Ko iesākt?

Wtf es no mājas izvācos 18 gadu dzimšanas dienā un neko nenožēloju :-D

Nu, piedid, bet kas maksā, tas arī pasūta mūziku. Ļauj minēt - dzīvo pie māsas par brīvu un tavus ikdienas tēriņus, studiju maksu sedz vecāki. Ja gribi dzīvot kā pieaudzis cilvēks, tad kopā ar labo (tusiņi, brīvība) ir jāņem arī sliktais - rēķini, pilna atbildība par savu dzīvi.

No vienas puses es in general piekrītu, ka tas, kas maksā, pasūta mūziku, no otras puses, ja māsa un vecāki nesaprot, ka jaunam, pilngadīgam cilvēkam ir arī savas intereses, vajadzības un vēlmes, un viņš negrib dirnēt mājās, tad tie nav radi! Tie ir sponsori! Un lai pēc tam nebrīnās, ka vecumdienās bērns pret viņiem attiecas tāpat. "Es noteikšu, kurā pansionātā tu dzīvosi, kādu ārstu apmeklēsi, kuras firmas makaronus ēdīsi un cik bieži iesi ārā".
Diskusijas autorei ieteiktu pēc iespējas ātrāk izvākties no vecāku mājas un sākt patstāvīgu dzīvi. Labs bija arī Zinas tantes ieteikums, personīgi es tādā veidā vidusskolā tiku ārā no mājām - atradu sev visādas izglītojošas nodarbes galvaspilsētā, tā kā viss bija izglītības, pieredzes un CV vārdā, mani nevarēja nepalaist.

Varbūt sāc pamazītēm ar to, ka iesaisties kādās jauniešu organizācijās, vai pati kaut ko rīko un arī vecāki lēnītēm tos grožus atlaidīs, redzot, ka viņu mazais bērns ir uzņēmīgs, sociāls un no pareizā ceļa nenoies :)

Nu nez, pat ja arī vecāki maksā par studijām un autori uztur, tas, manuprāt, nav nekāds arguments tam, ka meitene netiek no mājām ārā. Autore jau neraksta, ka prasītu vecākiem naudu saviem tusiņiem! Runa iet par to, ka viņu vienkārši nekur nelaiž! Cilvēks pat netiek nekur ar draugiem pastaigā aiziet vai ar teltīm, piemēram, pie dabas palikt. Ne jau visām izklaidēm vajag naudu!

Tas cieši saistīts ar izglītību, stingrāka režīma ģimenēs bērni vairāk saniedz iglītības jomā un tad var daŗīt ko grib, iespējams pēc tam viņiem ir pateicīgi par to un izlgītības jomā ir citiem priekšā tas ir tāds fakts labi zināms, ja nu tas nav laupījis pa daudz jaunības laiku un rīcības brīvību, tad atkal tas nes līdzi ko negatīvu, tā pilnīgi bez sekām nepaliek nekas! Man pieņemsim ir otrādāk, nekad nekādā vecumā arī 6,7 gados no vecākiem nav bijuši liegumi par kaut ko negribu vai nedrīkstētu,(ne tā kad viss atļauts, vairāk atgādinājums lai uzmanās bez aizturēšanas). No 7gadiem mani vairs neviens uz Rīgu uz skolu neveda lai aŗī vajadzēja braukt ar vilcienu, citreiz ar vienu, citreiz kad uz otru dzīvesvietu tad ar pārsēšanos divos vilcienos - mājās pēc skolas un tas vakarā arī ziemā, u.c lietas! Ir savi+- arī palielai brīvībai un kādi faktori spēlē lomu arī manā dzīvē, dziļi negribas izlūst kapēc, bet ir.

jā, ļoti interesanti, es 21 gadā jau ievācos pie drauga dzīvot. :D
vecāki drosi vien pieraduši, ka tu esi paklausīgais bērns un dari visu ko viņi saka. Es droši vien parādītu radziņus.

Diemžēl, māsa mani laiž ārā tikai ar vecāku atļauju.

??
Tavi vecāki un māsa nav īsti riktīgi, piedod.
----
Man bija otrādi - mani DZINA ārā piektdienas vakaros un brīvdienās no mājas ārā ar draugiem, jo vecākiem nepatika ka es savus labākos gadus pavadu mājās visu laiku. Es toties ne pa kam negāju, jo man ''nevilka'' tusiņi ( un nevelk joprojām) piektdienu vakaros klubos utml.
Lai gan vecāki forši / mūsdienīgi , bet sāka jau trallināt ka es šitā mājās sēžot vīru nedabūšu. :-D
Aizgāju uz vienu zaļumballi un viss - čiks! Atradu. :-D
-------
Tagad dzīvojam atsevišķi no vecākiem jau divus gadus, trešais iet..
Vecāki tepat 5 min. gājienā no mums. Ikdienā netraucē - nenāk, nezvana bet priecājās ka paši atnākam līdz viņiem, kaut vai lai vienkārši iedzertu tēju, kafiju kopīgi uz terases. :-)
---

Nu, piedid, bet kas maksā, tas arī pasūta mūziku. Ļauj minēt - dzīvo pie māsas par brīvu un tavus ikdienas tēriņus, studiju maksu sedz vecāki. Ja gribi dzīvot kā pieaudzis cilvēks, tad kopā ar labo (tusiņi, brīvība) ir jāņem arī sliktais - rēķini, pilna atbildība par savu dzīvi.

Iztusēties pēc 30?! Kad tad būs jāsāk domāt par ģimeni? Pēc 40?
Nez, nez..interesanta situācija. Varbūt tavi vecāki ir tādi vecmodīgi, "neiet" līdz ar laiku un nesaprot progresējošo un straujo dzīves ritmu, kad labākā skola ir dzīves skola?
Nu labi, atzīmes teicamas (šķiet, arī tas ir tas vecmodīgais uzstādījums par labām atzīmēm..), bet ko tas dos nākotnē, ja tavas sabiedriskās un komunikācijas prasmes nebūs izveidojušās teicamas, jo būsi galvenokārt laiku pavadījusi ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, tai skaitā vecāko māsu..? Varbūt māsa baidās pazaudēt tevi kā savu draudzeni (ja jums ir tādas attiecības), jo ejot ārpus mājas, tev būs iespēja satikt jaunus draugus/paziņas. Varbūt tā ir viņas aizsargreakcija.
Ko darīt? Likt vecākiem saprast, ka tas tev nekādi nepalīdz un neveicina izaugsmi dzīvē..ne?

Vispār jau mūs var kontrolēt tikmēr,kamēr mēs ļaujam kotrolēt! Kas notiks,ja Tu 1x aiziesi ,ja arī neatļaus? Sabārs? Tev pašai nav atslēga no dzīvokļa?
Kāpēc māsa arī tāda kā sūdzam bīdele ar kuru neko nevar sarunāt un par katru nieku zvana vecākiem un prasa atļauju?
Nevar vecāki visu laiku pārspīlēti sargāt, uzvesties-sēdēt uz olām ,ta kā tādas perētājvistas!

Man jau šķiet, ka pati nemaz neesi gatava patstāvīgai dzīvei vai arī neesi vecākiem pierādījusi, ka esi pietiekami patstāvīga. Citādi, nezinu, tas jau ir slimīgi 21 gadu vecu cilvēku uzskatīt par bēbi, ko nevar izlaist no sava redzes loka.
Man arī ir 21, studēju, strādāju, dzīvoju atsevišķi. Atļauju pieaugt vai iziet pa durvīm, lai sakārtotu savu dzīvi, nevienam neprasīju. :-D

Ko nozīmē - laiž vaļā? Ja ir tik brutāli, ka neļauj iziet no mājām burtiski, aizej uz lekcijām un atgriezies tikai nākamajā dienā, pa to laiku izklaidējoties, cik vēlies. Vasarā vienkārši ņem un aizbrauc. Kas tad notiks? Skandāls? Neņem vērā, saki, ka tev ir 21, esi atbildīga pati par savu dzīvi. Ej prom, ja skandalē, necel klausuli utt. Ja saka, ko tad dzīvo par viņu līdzekļiem vai viņu mājās vai dali maksājumus ar masu studiju laikā, tad, lūdzu - saki, ka nav problēmu, iesi prom dzīvot uz kopmītnēm /atrast citu meiteni, ar ko dzīvot un strādāsi paralēli studijām, lai to apmaksātu. Ja vecāki draud ar studiju maksu, saki, ka ņemsi kredītu (kur vajadzīgi tavi ienākumi, nevis galvotājs). Ja, protams, pati esi gatava šādai patstāvīgai dzīvei. Droši vien būs strīds, bet ar laiku viss nomierināsies.

Ja vecāki tevi nodrošina materiāli ar pilnīgi visu tad es uzskatu ka viņiem ir taisnība.
Gribi tusēties pelni naudu un tad arī tusējies.

Ja tavas studijas apmaksā vecāki, es baigi pretī nespītētos, jo, visticamāk, atlicis kāds gads max, ko studēt. Pēc tam (vai labāk jau tagad) atrodi darbu un izvācies. Pārliecināt tu nepārliecināsi, vienīgi ar milzīgu kašķi, kura rezultātā uz ilgāku laiku jums pazudīs kontakts. Bet nu upuris būs tā vērts, manuprāt.

Diemžēl, māsa mani laiž ārā tikai ar vecāku atļauju.

Vecākā māsa, bet laiž ārā tikai ar vecāku atļauju? Piedod, bet tās izklausās pēc ļoti neveselīgām attiecībām starp ģimenes locekļiem! Kā tas izpaužas? Māsa aizslēdz durvis un Tevi izlaiž ārā tikai tad, ja vecāki pa telefonu apstriprina, ka drīksti iet ārā?
Piedod, bet tas viss izklausās ļoti traki. Tu esi pieaudzis cilvēks! Tev ir visas tiesības dzīvot pieauguša cilvēka dzīvi! Vai esi pastāvējusi par sevi vecāku/māsas priekšā? Ja nē, tad, iespējams, ir pēdējais laiks! Iespējams, tad beidzot sāks Tevi uztvert kā pieaugušu cilvēku, nevis mazu bērnu! Tavai māsai NAV nekādas tiesības aizliegt Tev brīvi pārvietoties! Par to arī droši vari viņu informēt, ja pati nesaprot!

Zachjeens, man arī dusma bija, bet nevēlos sabojāt attiecības ar vecākiem tādā veidā. Piemēram, ja viņa zina, ka tur būs puiši, tad vispār kategoriski nedrīkstu iet. It kā mazs bērns jau vairs neesmu. :-D:-D

Nu bāc, pilnīgi dusma uznāca. Tev ir 21 gads un tevi no mājas nelaiž ārā, kamēr citas 16 gados dzemdē un vecākiem tas liekas ok. (e)

Vecāki uzskata, ka paspēšu "iztusēties" vēl. Laikam jau pēc 30. ;-)

Tad gan dīvaini, jo parasti tā ierobežo vienīgo bērnu. Man vecāki paši ar laiku saprata, ka nu ir laiks man ļaut vairāk nekā agrāk. Nu nezinu, es patēlotu tādu skumju, nogarlaikotu un nomāktu, lai pajautā, kas noticis, un es sāktu sūdzēties, ka garlaicīgi un ka skumji skatīties uz draugu bildēm, kas kopā izklaidējas utt. Varbūt tad saprastu, ka, lai tu justos labāk, jāsāk ļaut tev dzīvot, jo nu tomēr 21 gads ir pietiekami daudz..
Godīgi sakot, es nesaprotu, kā viņiem vēl par kaut ko ir teikšana, jo man jau laikam kādos 17 gados bija tā, ka es darīju, ko gribēju, man vajadzēja tikai painformēt vecākus, kur esmu sataisījusies un uz cik ilgu laiku.

Dzīvoju dzīvoklī ar māsu studiju laikā, par kopmītnēm atsevišķi maksāt nevēlos. :-(Diemžēl, māsa mani laiž ārā tikai ar vecāku atļauju.