argumenti par labu bērniņam

Ja vīrs nepiekrīt tavam viedoklim un negrib ģimenes pieaugumu, varbūt tu esi gatava piekāpties un neuzspiest bērnus?

Es uzskatu, ka tādas lietas ir jāizrunā jau vispār pirms laulības un nopietnu attiecību uzsākšanas - kā redz turpmāko dzīvi, vai vēlas bērnus, vai nevēlas, kad vēlas, utt. Citādi tā lūk arī sanāk - viens grib, otrs nē, un grozi kā gribi, viens būs nelaimīgs. Piekāpties tādos jautājumos var tad, ja ne viens, ne otrs izteikti nevēlas bērnus. Piemēram, viens ļoti negrib, bet otram - var būt, var arī nebūt. Ja viens ļoti nevēlas, bet otrs ļoti vēlas, tad laimes tur visticamāk nebūs ne vienā, ne otrā gadījumā.

Te jau daudzkārt ir apspriestas situācijas kad bērnu nevēlas sieviete. Kaut kā sabiedrība ir pieņēmusi, ka arī tāds modelis IR iespējams. Acīmredzot šajā situācijā bērnu nevēlas vīrietis, tas arī viss. Kāpēc jāsāk šis vīrietis nievājoši apvainot?
Piespiest Tu viņu varbūt vari, bet kam tas ir vajadzīgs. Ne ar ko labu tas nebeigsies, ja viņš to līdz kaulam negrib.

Spiest neko nevajag. Un tā nav tā lieta, kur var rast kādu kompromisu, tev stipri jāpārdomā vai esi izvēlējusies īsto vīrieti.

Piekrītu, ka šīs lietas bija jāizrunā pirms kāzām.
Ja man vīrs sāktu uzspiest bērna dzemdēšanu, mums nāktos šķirties. Uzspiest otram bēnu nav normāli, tā ir katra cilvēka personīga izvēle. Tāpat arī neuzskatu, ka ir normāli uzspiest bērnu vīrietim.

Starp 31 un 51 ir 20 gadu intervāls, kurā dzemdē ļoti daudz sieviešu. Rietumeiropā dzemdēt pēc 30 ir pilnīgi ierasti un normāli, Latvijā tas skaitās nenormāli, jo sekojam postpadomju telpas tradīcijām.

Tad kāds sakars ar menopauzi, ja dzemdē, piemēram, 31, 34? :D

Izvirzīt argumentus par labu ģimenes pieaugumam un kārtīgi izrunāties jau nav gluži tas pats, kas "spiešana ar varu". Ir sievietes, kas melo par kontracepcijas lietošanu, lai paliktu stāvoklī un vīrieti sev "piesietu" pret viņa gribu; konkrētās diskusijas gadījums, manuprāt, nav tik radikāls, lai autorei kaut ko pārmestu par "bērna uzspiešanu".

Autore vispār prasa, kā sākt ar viņu par to runāt, kā pateikt, ka laiks nestāv, uzzināt, ko viņš domā, ne jau kā piesiet pie gultas vai klausīties pārmetumos par to, ko vispār iedomājies, ka vēlies bērnu.

Tiešām. Autore lūdz padomu kā argumentēt vīram vēlmi pēc mazuļa, lai arī viņš pats sāktu gribēt bērnu. Tas ir normāli, ka sieviete pēc 30 sāk izjust lielāku vēlmi pēc bērna un baidas no "kaut kad"

Starp 31 un 51 ir 20 gadu intervāls, kurā dzemdē ļoti daudz sieviešu. Rietumeiropā dzemdēt pēc 30 ir pilnīgi ierasti un normāli, Latvijā tas skaitās nenormāli, jo sekojam postpadomju telpas tradīcijām.

Un kur te kāda raksta, ka ir nenormāli pēc 30? Un kur ir kāds pētījums, kurš pierāda, ka 50 vai 45 un citos vairāk kritiskajos gados baigi daudz var dzemdēt, ka tas nekaitē nevienam un cik procentuāli tas ir izdevies, kādas ir sekas un riski utt., vai visa mērķis bija pieminēt rietumeiropu kārtējo reizi?
*
Konkretizējot savu domu, runa ir par to, ka abiem tas ir jāizrunā, ko teikt, kā risināt, kā saprast, vai tas ''negribu noņemties'' nozīmē ''negribu bērnus''. Ja tā ir, autorei ir tiesības to zināt, lai viņa var paspēt atrast sev mīlošu partneri un piepildīt savu dzīvi ar to, ko vēlas, nevis klausīties ''negribu tagad, varbūt vēlāk, kaut kad'' tekstos. Te tāda muļļāšanās īsti vairs neder. Varbūt arī nav tik traki, vīrietis to visu bērna būšanu uztver citādāk, kopīga saruna atrisinātu visu, izrunājot bailes vai ko, kas ir radies, bet tie viņa ''argumenti'' nav pārliecinoši un vīrieša cienīgi, manuprāt.

Bet jūs pirms kāzām par to runājāt vai arī Tu pieņēmi kā pašsaprotamu faktu to, ka, ja jau precas, tad jau grib arī bērnus?
Ko pirms kāzām teica? Ka grib, ka negrib, ka grib vēlāk, ka varbūt grib, ka negrib nekad?

Duujaa, tev tiešām tik grūti ar teksta uztveri? Mans komentārs par menopauzes vecumu bija atbilde uz autores tekstu, ka 31 ir ''pēdējais laiks bērnam'' un ''pēc pāris gadiem būs jau par vēlu''.
Palagu diskusijās ar tevi iesaistīties nav ne laika, ne vēlēšanās.

blackpoetry, nu bet kāds sakars menopauzei? :D Ja tā ir ap 50 gadiem, nu nesāk par to domāt tad!

Viņa ar to grib pateikt, ka teorētiski bērnu var līdz tam laikam dzemdēt, tātad 30 gadi nav vairs - nu jau pēdējais brīdis. Kas tur ko nesaprast?

Es gan zinu vienu sievieti, kura ar pirmo bērnu neplānoti ielidoja 36 gadu vecumā un pati man godīgi atzinās, ka vēl ilgi domāja par abortu. Tā kā bērna tēvs un pašas vecāki viņu ļoti atbalstīja, izlēma paturēt. Finansiāli ļoti labi nodrošināta. Par 51 nezinu, bet rekur gadījums, kad 36 vēl nemaz nedomāja.

Viņa ar to grib pateikt, ka teorētiski bērnu var līdz tam laikam dzemdēt, tātad 30 gadi nav vairs - nu jau pēdējais brīdis. Kas tur ko nesaprast?

Tā jau domāju, ka būsi visur klāt. Teorētiski var daudz ko, kaut 70, pastāsti tad arī, kur menopauzei sakars, ja viņa uztraucas, ka gaidot var būt par vēlu. Cerēt uz izņēmumu, ka 50 gados izdosies un uzreiz, un nevienam neciešot?

Dzīve būs jēgpilnāka??
Es pati biju no tām, kas bērnus tik ātri negrib, un dzīve vēl tak priekšā utt Tagad esmu mamma, esmu laimīga, ka mums sanāca "iekrist". :)
Vakari ir superīgi, pēc garas darba dienas ne vienmēr vīrs, tevi ieraugot, krīt ap kaklu, bet bērns gan!!!
Bet es uzskatu, ka gluži pēdējais laiks nav gan, jo zinu daudz gadījumus, kur 35+ ir pirmais un viss ok..

Mani arī interesē šī tēma. Man vēl nav 30, bet veselības problēmu dēļ ārste iesaka sākt nākamgad domāt par bērniņu, citādi var būt par vēlu. Precējušies neesam, gatava nejūtos, viņš arī ne. Baidos, kad pienāks tā mistiskā vēlme pēc bērna, mēs nožēlosim, ka nav un nebūs.

Donata, varbūt ir vērts pakonsultēties ar vairākiem ārstiem?
Man Matule 22 gados teica, ka man esot obligāti jādzemdē. :-D Jo ātrāk, jo labāk. :-D
Es bērnus vispār negribu, bet, ja pirms gadiem 5 teicu kategorisku "nēnēnē", tagad es apzinos, ka varbūt pēc 10 gadiem pastāv tāda iespēja, ka es tomēr varētu sagribēt. Bet apzinos, ka man nekad nebūs kaut kādas sāpes vai nožēla, ja man vairs nesanāks. Ja tagad es pilnīgi kategoriski negribu un nekad neesmu gribējusi, neticu, ka kādreiz gribēšu tik ļoti, ka spilvenā jāraud.

Varbūt vīrs baidās no atbildības,no rūpēm,ka nespēs pienācīgi būt labs tēvs,ka netiks galā.
Vai varbūt viņam nepatīk bērni,ir tādi cilvēki,kam nepatīk mazi bērni.

blackpoetry, Rietumeiropā var atļauties tērēt tūkstošus mākslīgajai apaugļošanai, kam nav 100% garantijas. Latvijā cilvēki pārsvarā var atļauties labi ja vienam mēğinājumam.
...
Ja vīrietis bērnus nevēlas, bet tu vēlies, tad ieteiktu apsvērt, kas tev ir svarīgāks, jo vēlāk viņš varētu mainīt domas, bet tad tu iespējams nevarēsi palikt stāvoklī. Iespējams, jūs mēğināsiet un pēc elles, ko tu piedzīvosi pēc neveiksmīgiem mēğinājumiem, viņš tomēr gribēs pats savu bērnu, ne adoptētu un pametīs tevi dēļ jaunākas sievietes.
...
Uzspiest bērnu nevajag, bet ziedot savu sapni arī nav gudrākais, jo pastāv risks, ka sāksi vīru ienīst un vainot nepiepildītā sapņa dēļ. Un pastāv arī iespēja, ka viņš mainīs domas, bet par vēlu.