bāc, nu ir laiciņš. visu laiku turos, lai nekurinātu krāsni. palīdu zem segas, bija okey, kājas kā ledus kluči, tas nekas, ka villenītes.
draugs no darba pārbrauca tāds šņaucis, deguns kā ūdenskritums.
par puisēna ģimeni grūti spriest - laikam regulāri viens pats klejojis, lasīju, ka naktis pat kāpņu telpā pārlaidis. bet nu grūti no malas ir spriest, pati ģimene jau labāk zina. es tikai nesaprotu, kur var pazust bērns, kad visa Liepāja ir sacelta kājās.. skumji, cerēju, ka šodien atradīs.