Sveikas! :-)
Rītdien es dodos pie ginekoloģes saistībā ar piena sēni, bet es sapratu, ka laikam ir laiks sākt domāt par cita veida kontracepciju, kas nav prezervatīvi, tāpēc man bija doma parunāt ar ginekoloģi par kontracepciju.
-
Bet ir viena lieta - es jau 8 gadus cīnos ar veģetatīvo distoniju un katru dienu dzeru zāles, ikdienā esmu ļoti emocionāla, sensitīva, daudz uztraucos un nervozēju. Varbūt kāda pasmiesies par manis teikto, bet dažreiz pat ar prezervatīvu es nejutos 100% droša, ja draugs beidza manī, tāpēc es vienmēr esmu centusies izvairīties no cita kontracepcijas veida, jo man vienkārši ir bail palikt stāvoklī un zinu, ka prezervatīvs ir visefektīvākais no visām izsargāšanās metodēm. Es saprotu, ka pareizi lietojot kontracepciju nevar palikt stāvoklī, bet, protams, ka vienmēr pastāv kaut kāda procentu iespējamība. Droši vien katrai no mums ir kāda maza baile par palikšanu stāvokli (tām, kuras neplāno bērniņa ieņemšanu), bet man tā baile ir dubultā, jo viss, kas saistīts ar nervu sistēmu man ir dubultā.
-
Varbūt kādai no Jums bija/ir līdzīgi, ka ir ļoti liels satraukums par to visu? Kā Jūs ar to tikāt galā? Un varbūt Jums būtu kādi ieteikumi ko man pajautāt, pastāstīt par sevi savai ginekoloģei?
-
Paldies!
Lai Jums mierīgs svētdienas vakars!:-)