argumenti par labu bērniņam

Es gan piekrītu Brazil komentāram, jo esmu personīgi no tuviem cilvēkiem daudz dzirdējusi, ka vajadzēja ātrāk saņemties. 35 gadi protams nav liels vecums un tā vēl ir jaunība, bet lai nu kā - tomēr tā tas ir, ka daudz grūtāk pielāgoties jaunajam ritmam nekā 25 gados.
Autores vietā tā arī teiktu, ka vēlāk būs tikai grūtāk un pamperu mainīšana jebkurā gadījumā nepazudīs, ja ir bērns. Vispār drīzāk ieteiktu nevis "pierunāt" , bet saprast kādēļ vīrs negrib.

Varbūt viņš bērnus negrib vispār un tev saka, ka vēlāk, ar domu, ka varbūt vēlāk vairs nesanāks? Jo tas viņa arguments nav īsti par to, kāpēc tagad nevēlas, bet gan tāds vispārīgs.

Ir cilvēki, kas jaunību negrib izšķiest, piesienot sevi vienai vietai un bērnam, bet vēlas, piemēram, nopirkt treileri un braukāt pa pasauli, uzkāpt kalnā utt. 

Un cik daudzi reāli tā dara? Cik bieži tu pati ceļo? Ar treileriem pa pasauli patiesībā pārsvarā braukā pensionāri un ğimenes ar bērniem. Esmu strādājusi kempingā un tur pārsvarā ir ğimenes ar bērniem, kas vai nu ceļo treilerī, ar auto un guļ teltīs, utt. Tā kā tie, kas māk izbaudīt dzīvi, to dara arī ar bērniem.

un tā vēl ir jaunība, bet lai nu kā - tomēr tā tas ir, ka daudz grūtāk pielāgoties jaunajam ritmam nekā 25 gados.
Autores vietā tā arī teiktu, ka vēlāk būs tikai grūtāk un pamperu mainīšana jebkurā gadījumā nepazudīs, ja ir bērns. Vispār drīzāk ieteiktu nevis "pierunāt" , bet saprast kādēļ vīrs negrib.

Ja grib, tad visu var. Ja negrib, tad negrib. Un cilvēks ir tik jauns, cik jauns jūtas. Viss atkarīgs no dzīves veida. Arī 25 gados var izskatīties kā jau būtu ap 40. Un 35 kā 25. Viss atkarigs no pašiem.
Gribesiet bērnu, ar visu tiksiet galā.

Neliels offtopics, bet parasti, kad Cosmo forumā tiek cilāta tēma, cik gados labāk dzemdēt, vienmēr atrodas kāda, kas teiks, ka 35 gados būs grūti ar bērnu, jo tak nevarēs naktīs piecelties, nebūs vairs tik daudz spēka ar bērnu dauzīties un ko tik vēl ne. Tai pašā laikā saka, ka viņu bērni tad jau būs lieli un nu tik varēs savos 35 gados iet un skriet un dzīvi baudīt. Bet, pēc šādas loģikas, ja jau cilvēkam 35 gados būs tik grūti ar mazu bērnu, vai iet un skriet un dzīvi baudīt arī nepietrūks spēka un gribēšanas, jo, sak, nav vairs 25?! Tas tā, nedaudz ironijai par dubulto morāli :-) Pati nenosodu nedz agrās dzemdētājas, nedz vēlās, jo katram savs dzīves scenārijs. Turklāt cik vienai būs grūti tikt pie bērna 20 gados, tik citai viegli pēc 30 ;-) Autorei savukārt ieteiktu vienkārši godīgi izrunāties ar vīru par savām vēlmēm un noskaidrot viņa plānus, cik gados viņš sevi redz kā tēvu. Ja pretarguments bērniņam ir tikai un vienīgi jautājums par pamperiem, var taču vienoties, ka viņam tie nebūs jāmaina.

Ja grib, tad visu var. Ja negrib, tad negrib. Un cilvēks ir tik jauns, cik jauns jūtas.

Justies var jauns, bet fizioloģiju neapmānīt. Gribēt bērnu var, var nesanākt. Tā tas realitātē notiek.
Manā skatījumā ''dzīves baudīšana'' tomēr ir kas cits, to gluži jaukt kopā nevar un pielīdzināt, jo domāju, ka tā dzīves baudīšana kā jēdziens ir tik plašs, ka pat jēgas nav. Katram tas ir kas pavisam cits.

Es gan piekrītu Brazil komentāram, jo esmu personīgi no tuviem cilvēkiem daudz dzirdējusi, ka vajadzēja ātrāk saņemties.

Tas gan, same, bet kā nu katram liekas.

Tev jāsaprot vai viņš vispār negrib bērnus un atrunājas-iespējams, kaut kad nākotnē,jo viņam ar Tevi ir labi arī bez bērniem, vai arī patiešām vēl nav izlēmis un vārstās..,bet ja svārstās,cik ilgi esi gatava gaidīt? nav teikts ,kad izsvārstīsies par labu bērnam!

Un cik daudzi reāli tā dara? Cik bieži tu pati ceļo? Ar treileriem pa pasauli patiesībā pārsvarā braukā pensionāri un ğimenes ar bērniem. Esmu strādājusi kempingā un tur pārsvarā ir ğimenes ar bērniem, kas vai nu ceļo treilerī, ar auto un guļ teltīs, utt. Tā kā tie, kas māk izbaudīt dzīvi, to dara arī ar bērniem.

Strādāji Latvijā? Pirmkārt, te jau tikai sezonā ar treileri var kaut cik kvalitatīvi laiku pabaudīt. Vecākiem ar bērniem šeit būs ko darīt, bet piemēram, jauniešiem? Tāpēc tāda kategorija arī izvēlas apciemot mūsu valsti, jo ir liegāka dzīve un ar bērniem kalnos nekāpsi. Treilera pirkšana bija tikai piemērs. Ir taču daudz iespēju, ko darīt un ne vienmēr ar bērniem to būs parocīgi darīt. Tas, ko vēlējos pateik, bija - ka nevari zināt, kāds ir tā cilvēka dzīves ritms, tāpēc teksts, ka vajadzēja ātrāk domāt ir reāli nevietā.

Manā skatījumā ''dzīves baudīšana'' tomēr ir kas cits, to gluži jaukt kopā nevar un pielīdzināt, jo domāju, ka tā dzīves baudīšana kā jēdziens ir tik plašs, ka pat jēgas nav. Katram tas ir kas pavisam cits.

Tas gan.

ja LABI grib, var.
Reku arguments par labu bērnam: https://www.instagram.com/the_aiga/
Jauna meitene, bēbim divi gadi, kopā i ceļo, i rosās, i ņemās un par to visu blogo (ir arī blogs, bet ar instagram pagaidām pietiks - gribēsiet, pašas atradīsiet).
.
man ir kursabiedrene, kurai arī kaut kādi 24-25 gadi, īsti nezinu, un viņa mācās, un bēbim jau 1+ gadiņš, un viņa arī teica, ka nav, ko gaidīt - ja gribas, ja var, ja ar vīru ir labs teamworks, nav, ko bremzēt, tāpat visu var izdarīt. Tieši šīs meitenes mani dikti iedvesmo kaut kad tuvākā gada - divu laikā nopietni pacelt šo tēmu savā ģimenē. :-)

Nenāk prātā neviens arguments, kas cilvēkam, kurš kategoriski negrib bērnu, liktu to pēkšņi sagribēt. Es arī ilgi negribēju, besija man tie apkārtējie, kas teica pēdējais laiks, pēdējais laiks. Ap 30 sagribēju bērnu, piedzima, kad man bija pilni 31. Šobrīd man ir 33 un veca nejūtos. Plānā līdz 35 otrs mazulis!

Jā, piekrītu Gangsteram. Galvenais jau ir iekšējā sajūta, fīlings. Ir tak vienkārši ar vīru jārunā - vai viņam ir bail? Via negrib vispār? Vai nejūtas gatavs? Vai rīt būs gatavs? Un jāsaprot, kāpēc negrib. Moš, ka ir apstākļi, kurus var mainīt. Ja ne, tad ne, ar varu jau nepiespiedīsi..

Gangsters
Parādi man to vietu tekstā, kur esmu rakstījusi, ka vīrs

kategoriski negrib bērnu

?!

Gangsters
Parādi man to vietu tekstā, kur esmu rakstījusi, ka vīrs
kategoriski negrib bērnu

Nu ok, šitāda redakcija derēs?

Nenāk prātā neviens arguments, kas cilvēkam, kurš kategoriski negrib bērnu, liktu to pēkšņi sagribēt.

Lietas būtību tas nemaina- ja negrib, tad negrib. Un situācijā, kur viens grib, bet otrs nē, kompromisa nav. Vai nu vienam jāpaliek gribot, vai otram negribot jādabon.

Gangsters
Nederēs, jo es rakstīju, ka

varu atbildēt, ka vīrs grib bērnus. Tagad viņš šaubās 50 uz 50 par laiku, tagad vai vēlāk. Man vajag tikai to 1% par labu "tagad".

Nu tad tik turpini apstrādāt vīru:D Lai veicas:)
Katrā ziņa, ja saki, ka

negrib krāmēties ar pamperiem un raudāšanu

, tad nu bez šī posma neiztikt vienalga, cik gados bērns dzims. Bet: 1) BKA iesi visticamāk tu, līdz ar to 95 % pamperu maiņu būs tavs darbiņš 2) tas laiks ļoooti ātri paskrien (lai arī kādā brīdī šķiet, ka tas nebeigsies)!

Strādāji Latvijā? Pirmkārt, te jau tikai sezonā ar treileri var kaut cik kvalitatīvi laiku pabaudīt. Vecākiem ar bērniem šeit būs ko darīt, bet piemēram, jauniešiem? Tāpēc tāda kategorija arī izvēlas apciemot mūsu valsti, jo ir liegāka dzīve un ar bērniem kalnos nekāpsi.

Sasmējos :D
Un ja ne Latvijā? Tu vispār pati aiz robežām esi bijusi? Visur pasaulē cilvēki ceļo arī ar bērniem, kāpj kalnos, braukā no valsts uz valsti, dara ekstrēmākas lietas utt. Tas ka ir berni nenozīmē ka ceļošana var būt tik kempingā sēdēšana un tuvāko parku apstaigāšana. Tādus sviestus raksta tik bezbērnu cilvēki cik esmu pamanījusi :D
Esmu starpcitu bijusi ceļojumā ar bērniem (ne mani) un tieši kalnos kāpām daudz, nekādas problēmas bērniem nebija, bija pat vēl aktivāki nekā visi jaunieši un vecāki.

Es laikam neprotu pateikt savu galveno domu un tā ir - IR CILVĒKI, KURI JAUNĪBU GRIB PAVADĪT BEZ BĒRNIEM! Skaidrs? :-D

Breivik, Tavs arguments neizturēs cosmo skarbo kritiku, jo "kad gribēsi, vairs nevarēsi". Prasās piebildi, ka ne visiem cilvēkiem bērnu neesamība arī lielākā vecumā nav katastrofa un pasaules gals. Es pat nestrīdēšos ar Neonu par to, ko viņa atbildēja manam pēdējam ierakstam, iespējams, ka viņai pat ir taisnība (bet tikpat iespējams, ka nav), vienkārši tas ir fakts, ka ir cilvēki, kuri nesapņo kļūt par vecākiem arī 50 gados.
Nožēlot jau var daudz ko, 70 gados var nožēlot gan to, ka neaizbrauci uz Taizemi, gan to, ka dzemēji dēlu, kas tevi sit.

Nu man ir kolēģe, kas ar 1,5 gadus vecu pamperbērnu brauca ar teltīm laivu braucienā uz 3 dienām, tā ka es ne par ko vairs nebrīnos.