sestdiena!!!!!

petunijayyy, es tevi ļoti labi saprotu.

Čau! Man interesē, tās,kas pieņem darbā cilvēkus un izskata cv, cikos jūs to darāt? Labākais laiks, lai sūtītu cv- rīts, agrs rīts?

petunijayyy
Kāpēc nesēdies auto/vilcienā/autobusā un nebrauc apskatīt kādu no skaistajām LV pilsētām? Es arī bieži esmu viena brīvdienās, ja ziemā sev grūtāk atrast nodarbi, tad vasarā nu gan visi ceļi ir vaļā.

Mame
Vai tad tam īsti ir nozīme? Man vienmēr šķitis, ka visus CV savāc kopā pēc to iesniegšanas datuma un tad izskata. Vismaz mūsu iestādē tā dara. Ja CV nosūtīts nakts vidū, tad gan tā jocīgi varbūt.

Nav ko sūnot!! Laikam jālaiž uz PV.

Man tā vientulība nav patīkama. Nu atbraukšu uz kādu pilsētu, bet ko tālāk? Man gribas tieši sabiedrību, sarunas utt., fons tam ir otršķirīgs. It kā neesmu baigi sabiedrisks cilvēks, nevarētu tā uz ielas vienkārši iepazīties, bet gribas "savu" cilvēku. Bija tādi, bet izbija. Kaut kā vienai nav tā iekāriena braukt, tikpat labi viena arī varu mājās sēdēt, ko pašlaik arī daru.

Mame es to daru no rīta, bet tikpat labi kāds var atsūtīt vēlu vakarā un tāpat - no rīta tik redzēšu. Un nekad nevērteju CV pēc laika, kad tiek atsūtīts, izskatu tāpat, galvenais jau ir CV saturs, ne tas, cikos to nosūta.

Es esmu sūtījusi cv arī vienos naktī, nezinu, vai tas ko ietekmēja. Esmu arī saņēmusi atbildi no darba devēja vēlā vakarā (rakstisku, nevis zvanu).

petunijayyy
Bet mājās uz dīvāna Tu to "savu" cilvēku arī diez vai satiksi (t)

Waahh, šitādu tēmu pamanīt nevar.
Man ar gribas uz PV koncertu, bet laikam nebūs kas aizved.

Diez vai es to cilvēku arī satikšu braucot uz kādu nepazīstamu pilsētu viena vai esot kaut kur viena. Nezinu vispār, kā tā var iepazīties. (t)
Rudenī, iespējams, sākšu studēt, varbūt tur ar kādu sanāks nodibināt kontaktu, bet tā kā studijas ir tikai divas dienas nedēļā, šķiet, ka katrs būs vairāk vai mazāk nodarbināts ar savām lietām un necentīsies sadraudzēties.
***
Man gan PV pēdējos gados nepārāk simpatizē.

Es iedomājos petunijayyy sajūtas. Atceros sevi laikā, kad jutos vientuļa, ikdiena vienmuļa un ar katru dienu jutos arvien nesabiedriskāka, tai pat laikā raudot pēc sabiedrības. Protams, ka daudzi dod padomus, piemēram, aizpildi laiku ar hobijiem, ej ielās, satiecies ar cilvēkiem, bet tā ir psiholoģiska problēma, kā bloķis un neko negribas darīt pat to cenšoties. Kādu dienu pilsētā bija svētki un es tos apmeklēju. Rezultātā mājās pārnācu asarām acīs, jusdamās vēl vientuļāk, jo lai arī cilvēku apkārt tūktošiem, nevienu tuvāk neiepazinu un jutos kā skatītājs no malas. Bet pēc šī vairaku mēnešu perioda burtiski satiku savu cilvēku mājās uz dīvāna. :D

Waahh, šitādu tēmu pamanīt nevar.

Jā garlaikošanās, pamanīju 8-) tikai šis koments ko vērts, īstais domu gajiens +++

Vakar neliels izbrauciens ar draugiem, šodien pabrauksim ar riteņiem un vakarā ballīte. Rīt ja nelīs tad jūra. Man ir foršākie draugi ever.

petunijayyy
Ar tādu attieksmi laikam nevar ;-) Esmu neskaitāmas reizes iepazinusies kaut kur braucot vai ejot. Pēdējo gadu vislabakā iepazīšanās bija tieši braucot autobusā ar maršrutu 4h.

Kur ir PV koncerts un kāpēc es tur neesmu? :'-(

Lietuvā PV, par brīvu, cik sapratu. :D

Wallee
Klaipēdā. Bāc, cik tālu no manis.
.
Ar to iepazīšanos ir tā, ka triks slēpjas tajā, cik ļoti jūs pašas sevi izbaudat. Ir sākumā jāiemācās būt laimīgam vienatnē, vienatnē izbaudīt laiku. Ja jums acīs būs rakstīts "ļoti gribu kādu, kas ar mani parunās", tad nekas diemžēl nesanāks. Cilvēkot jūsos jūt to, kā ar sevi jūtaties jūs pašas. Man tas arī prasīja vairākus gadus treniņa un savas domāšanas mainīšanu. Nesaku, ka esmu sasniegusi šīs mākslas griestus, bet šo to sapratusi esmu gan.

Cilvēki*

Šodien pa mājām, man aiz loga arī saule. Tikai nav ar ko kopā baudīt viņu. :D

Tieši tā, bet no sākuma jāiejūtas otra cilveka ādā, lai spētu dot padomus. Cilvēks jūtas vientuļš, bet dodot tādu tādu padomu kā ''brauc kaut kur'', sanāks izlaist galveno soli, par kuru pati stāstīji - iemācīties būt laimīgam ar sevi. :)