argumenti par labu bērniņam

Piekrītu Miksai - neapskaužama situācija, ja vīrs tiešām negrib bērnus un arī piekrītu, ka uzspiest nevajadzētu. Tajā pašā laikā, atteikties no idejas par bērnu, ja Tu pati vēlies bērnu - es personīgi izvēlētos bērnu (bet tiešām nedomāju, ka tas būtu variants, kas der visiem). Atvaino, ja esmu palaidusi garām, bet vai vīrs tiešām ir skaidri paudis savu pozīciju, jo ir starpība starp "ne tagad" un "nē negribu" un pamperu mainīšanas atruna ir tāda mazliet nesaprotama - viņam liekas, ka tagad nav īstais laiks (jo, piem., neesat stabilā vidē) vai arī vispārīgi? Uzskatu, ka dari pareizi uzdodot sev un vīram šos jautājumus tagad - tas dos Tev laiku saprast, ko vélas vīrs, ko vēlies Tu, kādas ir Tavas prioritātes.

Ja vīrietis 35 gados var runāt par to, ka negrib bērnu, jo viņam pamperi jāmaina un bērns raud, tad sorry - kāda tur var būt aršana.
Tāpat šitās lietas ir jāsaprot pirms kāzām. Un tā nu ir principiāla lieta, kur abiem jābūt vienādam viedoklim - citādi auzas vien sanāks.

Tāpat šitās lietas ir jāsaprot pirms kāzām. Un tā nu ir principiāla lieta, kur abiem jābūt vienādam viedoklim - citādi auzas vien sanāks.

Jep. Un kā sākt runāt? Vnk sākt un nostādīt fakta priekšā. Ko īsti viņš domā utt. Arguments par pamperu mainīšanu neiztur kritiku. Un, manuprāt, tēvam ir jāiesaistās maksimāli daudz bērna audzināšanā. Mans vīrs par mazo rūpējās tik pat daudz cik es kopš pirmās dienas. Neko citu es vnk nepieņemtu. Bet to es jau zināju PIRMS precējāmies. Savādāk nebūtu aršanas. Par vecumu - pēc 35 es toč vairs negribētu bērnus. Gribas arī dzīvi pabaudīt bez zīdaiņa vai maza bērneļa.

Varbūt vīra māsa var "aizdot" jums bērnu uz kādu laiciņu?
Man pašai savus bērnus galīgi negribējās, daļēji arī tāpēc, ka pamperi jāmaina, raud utt. Biju pieskatījusi radu un draudzeņu bērnus uz dažām stundām. It kā forši paspēlēties, bet pašai savu - nē, paldies.
Bet tad sanāca ilgāku laiku pieskatīt, arī ar visu raudāšanu, sāpošu vēderu, pamperiem un celšanos naktī. Pirmkārt, galīgi nebija tik traki kā es biju iedomājusies, otrkārt, tas, kā tas bērns uz mani skatījās un tā mīlestība, ko saņēmu pretī, noteikti bija kaku/vēmekļu vākšanas vērta. Tas mazais cilvēks ir no tevis atkarīgs un skatās kā uz Dievu. No vienas puses tā ir liela atbildība, bet no otras, es sajutos ļoti nozīmīga un vajadzīga. Vīram bija līdzīgas izjūtas un tagad mēs sākam domāt, ka varbūt vajadzētu savējo.

Radīt bērnus, jo kādam būsi vajadzīga, nav pareizi no psiholoģiskā viedokļa. Pēc gadiem vēl attapsieties slimīgās attiecībās ar bērnu. Tas gan nav vērsts kā personīgs uzbrukums Tev, bet nereti dzirdu ko līdzīgu. Tie, visticamāk, hormoni, kas jokus ar organismu spēlēja. :D

Bērni ir nopietns lēmums dzīvē abiem vecākiem un viņam pašam būtu jānonāk pie šīs vēlmes, man šķiet jocīgi, ka viņu tas neinteresē joprojām.

Ļoti jocīgi, ka kāds negrib bērnus. :-/ Protams, tas var likties nepareizi no sūtības viedokļa - baroties un vairoties, bet citiem varbūt ir svarīgākas lietas dzīvē par bērnu taisīšanu. Esam jau pietiekami savairojušies. Tūliņ nories mani te. :D

Manuprāt, nevajag izsmiet vīrieti, par to pamperu mainīšanu. Ir vīrieši un protams arī sievietes, kuri ir ļoti jūtīgi uz atsevišķiem aromātiem. Pirms kād laika masu medijos ceļoja stāsts par vīrieti, kurš nofilmēja kā viņš reāli vemstoties cenšas nomainīt pamperu, jo sieva neticēja, kā tad viņš nevar. Youtube ir diezgan daudz video ap šo tēmu, nelikšu tost nežēlīgākos, piemēram https://www.youtube.com/watch?v=WSpIzwWDboI Varbūt viņam ir slikta peredze ar radu bērniem šajā jautājumā, tāpēc tik jūtīga attieksme par šo tēmu.
-
Par tēmu. Noteikti nav par vēlu ģimenes veidošanai, noteikti aprunājies atklāti, kad un vai vispār partneris ir iedomājies ģimenes pieaugumu. Tas ir arī ļoti individuāli, cik ātri vai ilgi sanākt ieņemt bērniņu. Citiem jau veicas ar pirmo piegājienu, citiem savukārt tas prasa pāris gadus, tas arī prātā jāpatur. Varbūt viņam ir kaut kas padomā ko gribas izdarīt pirms ģimenes plānošanas, kāds liels ceļojums vai pirkums.

Serenay, protams ir baigi forši, ja tētis atnākot no darba var pamperus mainīt, ar ratiem ārā iziet un vēl vakarā bērnu novannot. Tikai apsveicami!
Man bija normāls, mierīgs bērns - nebiju caurām dienām pa mājām pārgurusi, izbesījusies.. tāpēc arī neuzskatīju par nepieciešamību, vīrietim ienākot pa durvīm, iegrūst rokās nokakājušos zīdaini un teikt "še, tagad tava kārta, jo es visu dienu mainīju". :D
Tas, ka vīrietis nemaina pamperus nenozīmē, ka bērnam iet garām kā tukšai vietai un vispār neveido ar viņu nekādu kontaktu!

Varbūt atkārtošos, bet tādas lietas normāli cilvēki izrunā pirms precas. Nevis otrādi..aprecas un tad pec 30 sak spriest kurš grib kurš negrib kāpēc negrib bērnus. Wtf? Tev tiēšām nebija ne jausmas par viņa nostāju šajā tēmā?

Mana situacija ari sanak, ka virs ar bernu maz laika pavada- tada zina kaa dibena mazgasana, barosana. Mana gadijuma ir taa, ka viram nav normals darba laiks un mes lidzveritigi maz gulam. Drizak man ir jadod vinam izguleties. Bet tas nenezime,vini laiku nepavada kopa. Vairak tas ir puiku lietas, dauzisanas.
Autorei ari vajadzetu runat ar viru un izrunat. Var jau but, ka vins saskatijies maasu bernus un baidas. Bet tas nenozime, ka jums ar berniem bus tapat. Berni tak.tik dazadi, nepiedzmdesi nezinasi.un jaa istais laiks nekad nepienaks, vinmer bus kadas saubas.

Diskusija garum garā, bet kāpēc vairums no jums ir ieņēmušas prātā, ka mans vīrs vispār negrib bērnus, ka mēs neesam par to runājuši utml.?? Tām varu atbildēt, ka vīrs grib bērnus. Tagad viņš šaubās 50 uz 50 par laiku, tagad vai vēlāk. Man vajag tikai to 1% par labu "tagad".
Paldies diskusijas dalībniecēm, kuras atbildējušas vairāk par "vajadzēja izrunāt pirms kāzām".

Laikam negribot viņš "ņemties" ar maziem bērniem, visa pamperu padarīšana.

Pēc šī teksta laikam to galvā ieņēmām, jo neizklausās īpaši entuziastiski. Es, iespējams, to uztveru ļoti saasināti, jo bērnu radīšana, manuprāt, ir milzīgs solis. Šāda savu vīru/sievu pierunāšana mani fascinē, jo nu tiešām - šādas lietas kārtot cosmo un kasīt 1%, lai dabūtu iesmērēt 18 gadus (iespējams) nelaimīgas dzīves? Ne visi grib bērnus un ne visiem vajag tikai tāpēc, ka tā sabiedeība izspiež domāt.

Breivik
Atkārtoju vēlreiz - bērnus viņš GRIB!
Un tā nav pierunāšana no manas puses.
Nepastāv tikai balts vai melns, tāpat arī cilvēks var šaubīties.

Pajautā, vai viņš domā, ka, ja vēlāk būs bērni, tad pamperu padarīšana izpaliks? Šis nav "uzbrauciens" Tev, vienkkārši pagaidām izklausās, ka tas ir viņa primārais arguments, bet, tā kā no šī posma izvairīties nevar (turklāt, vai tad TIK traki tas ir?), tad nav īsti izpratne par to kā viņš pamato savu "vēlāk" argumentu.

Atvainojos autorei par savu aso mēli. Tu noteikti viņam teici, ka nogaidot ilgāku laiku, iespēja palikt stāvoklī samazinās. Vai arī tas viņa domas nevedina uz bērna radīšanu? Un vai esi bijusi pie ārsta? Ko tas saka par sieviešu lietām?

Vispār vajadzēja bišku ātrāk plānot pirmo bērnu, jo jūs jaunāki nepaliekat! Es to saku tādā ziņā,ka grūti ir celties pa nakti, mūžīgi neizgulēties, visu laiku noņemties ar bērnu utt. Labi 20 gados kamēr paši jauni, varbūt tā miega problēma nav tik nopietna un paši vecāki tādi jauni un aktīvi.. bet kad cilvēks jau 35 gadus nodzīvojis sev, pieradis pie konkrēta dzīvesstila, būs ļoooti grūti pievērsties zīdainim. Ja vien tas čalis nav tāds kurš uzskata ka audzināt bērnu, pabarot viņu, nomainīt pamperu ir tikai Sievietes pienākums! Viņš dom ka 40 gados ar bērnu būs vieglāk nekā tagad? Ko jūs vēl gaidat?? :/ es jau nemaz nerunāju par ieņemšanu un visiem tiem dauna sindroma riskiem, jo vecāks paliec jo problemātiskāk ir ar šo visu. :/

Brazi
Tu esi iedomājusies, ka es māku laiku pagriezt atpakaļ?!
Breivik
Pie ārsta būts, ar mani viss kārtībā. Saka to, ka tā kā ir laiks bērnam.

Bērns jau nav tikai autiņu mainīšana un brēkšana, viņš izaug ātri no tā posma un paliek par atsevišķu cilvēku, es skatos uz bērnu kā cilvēku par kuru būšu atbildīga visu mūžu. Bērns nenozūd no dzīves, par viņu būs jārūpējas un jāgādā vismaz 25 gadus, kamēr pats būs kaut cik patstāvīgs, vajag tomēr skatīties nākotnē kādu cilvēku vēlas izaudzināt, ko dos viņam utt., mazuļa kopšana ir tikai neliels posms vecāku dzīvē, ja nav īsti sajēgas kāpēc vispār radīt bērnu, tad nemaz nevajag. Un apsudrākais, kas ir dzirdēts, ka bērns jādzemdē, lai atrisinātu kādu sievietes slimību/problēmu, es nekad nedzemdētu bērnu kā slimības atrisināmo jautājumu, tas ir neētiski un amorāli ar tādu domu bērnu radīt.

grūti ir celties pa nakti, mūžīgi neizgulēties, visu laiku noņemties ar bērnu utt. Labi 20 gados kamēr paši jauni, varbūt tā miega problēma nav tik nopietna un paši vecāki tādi jauni un aktīvi.. bet kad cilvēks jau 35 gadus nodzīvojis sev, pieradis pie konkrēta dzīvesstila, būs ļoooti grūti pievērsties zīdainim.

Sasmējos :-D Pirmkārt, pirmos 18 gadus cilvēks dzīvo tā, kā vecāki un sabiedrība liek, nevis "sev". Otrkārt, arī 35 gados cilvēks vēl ir jauns, nevajag pataisīt trīsdesmitgadniekus par puspensionāriem.
Neizgulēties ir grūti visos vecumos, turklāt, vissaldākais miegs ir bērnībā un pusaudža gados ;-)
Treškārt, šāds uzbrūkošs komentārs autorei necik nepalīdz, tieši otrādi - ne jau autore ir uz bērnu jāpierunā.

Sparkle
Mēs neesam tumsoņas, mēs zinām, ka bērni izaug :-D

delusion
Uzbrukt ir vieglāk, nekā kaut ko ieteikt ;-)

Vispār vajadzēja bišku ātrāk plānot pirmo bērnu, jo jūs jaunāki nepaliekat!

Brazil, nopietni? Kāpēc daudzi ir iedomājušies, ka cilvēka dzīve griežas tikai par un ap bērnu dzemdēšanu un audzināšanu. Ir cilvēki, kas jaunību negrib izšķiest, piesienot sevi vienai vietai un bērnam, bet vēlas, piemēram, nopirkt treileri un braukāt pa pasauli, uzkāpt kalnā utt. Un arguments, ka vēlāk grūti celties naktīs ir tik smieklīgs, lai taisītu bērnus. Dienas komentārs! :-D