Interneta atkarība ?

q7 , es nesaku, lai viņš to nedara vispār, saprotu, ka patīk, bet ja tas ir no rīta, pa dienu, vakarā, ar pauzēm, kuras maksimāli ilgst 1 h - tas nav normāli. Un man ir daudz un dažādi hobiji, bet nav prieks, ja cilvēks ar kuru dzīvo kopā, to neievēro. :)

Bet no citas puses.. kāpēc viņam iet ārā no savas komforta zonas, ja Tu ar to samierinies? Ok, paraudi.. bet viss turpinās. Tiesa šāda loģika nav īsti normāla mīlošās attiecībās, manuprāt :)

Viņam nekādu citu pienākumu, aktivitāšu nav?

Cormeum , es viņu patiešām mīlu, negribas pazaudēt, bet tagad zinu, ka vairs negribu tā turpināt, tāpēc vērsos šeit, lai varētu uzzināt, kā darīt labāk. Vienkārši, ir grūti, jo viņš man ir bijis vienīgais, ja neskaita dažas neveiksmigas attiecības pamatskolā, tāpēc cenšos, ir grūti saprast, kā ir labāk, ja nezinineskaita

Tourniquet , pienākumi - iznest miskasti, palīdzēt man gatavot, sakārtot, no kuriem viņš izvēlas darīt - neko. Labākajā gadījumā, kad viņam ir kaut kas uznācis, nomazgā traukus

Tourniquet, aktivitātes citas ? - citreiz iziet paskriet, un vēl pokemonus paķert :)

Oho, pokemonus vēl kāds ķer? :-D šķiet, tas bija tāds pagājušās vasaras īslaicīgs trakums

Tad var pateikt ka nav bailes aiziet prom,ja kādam prātā, ka nez kas ir un kad otra puse bez viņa ziņas ne uz ko spējīga pati nebūs...jo ko tad ja izrādīsies ka būs? Attieksme var pamainīties

Elizabethy , ķer

Vienkārši viss parējais , izņemot spēles, ir kārtībā.

Ja puisim ir darbs un brīvais laiks un naktis/rīti tiek pavadīts pie datorspēlēm, tad, kas ir viss pārējais?
Varbūt var sarunāt un ieviest noteikumus/paražas ar mērķi pavadīt kopā vairāk laika, piemēram, ieviest paražu, ka vakariņas VIENMĒR ēdat pie galda un pārrunājat, kas katram dienā noticis, ko plāno nākamajai dienai, nekāda ēšana pie tv vai datora vai katram atsevišķi.
Vēl vienojaties, ka piemēram katru nedēļu, konkrētu dienu pavadāt darot kopīgi, kaut ko kas interesē jūs abus. Piemēram, katru ceturtdienu, bez izņēmumiem, ejat pastaigā vai kopīgi skrienat un pēc tam ejat apēst pa saldējumam, bet nevajag uzreiz kategoriski likt izvēlēties tevi vai spēles, ja vien nemeklē iemeslu izšķirties. Ja spēles tiešām ir atkarība, tad rēķinies, ka neviena atkarība nevar pilnībā pazust vienas dienas laikā uz ultimāta pamata. Arī smēķēšanu vēl neviens nav atmetis, tāpēc ka kāds lika, nevis pats vēlējās.

Izklausās, ka jūs tur kā divi bērni spēlējat ģimenēs. Viens kā mazs puika spēlē spēlītes un nejēdz pat elementārus mājas darbus apdarīt, otra rīko histērijas un raud, tā vietā, lai runātu par problēmām un piedāvātu risinājumus kā to dara pieauguši cilvēki. Datorspēlēm kā hobijam vai atpūtai nav ne vainas, bet atpūtai laiks tiek veltīts tad, kad pārējie pienākumi ir izpildīti. Ko mēs tev te varam pateikt jaunu - runā (nevis raudi), ierosini citus kopīgus laika pavadīšanas veidus un vienojaties par mājas pienākumu sadali atbilstoši darba slodzēm utt. Ja tas nestrādā - šķiries. Ja tas nestrādā, bet šķirties netaisies - nu tad i dzīvojat un ciešat, paši vainīgi.

Paldies visiem par viedokli. Paldies par sapratni. Katram taču dzīve pienāk brīdis, kad gribas ķerties pēc galdiņa. :)
Centīšos, mēģināšu.

*glābiņa

Jebkura atkarība ir slimība, un tas ir nopietni. Viņš vispār pats saprot ka tas nav normāli? Var mēģināt vērsties pie psihologa vai psihoterapeita.

Paranoid , psihoterapeita apmeklejumu esmu apsvērusi.

Ko Jūs te vispār rakstat? Vaitad nekad dzīvē geimeri neesat redzējušas?

Tādi spēļu frīki ir briesmas , vienreiz man bija tāds pielūdzējs , padzīvoju kopā 2 nedēļas un sapratu , ka tā tās lietiņas vairs neies . Visu laiku spēlēja Warcraftu un vēl maksāja naudu , lai piesķir kaut kādas papildu funkcijas (t):-O
Agrāk nemulsināja , ka pārlieku daudz iegrimt virtuālā pasaulē ? Es jau neko , vienkārši man liekas , ka arī pati esi vainīga , ka laicīgi nepiegriezi skābeklīti , tagad būs grūti . |-)

Tourniquet, aktivitātes citas ? - citreiz iziet paskriet, un vēl pokemonus paķert

Tev gan ir pacietība. :D

Un kas tieši ir tas, kas tevi tur pie viņa? Par ko Tu viņu tā mīli?

Uij, kā es autori saprotu. Man arī bija attiecības ar geimeri 2gadus. Vienmēr bija sajūta, ka dators is svarīgāks par mani. Nebija tā, ka mājas darbus nedarīja, palīdzēja. Bija kaut kādas kopīgas aktivitātes. Bet pirmais, ko izdarīja pieceļoties, bija ieslēgt datoru. Pārnāca mājās no darba, fiksi atkal dators līdz vēlai naktij. Brīvdienās vispār varēja spēlēt visu cauru nakti. Reiz runājām un tad viņš izteicās, ka bez datora viņa dzīve būtu skumja. Tad man likās, nu kā, ir taču rrālā dzīve... un ka tas ir sekli. Pats apzinājās, ka viňam ir atkarība, bet neko nevēlējās darīt. Viņš tā jutās labi, divatā ar savu datoru, vairāk ar neko nevajadzēja. Pārtraucu šīs attiecības, jo neredzēju tur nekādu izeju un kopīgu nākotni. Jēga runāt.... runājām par to daudz, bet dators tāpat vienmēr viņam paliks pirmajā vietā.
Un tāpat kā autorei, viss pārējais bija ļoti labi. Nez, autorei iesaku, tomēr palūkoties apkārt, cik daudz apkārt ir labu un sakarīgu vīriešu BEZ atkarībām. Vai tev vajag attiecības, kur jūs būsiet trīs-viņš, dators un tu? Un tieši tādā secībā.