Nu es piekrītu, ka vajag sākt ar sevi vispirms, sevi mīlēt un tikai tad otru. Jo nu, cik viegli ir mīlēt kādu, kas sevi nemīl:-( Var cilvēkam stāstīt cik viņš ir labs, jauks un īpašs cik vien vēlies, tomēr, ja tas cilvēks pats sevī to nejūt un netic, tad nekas tur nebūs. Tu ar to savu mīlestību vari sities pret sienu, kas tevi neredz un nedzird.
Atceros sevi agrāk, kad nebija tik liela sevis mīlestība. Nu varēja man teikt, cik es laba esmu, bet neticēju sirdī, strīdējos pretī un vispār grūti...
Neticēsi, ka esi mīlestības vērts pats, tad nespēsi to arī pieņemt un novērtēt, saprast, ka esi pelnijis un tā visa vērts.