Kā sadzīvot ar radiem un draugiem

Skaidrā tekstā pasaki, ka šis jautājums Tev nešķiet korekts un būsi pateicīga, ja to respektēs. Papildus piebilsti, ka, ja būs svarīgi jaunumi, dosi ziņu pati,kad to uzskatīsi par vajadzīgu.

Atbildi viņiem tikpat rupji pretī - Būs tad, kad jūs tik uzbāzīgi nejautāsiet. Un kad jums būs māja Baltezera krastā/vairāk naudas/kad Tev pašai būs bērni/mazbērni?
Dzirdot šādus jautājumus, rupekļi nosarkst.

Es reti kad piekrītu Artemzijai, bet šoreiz gan ir tā reize. Vienkārši jādod rupji pretī, patika par to māju Baltezerā. Man šķiet, ka citādi nesaprot šitādi, kuriem ka tikai kaut kur ielīst.

Mjā, var jau rupji... bet to jautā arī ļoti tuvi cilvēki, kā vecāki. Viņi jau tomēr ļoti gaida mazbērnus. Negribas viņiem tā rupji atbildēt

Vai vecākiem nevar atklāt patiesību, ka nesanāk?

Ja jums ir tuvas attiecības, vari godīgi pateikt, ka tev pašlaik nesanāk ieņemt bērniņu. Ja nav, tad pasaki,ka bērnam vēl neesi gatava.

Mums gan viens bērns ir, bet arī, kad nebija, mani vecāki nekad tādus jautājumus neuzdeva un piezīmes neizteica. Savus vecākus vīrs šādos jautājumos liek pie vietas. Es nemaisos. Bet paziņām es parasti kaut ko vispārēju atbildu pretī, tas arī viss.

Nelaidīšu garām iespēju pašausmināties - kā tie cilvēki paši nesaprot, ka šāds jautājums ir netaktisks, it kā nekad nebūtu dzirdējuši par bērna ieņemšanas vai iznēsāšanas grūtībām. Pirms mēneša biju vienās svinībās, kur man jautājumu par bērniem nepakautrējās uzdot viena ļoti attāla radiniece, godīgi sakot, man par to bija liels izbrīns un es pat neattapu, ko man atbildēt, jo zinu, ka tai radiniecei pašai nevar būt bērni, lai gan viņa ļoti gribēja (nu jau viņai ir ap 60 gadiem).
Smieklīgi, ka viņa piebilda, ka man vajadzētu bērnus, jo manai mammai ir garlaicīgi bez mazbērniem un ir vajadzīga kāda nodarbe. Jautrākais, ka mammai ir 47 gadi, viņa strādā pilna laika darbu, dzīvo 150km no manis un nemaz negrib mazbērnus.

Bet man ar pašas vecākiem ir tuvas attiecības, tāpēc, ja man būtu kāda sāpe, viņi tāpat zinātu lietas apstākļus.

kā tie cilvēki paši nesaprot, ka šāds jautājums ir netaktisks, it kā nekad nebūtu dzirdējuši par bērna ieņemšanas vai iznēsāšanas grūtībām

Kā saka, kamēr pašam nav bijis tādu problēmu, nevar saprast citus

Vecākiem gribu pateikt, bet nevaru saņemties un atrast piemērotu brīdi

Dae, ir tādi cilvēki, tas arī viss. Ir viena radiniece arī man,kura man visu laiku jautā, kad mums būs vēl viens bērns, kaut gan pašai arī tikai viens. Viņai es parasti saku, ka tad, kad pašai , arī būs vēl kāds.
--
Ja ar vīra vecākiem ir labas attiecības, tad vienkāršāk būtu pateikt abu vecākiem, ka nesanāk, tas arī viss. Domāju, ka tad taču tādi jautājumi beigtos.

Ja ar vīra vecākiem ir labas attiecības, tad vienkāršāk būtu pateikt abu vecākiem, ka nesanāk, tas arī viss. Domāju, ka tad taču tādi jautājumi beigtos.

Var sākties citi, piemēram, tēmas autores veselības apspriešana, dakteru ieteikumi, jautāšana vai bija uz klīniku u.tml.

Par to es neiedomājos.

Es vēl neesmu precējusies, tā ka man ir t.s. "secret weapon", ar ko es esmu atstājusi uz pauzes daudzus cilvēkus, jo sevišķi vecāka gadagājuma cilvēki ir šokā. Mana atbilde ir "Vai jums šķiet taktiski uzdot šādu jautājumu neprecētai sievietei?" Neprecētās droši var šo izmantot - strādā!
Bet, kad būšu precējusies, noteikti izmantošu bully metodi ar pretjautājumu par māju Baltezerā, savu biznesu vai arī to, kad tad beidzot savu lūzni Tolmetā nodosi un nopirksi normālu auto.

man tas arī šķiet ļoti netaktisks jautājums. it kā sievietes sūtība būtu dzemdēt un it kā visas ļoti grib bērnus? srsly? un arī ja grib bērnu un nesanāk, tad uzdot tādu jautājumu vispār liekas rupji un nepieklājīgi. es droši vien dusmīgi teiktu ko pretī.

Njā, netaktiski. Un ne vienmēr tuviem cilvēkiem vajag atklāt patiesību... jo kad es vai vīrs apmeklējam ārstu, vai izsakos par sāpēm vēderā, cilvēki nez kāpēc domā, ka problēmas ar auglību un to apspriež aiz muguras. Man tas liekas nu tiiik nenormāli tizli. Ok uzjautāt 1x vai ir doma par mazo, bet kaut ko uzbāzties

Par teikšanu radiem...nu nezinu. Manai māsīcai "nesanāk", pateica savai vecmammai, lieki teikt, ka tagad to zinam mēs VISI, arī radi, kas pavisam citā pilsētā dzīvo.
Man tas būtu ļoti nepatīkami. Tad jau labāk atcirst vienreiz, lai otreiz padomā pirms jautā un viss, tikai nevajag no tā taisīt konfliktu.
Patika kā te viena meitene rakstīja citā diskusijā - kas es viņu veikalā nopirkšu?
Bērns nav tikai sanāk/nesanāk, bērns ir fizioloģijas, veselības, laika, stabilitātes, naudas, psiholoģiskās un fiziskās gatavības jautājums, un pirmkārt vēlēšanās/nevēlēšanās.

Man ari liekas, ka ir netaktiski uzdod tadu jautajumu, ja vel tikai pazinas vai attali radinieki Kadreiz var pajautat, bet ja nesanem atbildi, tad es saprastu, ka vai nevelas vai kas nesanak. Esmu pati apjautajusies draudzenem, vai neplano pieaugumu un esmu sanemusi normalas atbildes, ka nee pagaidam neplano vai, ka nesanak tik vienkarsi. Bet katru reizi ieraugot kautko prasit nee,tas nav ok.
Man netaktiski kaimini vai radi ir teikusi,ka vajag otru bernu, es tik pajautaju vai vini naktis vinu aukles un uztures, jo otrs berns ir ari papildus lidzekli.

Esmu pati apjautajusies draudzenem, vai neplano pieaugumu un esmu sanemusi normalas atbildes, ka nee pagaidam neplano vai, ka nesanak tik vienkarsi.

Tīri intereses pēc (tas nav uzbrauciens) - kāpēc Tu jautā, Tevi tas tiešām interesē, jautā pieklājības pēc? Tas ir tāds small talk līdzīgi kā ar laikapstākļiem? Vai arī Tev ir bērni un jautā, lai rēķinātos, ka nākotnē būs kopīgas intereses/ rotaļbiedri bērniem?
Es nekad nevienam neesmu jautājusi, jo, godīgi sakot, mani tas neinteresē...