareizi pateikts vārds, kopā laika pavadīšana vairs tik pat kā nav, kopīgu interešu nav, esam tiešām kā brālis ar māsu!
Uz šķiršanos sevi skaņoju kādu pusgadu un beidzot esam to izdarījuši! Ir nenormāli smagi, bet tai pat laikā atvieglojums no šo gadu nevajadzīgās spriedzes, kura valdīja mājās un manā ķermenī! Manu pārvešana, istabu tukšums, vientulība ir neaprakstāma sāpe, bet jūtu,ka labāku variantu vairs vienkārši nebija, viss kas bija sākumā palicis pagātnē, ne es ne viņš nav vairs gatavs piekāpties un mainīties, lai attiecības uzlabotos!
Tagad satiekoties, lai atdotu pēdējās mantas esam kā labākie draugi, komunikācija ideāla un liekas, kādēļ tā nevarēja būt kad dzīvojām kopā? ar asarām acīs un emocionālu vētru sevī atvadāmies, bet tomēr ar mazu cerību par nākotni kopā, a ja nu kādreiz.... varbūt satikāmies neīstajā laikā...
Bet apgalvoju 100% šī bija pareizā rīcība, lai kā arī sāpētu.
22.08.2017 10:55 |
 
Reitings 391
Reģ: 24.04.2009
medus_maize Tavas aprakstītās attiecības ir ļoti līdzīgas manējām..Arī kopīgu interešu mums nav , kaut kur ballēties neejam kopā , jo viņš pārsvarā grib palikt mājās un neko nedarīt. Atzīšos ka arī es ne vienmēr esmu gribējusi kaut kur iet , bet nu ar laiku jau bija iestrādājies ka ,ja viens negrib tad otrs "pavelkas" līdz un gribēšana kaut kur iet pāriet.. Viņš man vispār pēc dabas tāds mājās sēdētājs, kas man jau pēdējā laikā sāk apnikt , un es pati kaut kur dodos bez viņa, ar draudzenēm..
Un pieķēru sevi pie domas ka man nemaz vairs negribas ar viņu kaut kur doties , es labāk eju ar draudzenēm/paziņām.
Es zinu ka jāsaņemas un jāsper šis solis - jāšķiras.. Bet vienmēr jau iezogas domas galvā - a ja nu es kļūdos tomēr un jāmēģina. Bet ar prātu jau saprotu ka sirdij jau es nepavēlēšu , lai arī cik būtu žēl šīs attiecības un cik cilvēks labs.. Jo pa lielam jau žēl pamest attiecības jo mums tādu lielu strīdu nekad īsti nav bijis, arī ik dienā esam mierīgi un nestrīdamies.. Varam pasmieties , pajokoties , saprotam viens otru, bet tas ir arī viss..
22.08.2017 11:17 |
 
Reitings 86
Reģ: 16.08.2017
Man bija ļoti līdzīga situācija. Man likās, ka viss ir slikti, nepatika viņš, viņa pieskārieni un viss pārējais. Reāli abi mocījamies, jo viņš juta, ka man kaut kas nepatīk un es jutu viņa sašutumu. Vienā dienā es vienkārši nolēmu, ka viss. Šķirsimies, tad arī izšķīrāmies.. Es trakoju. Visu atšķirto laiku ballējos, biju nemitīgā dzīves virpulī viss likās tik labi, tomēr pēc kāda laika vienu rītu piecēlos un sapratu, bāc, man šitā nepatīk vēl vairāk, tad nu labu laiku pārdzīvoju, raudāju, nespēju neko vairāk kā vārtīties pa gultu un pārcilāt visus labos mirkļus, atmiņas un piedzīvojumus. Draudzene tajā mirklī ieteica mums satikties. Apskatīites vienam uz otru un saprast, kā jūtas otrs. Norunājām tikšanos, itkā lai atdotu mantas un viss, tomēr ta nu sanāca, ka sākām runāt par to, kas noticis šo nedēļu laikā, kā esam tikuši pāri... Viss jau skaisti, liekas neraudāšu, noturēšos pie apziņas, draudzīgi atvadīsimies un tā arī viss beigsies, līdz viņš man piedāvāja iekāpt mašīnā, jo ārā sāka snigt. Es iekāpu un tajā pašā mirklī salūzu.. Viss atgādināja par neskaitāmiem izbraukumiem un kopīgo laiku.. Raudu, viņš man prasa, kāpec raudu, es nespēju neko atbildēt tikai raudu un ienīstu pati sevi, jo iepriekš biju viņu pametusi.. Tā nu runājam, kamēr saprotam, ka viens bez otra nevaram. Ka nu viss tur tālāk notika un nenotika, bet nu jau vairāk kā pusotrs gads riņķī, dzīvojam kopa un esam bezgala laimīgi, tā kā nekad.. Lai arī tajā mirklī likās, ka pasaule jūk un brūk, tas mums bija vajadzīgs, jo lika abiem kaut ko mācīties. Nezinu kā būtu bijis, ja izvēles toreiz būtu bijušas savādākas, tomēr tajā mirklī darīju tā kā lika sirds un nu esmu skaistākā savas dzīves vietā.. :-)
Iesaku tev ieklausīties savā sirdsbalsī, jo tā visprecīzāk pateiks kā rīkoties.. ;-)
22.08.2017 11:54 |
 
Reitings 8847
Reģ: 12.04.2017
Esmu aizdomājusies arī par to ka man jau 30 , un kur es tagad skriešu un meklēšu/atradīšu citu..

Un ja sēdēsi un paliksi, cik ilgi gaidīsi? 5, 10 gadus, līdz vispār visu nokavēsi?
22.08.2017 11:55 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits