Uzvārda maiņas jautājums

Neviens nesaka, ka vēlas paturēt vārdu, jo tas dzimtā ir pēdējais, piem.

Ir cilvēki, kas nosauc vecvecāku vārdā savu bērnu, ar nozīmi. Arī kas paaudzēs nosauc kaut kā noteikti, pēc tradīcijas. :-)

Duuja, nepazīstu nevienu tādu mūsdienās. Ja nu vienīgi, varbūt, arābu valstīs...

KB-9, sievietei jābūt zem tupeles, tā to domāji vai es ne tā izlasu?

Kāds cilvēks gūst vadošāku pozīciju tikuntā vairāk vai mazāk, nu ir lietas ko respektē abas puses viena pret otru, lietas ko katrs uzņemas, par kurām atbild un uztic. Neiet cauri, kad lietas dara vai nosaka kāda no pusēm un otrai atņetma teikšana vai rīcība.

Zinu cilvēku kam uzvārds ir Djermo:-D,ļoti bieži gadās,ka "netīšām" pazūd burtiņș "J":-D,nabaga cilvēks:-|.

Tajā visā ir kāds sabalansējums vai līdzīgs, vai ar, bet bez milzu pārsvariem.

Neons, es zinu šķiet kādus 3/4 vismaz, kur vārds dots pēc saknēm ģimenē.

Ja vīrieša uzvārds nepatiktu, neņemtu sev. Tas ir tikai normāli, ka mūsdienu sievietei ir tādas tiesības izvēlēties, vai mainīt uzvārdu. Nav vairs tie laiki, kad sievietes dzīvi noteica tikai un vienīgi laulība.

Duuja, labi, pieņemsim. Ir arī tādi vārdi, ka jādomā vai vecāki, kuri tos ir devuši ir mentāli veseli... Laikam ir arī tādi "gudrīši", kuri dod vārdus no senčiem, nepadomājot par skanējumu un reālo mūsdienu pielietojumu. Tiešām visādi var būt... Tikai, palabo, ja kļūdos, vārdu mainīt ir taču vieglāk par uzvārda maiņu, ne?

Es zinu daudz jo daudz gadījumu, kad arī vārdu nodod paaudzēs. Zinu vairākas ģimenes, kurās vīrieši katrā vai katrā otrajā paaudzē ir Jāņi. Zinu ģimeni, kur tēvs ir Mārtiņš un dēlu arī nosaukuši par Mārtiņu. Zinu Robertus, kam dots vectēva vai vecvectēva vārds. Daudz piemērus zinu, mani pārsteidz, ka tas kādu var pārsteigt. :D

Neons, nu tie nav nenormāli vārdi, kas par mītiem? Viens no paziņām ir Jānis. Un cilvēkam, kaut jauns, ir svarīgi, ka tieši šis vārds ir viņam, nedomā atteikties. No malas jau nepateiksi, ka tas paaudzē saglabājies, ne vienkārši ielikts. Tāpat kā kādai ar uzvārdu, visādi paradumi, citi laiki. :)

Cik dzirdēts, mūsu valstī latviešu valodā galīgi nelabskanīgus vārdus un uzvārdus nav grūti mainīt (ja vien nav sodāmība or smth). :) Par baltu velti un vienā dienā gan tādi brīnumi nenotiek. ;)

Paga, nu bet Jānis tak nav nekāds "retais vārds, kas dzimtā ir pēdējais". Runa tak bija par to, nevis par to, ka kādas problēmas ar fantāziju un ieliek bērnam tēva vārdu (mans vīrs arī ir sava tēva vārda nēsātājs, bet tas ir gluži parasts vārds, nekas rets vai senlaicīgs, kam tiešām būtu vērtība).

Tāda doma, ka vīrs varētu pāriet manā uzvārdā, vispār netika pat apspriesta, viņš to nekad nedarītu pat, ja man būtu bijis pasaulē skaistākais uzvārds. :-D Dubultu uzvārdu es noteikti negribētu. Kā jau rakstīju iepriekš, vajadzēja man palikt savā uzvārdā, bet ko tad nu vairs.

Neons, nu viņam tā ir milzīga vērtība, ne kaut kāda fantāzijas problēma vecākos. Zinu vienu meiteni, kurai ir salīdzinoši rets vārds, kas bija dzimtā pirms trim (četrām?) paaudzēm, precīzi neatceros, sajucis. Tad jau sanāk, ka pēdējā. Vārds nav nenormāls, ir arī lv vairākas tādas meitenes.

? Sorry marissa teici :-D netika pat paspriesta tava vīra uzvārd amaiņa jo neakceptētu, bet tomēr vajadzēja pašai palikt savā uzvārdā? wtf? kā sītas ir iespējams...?:-D:-D:-D

Tāda doma, ka vīrs varētu pāriet manā uzvārdā, vispār netika pat apspriesta, viņš to nekad nedarītu pat, ja man būtu bijis pasaulē skaistākais uzvārds. Dubultu uzvārdu es noteikti negribētu. Kā jau rakstīju iepriekš, vajadzēja man palikt savā uzvārdā, bet ko tad nu vairs.

Žēl, ka tādas sajūtas. Kādēļ tā sanāca?

Tad neredzēju vel kādu tavu komentu varbūt, bet tā vispār ir otrdienas vakars ne piktdienas? :-D

KB-9, vīrs manā uzvārdā nepārietu. Es pieņēmu vīra uzvārdu īpaši nedomājot, neviens arī nespieda, pieņēmu to kā pašu par sevi saprotamu, dzīvoju ar to gandrīz septiņus gadus, bet īsti sarast nevaru (ar uzvārdu, nevis vīru), tāpēc tagad domāju, ka daudz prātīgāk un ērtāk būtu bijis palikt pašai savā uzvārdā.

Jā man gan ir problēma:-D,nepatīk savs uzvārds un drauga ar īsti nesaista:-D. Paziņai ir divi bērniņi,bet nav precējusies un dēlam ir tēta uzvārds,meitai mammas.

Zinu, ka citi pēc uzvārda maiņas pierod samērā ātri, bet man vēl tagad reizēm gadās, ka situācijās, kad ātri jānosauc uzvārds, nosaucu savu pirmslaulību uzvārdu. :-D